Biologs par Valdgales ugunsgrēku: tā jau ir degradēta vide, kūdras slānis atjaunojas par 1 milimetru gadā
Degšana Talsu novada Valdgales kūdras purvā nav dabisks process, tas ir cilvēka radīts, līdz ar to no zinātniskā skatupunkta pagaidām ir grūti spriest par ugunsgrēka rezultātā dabai nodarīto kaitējumu, sacīja biologs Viesturs Lārmanis.
Viņš norādīja, - ja deg kūdras purvs, no vides dabiskuma viedokļa tā jau ir degradēta vide. "Kūdras degšana nav dabisko vērtību kontekstā, tas viss ir cilvēka radīts. Tā ir industriālā teritorija, un ir grūti arī izvērtēt, kādas dabas vērtības tur ir skartas," norādīja biologs.
Lārmanis sacīja, ka, skatoties tūkstošgades perspektīvā, purvi ir deguši laiku pa laikam. "Tas nav nekas neparasts, bet tas ir tādā gadījumā, ja tā nav industriālā vide. Tas, ka ir nodegusi kūdra, ja tas būtu dabiskos apstākļos, nav jākreņķējas, bet šoreiz tie nebija dabiski apstākļi - tā bija industriāla vide," skaidroja Lārmanis.
Tostarp jautāts, cik ilgā laikā daba varētu atgūties no degšanas, Lārmanis norādīja, ka kūdras slānis atjaunojas par vienu milimetru gadā.
"Iespējams būs daži laukumi, kur kūdras izstrāde vairs nenotiks, un tajās vietās ieviesīsies savvaļas daba. Tas noteikti nav vienkāršoti spriežams, bet daba nemēdz atstāt kādu vietu tukšu, tā tikai turpina nākt iekšā," uzsvēra Lārmanis.
Viņš papildināja, ka tās vietas, kurās kūdra būs izdegusi vairāk, paliks mitras, bet kopumā "viss būs atkarīgs no tā, kā un cik dziļi daba ir izdegusi". Zinot to, varēs spriest, kāds būs atkopšanās process, norādīja biologs.
Savukārt, jautāts, kādi postījumi varētu būt aizsargājamiem augiem, kas atrodas šajā teritorijā, Lārmanis atzīmēja, ka šādās vietās reti gadās aizsargājamie augi, tāpēc visbiežāk skarti būs tikai nebūtiskie augi.
Dramatiski skati Valdgales pagastā, kur deg mežs un purvs
Kā ziņots, Talsu novada Valdgales pagastā jau piekto diennakti norit cīņa ar kūdras un meža ugunsgrēku, kas izcēlās otrdienas pievakarē.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece pastāstīja, ka dzēšanas darbi joprojām turpinās, un arī svētdien tajos tiek iesaistīti helikopteri. "Kūdra gruzd un deg dziļumā, bet, vietām uzpūšot vējam, gruzdošās vietas uzliesmo un deg ar atklātu liesmu. Deg liela platība, un ugunsdzēsēju glābēju resursi izvietoti tā, lai nepieļautu liesmu tālāko izplatību un veiktu dzēšanas darbu pa perimetru uz ugunsgrēka centru," skaidroja VUGD pārstāve.
Viņa atzina, ka lielu atbalstu ugunsgrēka dzēšanas darbos sniedz ne tikai citi operatīvie dienesti, bet arī privātpersonas un uzņēmēji, kuri palīdz uz vietas, piemēram, ar traktoriem pievedot ūdeni dzēšanai.
Palkavniece uzsvēra, ka nekāda cita veida palīdzība ugunsgrēka dzēšanā pagaidām nav nepieciešama, jo tagad svarīgākais ir pareiza dzēšanas stratēģija, nevis vairāk resursu.
Iedzīvotāji joprojām tiek aicināti netuvoties ugunsgrēka vietai un arī neplānot pastaigas vai, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, kā arī gadījumā, ja dūmu smaka jūtama māju apkārtnē, aizvērt logus un durvis.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina ikvienu, kurš šajā ugunsgrēkā ir saelpojies dūmus, veselības sūdzību gadījumā konsultēties ar mediķiem, zvanot pa tālruni 113 vai 66 016 001.
