foto: LETA
OIK atcelšana iedzīvotājiem samazinātu elektrības rēķinu par 10%
Sabiedrība
2018. gada 2. augusts, 15:32

OIK atcelšana iedzīvotājiem samazinātu elektrības rēķinu par 10%

LETA

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana iedzīvotājiem samazinātu elektrības rēķinu par 10%, sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš uzsvēra, ka ir prezentējis skaidru, kompetentu un profesionālu rīcības plānu, kā pilnībā atcelt OIK maksājumus sabiedrībai un izslēgt jebkādu blēdību iespējamību uzņēmēju pusē.

"Pozitīvi vērtēju, ka manā vadībā izstrādātais OIK atcelšanas plāns ir rosinājis arī politiskās vides pārstāvjus aktīvi iesaistīties OIK likvidēšanā, nevis turpināt atbalstīt esošās, neadekvāti dārgās un nereti krāpnieciskās OIK shēmas. Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" stingri pastāvēs uz to, ka OIK ir pilnībā jālikvidē un tas prasa politisko drosmi arī no pārējām koalīcijas partijām," sacīja ekonomikas ministrs.

Ašeradens piebilda - ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, viņš aicina to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau nekavējoties un ir gatavs to atbalstīt.

"Katrā ziņā nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība. Valdība Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu par darba grupas priekšlikumiem OIK atcelšanai izskatīs nākamnedēļ un tas būs brīdis, kad sagaidu no koalīcijas partijām stingru atbalstu OIK atcelšanai," pauda Ašeradens.

Jau ziņots, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no OIK.

Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

"Zaļais sertifikāts" paredz, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa. Sertifikāta sistēma darbotos sekojoši - sistēmas administrētājs izsniedz ražotājiem sertifikātus, kurš tos pārdod tirgotājiem, savukārt tirgotāji izpilda pienākumu iepirkt noteiktu enerģijas apmēru no ražotājiem, apliecinot to ar sertifikātiem. EM rosina noteikt, ka attiecībā uz esošajām stacijām sertifikātu apjoms tiks piešķirts atbilstoši valsts saistībām.

Savukārt tirgus cenas efektivitātes modelis paredz, ka ražotāji saņem noteiktas cenas garantijas pret tirgus cenu piemaksas veidā, tādējādi stimulējot ražotājus strādāt atbilstoši tirgus signāliem. Šis ir izplatīts modelis Eiropas Savienībā, tostarp Lietuvā un Igaunijā. EM piebilda, ka šis modelis ir vienkāršāks, nekā "zaļie sertifikāti".

Lēmums par darba grupas priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Plānots, ka minētais jautājums tiks iekļauts 7.augustā gaidāmajā valdības sēdes dienaskārtībā, bet EM izmaiņas normatīvajā bāzē izstrādās līdz šā gada septembrim. Ašeradens pauda cerību, ka EM un darba grupas izstrādātie priekšlikumi gūs koalīcijas atbalstu.