Jānis Reirs: "Politiskā griba ir izšķirošs faktors pensionāru labklājības uzlabošanā"
Labklājības ministrs Jānis Reirs ir gandarīts par Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".
Politika
2016. gada 11. marts, 11:25

Jānis Reirs: "Politiskā griba ir izšķirošs faktors pensionāru labklājības uzlabošanā"

Jauns.lv

Labklājības ministrs Jānis Reirs ir gandarīts par Saeimas vakar galīgajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem līdzšinējo 25% vietā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

„Lai gan šis ir tikai pirmais jaunās valdības solis pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanā, esmu patiesi gandarīts par ātrumu, kādā jaunajai koalīcijai izdevās vienoties par likuma grozījumiem un pieņemt tos Saeimā galīgajā lasījumā”, atzīst labklājības ministrs. „Ir redzams, ka politiskā griba ir izšķirošs faktors, lai, no vienas puses, pakāpeniski un atbilstoši valsts budžeta iespējām, taču, no otras puses, konsekventi un bez liekas vilcināšanās risinātu sasāpējušus jautājumus sociālajā sfērā, tajā skaitā pensionāru labklājības uzlabošanā”.

J. Reirs arī uzsver, ka šodien pieņemtie grozījumi ir pirmais posms Labklājības ministrijas iecerētu vairāku pasākumu kompleksā pensiju jomā. „Tie daži eiro mēnesī, kurus vidējais pensijas saņēmējs papildus saņems šo likuma grozījumu rezultātā, varbūt nešķiet izšķiroši Latvijas pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanā. Taču es varu apsolīt, ka tas ir tikai sākums. Mēs esam iecerējuši aktīvi gatavot likumdošanas iniciatīvas pensiju jomā vairākos virzienos, tajā skaitā nodrošinot, lai vecuma pensiju indeksācijā tiktu ņemts vērā arī pensionāru darba stāžs”.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem līdzšinējo 25% vietā, kā arī novērst situāciju, kad atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtās valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju.

Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413. Savukārt Labklājības ministrijas aprēķinātais vidējais vecuma pensijas pieaugums salīdzinot ar līdz šim spēkā esošo likuma variantu 2017. gadā būs 2,11 eiro, 2018. gadā – 2,49 eiro, bet 2019. gadā – 2,68 eiro.

Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā valsts budžetā papildus provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā –17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā – 33,79 miljoni eiro.

Patlaban valsts pensijas tiek pārskatītas katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksētas tiek tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Regīna Zommere/Foto: Ieva Čīka/LETA