foto: Ieva Lūka/LETA
Kamēr vīrietis Carnikavā dauza sievieti, aculieciniecei nākas lūgties, lai talkā steigtos "ātrie"
Vardarbības aculiecinieci Alisi izbrīnījusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečera attieksme. Kļūdas dispečera darbā atzīst arī dienests.
Sabiedrība
2018. gada 18. jūlijs, 06:03

Kamēr vīrietis Carnikavā dauza sievieti, aculieciniecei nākas lūgties, lai talkā steigtos "ātrie"

Jauns.lv

Vai zvanot ātrajai palīdzībai, būtu jājūtas kā telemārketinga operatoram? Spriežot pēc atstāsta, šādā lomā, sarunā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri nācās iejusties Alisei. Viņai pa tālruni bija jāizlūdzas, teju “jāpārdod” mediķiem ideja ierasties vietā, kurā tobrīd vīrietis ar dūrēm un kājām līdz asinīm un bezsamaņai bija sasitis kādu sievieti.

Par pagājušās svētdienas vakarā piedzīvoto Alise publicēja garu ierakstu “Facebook”. 

Incidents noticis Carnikavā, gājēju un velosipēdistu tilta apkārtnē, laika posmā no 19:00 līdz 20:00. Tobrīd viņai līdzi bijis draugs.

“Mēs stāvējām uz tiltiņa un ironiskā kārtā runājām paši par savām attiecībām, kad divu cilvēku konflikts kļuva aizvien skaļāks un agresīvāks. Konflikts, šķiet, bija par telefonu, kuru vīrietis sievietei atsakās atdot. Viņi bija diezgan tālu, taču labi saredzami, kad vīrietis viņai iesita. Tas it kā bija sagaidāms, taču uz mirkli uzkārāmies – ko tagad. Vīrietis šo īso sprīdi izmantoja, lai viņai iespertu pa galvu. Sieviete zaudēja samaņu, mans draugs devās ar vīrieti draudzīgi patērzēt, es zvanīju 112,” raksta Alise.

Neizdodas pārliecināt ātro palīdzību, ka jāierodas

“Teicu uzreiz, ka nezinu, vai man vajag policiju vai ātros, situācija tāda un šitāda, sieviete bezsamaņā, vīrietis sit, abi nav skaidrā, esmu uz Carnikavas gājēju tiltiņa, viņi lejā. Man saka, ka savienos ar mediķiem un viņi paši paņemšot policiju līdzi. Savieno. Stāstu NMPD to pašu un man saka: “Viņi paši tiks galā”. Forši, vai ne? Kampaņa pret vardarbību ģimenē ir izdevusies,” publikācijā pauž aculieciniece.

Saskaņā ar Alises rakstīto pēcāk NMPD dispečere esot vairākas reizes pārjautājusi, vai cietusī sieviete tik tiešām ir bezsamaņā un jautājuši, vai Alise nevar pieiet klāt un pārbaudīt – “gan jau, ka neesot.”

“Teicu, ka nē – es negribu iet klāt, man bail, paldies. Tur tas vīrietis aizvien ir. Kad piegāju tuvāk, redzēju visur asinis, viņa dūre asinīs, asfalts asinīs un tā tālāk. Es esmu nedaudz satraukusies, jo paralēli redzu, kā mans draugs ar šo vīrieti runā, viņi abi stāv uz trepēm, saprotu, ka labi mērķēts sitiens arī no reibuša cilvēka, uz trepēm var nebeigties labi. Bet cenšos pārliecināt, lai atbrauc. Nākamā problēma ir tāda, ka vajag adresi. Carnikavas gājēju tilts neder [...] bet māju vai ielas nosaukuma nav. Vietu tiešām var atpazīt tikai pēc tilta. Skatos “Google Maps”, kamēr man saka, lai tomēr to adresi pameklēju. Piedāvāju tuvāko ielu, ko redzu – Atpūtas iela. Taču saku, ka nezinu, saku, ka var meklēt pašu tiltu. Man pārjautāja vēlreiz, vai viss nav atrisinājies pats no sevis. Tajā brīdī redzēju, ka vīrietis nikni kaut ko saka manam draugam. NMPD saku – klau, varbūt brauciet, varbūt, ja jums ar sievieti bezsamaņā nepietiek, mēs tiksim pie papildu traumām?” raksta aculieciniece.

Varmāka mudina neiejaukties, jo “šī esot viņa sieva”

Spriežot pēc Alises rakstītā, tobrīd starp abiem vīriešiem konflikts vēl neizcēlās.

Pienākot abiem tuvāk, noskaidrojies, ka meitenes draugs palīdz varmākam sameklēt zālē strīda iemeslu – “iPhone” viedtālruni: “Draugs saka, ka viņš arī īsti nesaprot, ko darīt. Sist vīrieti, jo viņš sit sievieti, nav pārāk loģiski, vismaz, ja tas nenotiek vienlaikus, lai aizstāvētu sievieti. Vīrietis pāris reizes papurinājis sievieti, sapratis, ka tiešām bezsamaņā, tad sācis rakņāties pa viņas somu. Izvilcis maku. Mans draugs mīļi lūdza, ka varbūt nevajagot.”

Alise raksta, ka vīrietis tajā brīdī paskatījies uz viņas draugu, tad uz sievieti un mudinājis nejaukties notiekošajā, jo “šī esot viņa sieva – viņš varot dokumentus parādīt.”

“Un ar savu sievu, protams, var darīt, ko grib... Tad viņi kādu mirkli parunāja par to, vai mans draugs grib pa seju vai varbūt grib iet prom, vienojās, ka nebūs ne viens, ne otrs. [...] Un tajā brīdī sieva nāk pie samaņas, un, ņemot vērā, ka kādu brīdi uz mani jau ir dots spiediens, ka paši tiks galā, gan jau aizies, kamēr atbrauks, nav ko, es arī apsveru zvanīt 112 un atsaukt izsaukumu. Jo viņi tiešām cēlās kājās un šķita, ka draudzīgi aizies. Viņš [uzbrucējs] pat palīdzēja viņai piecelties. Es iztēlojos to nīgro dispečeri, kas mani lamā, par laika tēriņu, un zvanu 112 vēlreiz. Saku, ka iet prom, ka laikam jau viss labi… un tajā brīdī varmāka padomā, ka attālums drošs un sāk to sievieti atkal sist. Lai brauc, vismaz paskatīsies, vai viss labi, saka 112 dispečere. Tad zvana NMPD un saka, ka Atpūtas iela diemžēl esot otrā pusē. Iedodu draugam, viņš pastāsta, kur esam. Nedzirdu atbildes, bet saprotu, ka tiek nolemts, ka viss diezgan labi, ja jau pie samaņas ir. Tomēr tilts garš, kamēr apbrauks apkārt. Garākais Latvijā, kā jau minēju,” turpina Alise.

Uz kautiņa vietu izsauc arī policiju

Meitene raksta, ka tobrīd no NMPD dispečeres izskanējusi ideja pajautāt pašai cietušajai, vai nevajag ātros.

“Sieviete ir stipri dzērusi, ļoti uzstājīgi lūdzas vīrietim, seko viņam, lai arī viņš turpina fiziski viņu ietekmēt. Kā jums liekas, ko viņa teiks? Pie tam mēs jau esam diezgan pakomunicējuši priekš garāmgājējiem, tagad mēs viņiem sekojam, un kaut kādas pašaizsardzības iemaņas ir tikai vienam no mums. Labi, ātrie saka, ka nebrauks, draugs ne pārāk ticošā balsī lūdz, varbūt varot vismaz pašvaldības policiju atsūtīt. Nezinu, varbūt nemākam mēs pareizos atslēgas vārdus. Ko tālāk? Kaut kā roka neceļas braukt prom. Zvanu policijai uz 110. Saku, ka var jau būt ka neko, es te jūs tā stulbi traucēju, ātrie mani jau atšuva. Dispečere komentē, ka tas nav normāli. Es jūtu atvieglojumu, man jau likās, ka mana realitāte nav pareiza. Dispečere noprasa visu informāciju, pajautā detaļas, es viņai iedodu arī mašīnas numuru, kur dāma ir iesēdusies patlaban. Visā šajā laikā garām brauc un iet cilvēki, kas ieinteresēti atskatās – jo abi aizvien kliedz un ir ļoti skaļi. Dispečere saka, ka tūlīt sakontaktēs vietējo policiju. Atvadāmies,” raksta Alise.

“Facebook” ieraksta nobeigumā vardarbīgā incidenta aculieciniece pauž neizpratni un sašutumu par NMPD dispečeres komunikāciju un reakciju attiecīgajā situācijā, vienlaikus spriežot, kā būtu vajadzējis runāt, lai mediķu rīcība būtu bijusi savlaicīgāka.

Personas atteikušās atzīties, ka bijis kautiņš

Sarunā ar Jauns.lv Alise apstiprināja, ka policijas ierašanos notikuma vietā pāris tovakar izlēma nesagaidīt.
Kā noskaidrojās, uz izsaukumu beigu beigās reaģēja Carnikavas novada pašvaldības policija. Tās ekipāžai izdevās sastapt konkrēto pāri pēc neilgas patrulēšanas.

“Pašvaldības policija saņēma izsaukumu no Valsts policijas un ieradās notikuma vietā. Tur tika sastapti tikai NMPD pārstāvji un, pēc papildu patrulēšanas pasākumiem, divas personas, kuras, iespējams, varēja būt incidenta dalībnieki. Pēc viņu iztaujāšanas netika panākta atzīšanās, ka tikusi veikta savstarpēja vardarbība. Tomēr pazīmes liecināja, ka tā varētu būt, līdz ar to tika noskaidroti personu dati, veikta video fiksācija un informācija nodota Valsts policijai,” paskaidroja Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Imants Pastors.

Valsts policijā pagaidām par šo incidentu sīkāku informāciju nesniedz, līdz ar to šobrīd nav skaidrs, vai pret varmāku ir uzsākta lietvedība.

NMPD atzīst virkni dispečera kļūdu

Komentāru par to, vai dispečera rīcība šajā gadījumā tik tiešām atbilda labākajai praksei, sniedza arī NMPD, vienlaikus pasakoties līdzcilvēkiem, kuri nebija vienaldzīgi un, redzot incidentu, iesaistījās, lai palīdzētu.

Dienests atzīst, ka dispečers ir pieļāvis kļūdas, komunicējot ar incidenta aculiecinieci, taču norāda, ka galu galā ir pieņemts pareizais lēmums.

“NMP dienestā ir veikta sākotnējā pārbaude par minēto gadījumu. Tā liecina, ka ārkārtas tālruņa 113 dispečers ir pieņēmis pareizu lēmumu, nosūtot brigādi, kura ieradās deviņu minūšu laikā. Tomēr dispečers ir pieļāvis komunikācijas kļūdas un nav ievērojis esošo kārtību, pieņemot izsaukumu. Lai arī cik dažādi mēdz būt izsaukumu motīvi un situācijas, dispečeriem ir jāsaglabā profesionalitāte. Vadot sarunu, dispečers nevar paust arī savu personīgo viedokli, kas šajā gadījumā noticis. Tāpat sarunas beigās dispečers nav informējis zvanītāju par to, ka izsaukums ir reģistrēts un brigāde tiek nosūtīta, kas var radīt neizpratni un maldinājumu, ka dienests nav reaģējis,” pauda NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

“Jāuzsver, ka NMP dienesta ārkārtas tālruņa 113 dispečercentra mediķi, lemjot par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtīšanu izsaukumā, nevadās pēc pacienta sociālā statusa, cilvēka dzīvesveida, vecuma vai citiem aspektiem, kas neattiecas uz veselības stāvokli. Pats būtiskākais ir noskaidrot, kas ir noticis un vai ir apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība. Tāpēc dispečers zvana brīdī uzdod precizējošus jautājumus, jo no tiem ir atkarīga tālākā rīcība. Dažkārt tieši šie precizējošie jautājumi zvanītājos raisa neizpratni. Taču tie ir svarīgi, piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā un neelpo. Tādā gadījumā nekavējoties tiek nosūtīta brigāde, bet, kamēr tā ir ceļā, ārsts turpinās sarunu pa tālruni un palīdzēs līdzcilvēkiem veikt atdzīvināšanas pasākumus. Tāpat var būt nepieciešamība nosūtīt papildus arī specializēto brigādi ar ārstu reanimatologu. Tajā pašā laikā nereti ir situācijas, kad, nepārliecinoties, vai tiešām ir nepieciešama mediķu palīdzība, tiek izsaukta brigāde pie cilvēka, kam uz ielas iespējams palicis slikti, bet aizbraucot neviena vairs notikuma vietā nav. Diemžēl šādi izsaukumi var pasliktināt operatīvo situāciju un kavēt mediķu ierašanos pie cilvēkiem, kuru dzīvība ir kritiskā stāvoklī, tāpēc dispečeri dažkārt jautā, vai cilvēks jau nedodas prom un vai neatsakās no palīdzības,” plašāk skaidroja NMPD pārstāve.

Izvērtējot konkrēto izsaukumu, sākotnējā pārbaude liecinājusi, ka jau uzreiz pēc pirmā zvana saņemšanas dispečers bija nosūtījis mediķu brigādi palīdzības sniegšanai.

Saruna bijusi īsa – 1:49 minūtes, kuras laikā dispečers precizējis, kas ir noticis un noskaidrojis notikuma vietu.

Dienestā arī apstiprināja, ka isu brīdi pēc pirmā zvana uz NMPD dienesta ārkārtas tālruni (113) ienācis atkārtots zvans ar informāciju, ka incidentā iesaistītie dodas prom no notikuma vietas. 

Saskaņā ar NMPD pārstāves Bukšas pausto dispečere esot norādījusi, ka brigāde ir ceļā un ieradīsies izvērtēt situāciju.

“Mediķi norādītajā vietā ieradās deviņu minūšu laikā no pirmā zvana saņemšanas brīža, bet, tā kā cietušo tur nebija, brigāde sazinājās ar izsaukuma pieteicējiem. Mediķi saņēma informāciju, ka incidentā iesaistītie atrodas gājēju tiltiņa otrā pusē un iet prom. Brigāde devās pāri tiltiņam, taču tur vairs nebija ne incidentā iesaistīto, ne izsaucēju. Notikuma vietā ieradās arī policija, un mediķi vienojās, ka policija izsauks brigādi atkārtoti, tiklīdz atradīs incidentā iesaistītos cilvēkus,” izsaukuma tālāko gaitu apraksta NMPD pārstāve.

Vardarbīga incidenta gadījumā vispirms jāzvana policijai

Ņemot vērā to, ka dispečera darbā kļūdas tomēr ir konstatētas, šobrīd dienestā turpinās uzsāktā pārbaude.

“Vienlaikus vēlamies uzsvērt – ja esat aculiecinieks vardarbībai, nekavējoties ziņojiet policijai. Krimināla rakstura incidentos vienmēr vispirms ir svarīgi apturēt vardarbību un agresiju, lai pēc tam būtu iespējams palīdzēt cietušajiem. Šis gadījums aktualizē arī nepieciešamību turpināt darbu pie ārkārtas tālruņa 112 vienotās platformas izveidošanas, kas uzlabotu informācijas apriti operatīvo dienestu starpā,” sacīja Bukša, piebilstot, ka iedzīvotājam nebūtu jādomā, kuram dienestam zvanīt šādās situācijās un izsaukumu būtu jāspēj nodot vienlaicīgi visiem dienestiem, kuri jāiesaista palīdzības sniegšanā.

Šobrīd dienesti savā starpā zvanus var tikai pāradresēt.