Pirmie bēgļi Latvijā. Kāpēc esam tik naidīgi pret migrantiem?

Dažiem šī ziņa sagādājusi teju vilšanos. Tikai seši? Tiek minēts, ka bēgļi nav bijuši pierunājami braukt uz Latviju, ir versija, ka tās tikai pirmās bezdelīgas. Bet fakts ir fakts – no Grieķijas Latvijā nogādāti pirmie patvēruma meklētāji – sešas personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu. Tās ir divas ģimenes – no Sīrijas un Eritrejas, tostarp divi pirmsskolas vecuma bērni. Iekšlietu ministrijā norāda, ka visiem patvēruma meklētājiem esot profesionāla izglītība: viens vīrietis esot drēbnieks dizaineris, otrs specializējies viesnīcu sfērā. Sievietes esot friziere un medicīnas māsa. Viens no vīriešiem pārvalda angļu valodu.

Viedokļi. Diskusija internetā

Vēl nesen bēgļu jautājums sagādāja tautiešiem ne mazumu pārsteigumu. Kas par pulveri lēnīga latvieša iekšās. Kas to būtu domājis, ka esam gatavi šaut, sist un iebilst. Varbūt tikai verbāli, un varbūt šajā gadījumā labi, ka tā. Ko par mums liecina attieksme pret bēgļiem? Un ko tagad par to visu saka tauta? Bēgļu ierašanās portālā kasjauns.lv ir viena no apspriestākajām ziņām.

•    Lai jau viņiem veicas! Ātri apgūt latviešu valodu, integrēties, atrast darbu, kļūt par Latvijas pilsoņiem un patriotiem!

•    Nabaga cilvēki – viņus piespieda braukt uz nekurzemi, mūs piespieda viņus uzņemt savās mājās. Un visu to izdomāja kāds klerks Briselē, un vēl pieprasa, lai mēs viens otru iemīlētu. Mums jau vēsturē ir bijuši gadījumi, kad esam bijuši spiesti savākt savā zemē iebraucējus. Joprojām ne savus krievus, ne čigānus neesam varējuši integrēt.

•    Labi, liksim mieru cittautiešiem – mēs pat ar savu tautu nevaram savienoties. Ārzemju latvieši tā arī palika ārzemju, vēl liela daļa aizbraucot norej Latviju.

•    Vienīgais, kas mani personīgi uztrauc, ir tas, ka viņi sabērnosies mūsu valstī.

•    ASV savārīja vislielākās ziepes, bet atbild par visu Eiropa. ASV vajadzēja gāzt Asadu, tāpēc radīja islāma valsti, apmācīja arābus, iedeva ieročus, bet tie uzmeta ASV un kļuva par teroristiem.

•    Es nesaprotu! Visu laiku visi mierīgi dzīvoja savās valstīs, bet tagad melnie pa visu Eiropu. Ļaudis, atveriet acis! Ir plāns sajaukt nācijas. Taisās iznīcināt balto rasi.

•    Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 000 cilvēku – aptuveni divi tūkstoši katru mēnesi. Šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

•    Aizvāciet tos tarakānus, simt gadu mums nav vajadzīgi!

•    Kāpēc ukraiņiem, kas nevēlas dienēt armijā, bēgļa statusu Latvijā atsaka, bet eritrejieti ar to pašu problēmu atvelk uz Latviju? Eritrejā nekāda kara nav – lai brauc mājās un dien armijā, kas ir katra vesela vīrieša pienākums pret valsti.

•    Tas nav mūsu nopelns, ka esam piedzimuši ar baltu ādas krāsu laikā, kad Latvijā nav ne kara, ne represiju. Vai esat redzējuši fotogrāfijas no sagrautajām Sīrijas pilsētām? Asinis visiem ir vienā krāsā, arī dzīvot, ēst un audzināt bērnus drošībā visiem gribas vienādi. Palīdzēt ir tikai cilvēciski! Mēs nedzīvojam ne Ķīnā, ne Indijā – te ir plašas, neapdzīvotas teritorijas – visiem vietas pietiks. Nu un kas, ka ekonomiskie bēgļi! Jūs badu neesat izjutuši!

•    Turpinājums latviešu iznīdēšanas programmai Latvijā.

•    Neviens patiesībā nezina, cik bēgļu atveda, jo visu laiku tiek melots. Baigi sapriecājušies. Frizieri, kas griezīs rīkles, medmāsas, kas iespricēs vēnās ūdeni vai vēl sazin ko.

•    Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šā brīža trīsdesmitgadniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisīto resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma, un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās.

•    Eritrejā nekaro, tur ir pārāk liela diktatūra, tāpēc no turienes bēg. Nekāds patvērums viņiem nebija vajadzīgs, tie ir ekonomiskie bēgļi. Sīrieši – Dievs ar viņiem. Bet tas, ka ar pirmsskolas bērniem, labi – tos var ātri integrēt. Bērni iemācās latviešu valodu, arī mammām un tētiem nāksies iemācīties. Bērni savu valodu aizmirsīs ātri, ja viņiem ļaus kaut kur brīvi dzīvoties. Nepazudīs ne medmāsa, ne friziere, ne arī abi veči. Tikai visticamāk, ka eritrejieši kā izglītotākie aiztīsies prom uz Lielbritāniju.

•    Tad jau laikam šis datums jāuzskata par Latvijas islāmizācijas sākumu. Atceramies visi, ka 1940. gadā, kad sākās Latvijas okupācija, Ulmaņa valdība aktīvi pakļāvās un aktīvi sadarbojās ar Višinski – Staļina iecelto galveno atbildīgo par Latvijas okupāciju. Es te saskatu tiešas līdzības.

•    Tikpat kā nemaz netiek runāts par smagu tēmu – daudz nopietnāku par to, ka bēgļi apgrābsta sievietes, ir nekārtīgi, izmētā ēdienu, negrib integrēties. Tas ir otršķirīgi, to var labot. Netiek runāts par to, ka liela daļa bēgļu ir slimi ar nāvējošām kaitēm – AIDS un citām. Mums nav zināms, kādas slimības viņi var atvest sev līdzi.

•    Kāpēc ne? Laipni lūgti Latvijā! Mums daudz brīvas vietas, Latgalē sādžas tukšas, būs vismaz iedzīvotāji, nebūs skolas jāslēdz, jāapvieno novadi. Kāpēc ne? Tādi paši cilvēki kā latvieši, valodu iemācīsies. Ja lāci var iemācīt dancot, tad valoda sīkums. Varēs bēgļi attīstīt uzņēmējdarbību – gan jau viņi to prot labāk par mums, tā ka būsim saprotoši un laipni.

Andris Orols, biedrības Antiglobālisti vadītājs: – Mūsu biedrības rīkotajā aptaujā 90 procenti cilvēku bija pret bēgļu izmitināšanu Latvijā. Iemesli ir vizuālās antipātijas, nepatika pret citu rasu kultūru, ieradumiem un uzvedību. Arī socioloģiskās aptaujas rāda, ka lielākā daļa sabiedrības neatbalsta valdības imigrācijas politiku. Latvijas iedzīvotāju nepatiku pret iebraucējiem izraisa nopietnas aizdomas, ka liela daļa no tiem, kas ierodas Eiropā, ir ekonomiskie bēgļi, kas negrib strādāt. Valsts viņiem maksās pabalstus, kā tik ļoti pietrūkst pašu cilvēkiem, nodrošinās ar dzīvesvietu un meklēs darbu. Piemēram, būvniecībā strādājošie ir saskārušies ar situāciju, kad iebraucēji no Ukrainas un Moldovas ir gatavi strādāt par zemāku samaksu nekā vietējie. Tādējādi, lai nopelnītu iztiku, mūsu celtniekiem jādodas prom vai jāpiekrīt neizdevīgiem darba nosacījumiem. Cilvēki baidās, ka bēgļi būs lētais darbaspēks un tas izraisīs algu dempingu. Tās nav iracionālas bailes, bet realitāte, ar ko cilvēki jau ir saskārušies. Cilvēki uztraucas par savu ikdienas dzīvi, ģimenēm, un tas ir normāli. Ekonomikas modelis, ko uzspiedusi valdošā elite, izraisa emocionālu pretreakciju un tieksmi iedalīt cilvēkus savējos un svešajos. Baiļu un aizdomu pamatā ir vēsturiskā atmiņa. Latvijā vienmēr ir dominējusi baltā rase. Izņemot periodu pēc Otrā pasaules kara, Latvijai tautu sajaukšanās nav bijusi raksturīga. Latvijai nekad nav piederējušas kolonijas kā Lielbritānijai, Francijai, Spānijai, Portugālei, kur rasu sajaukšanās nav nekas jauns. Mēs redzam kāds ir rezultāts – ja imigrantu īpatsvars ir liels, viņi dzīvo savās kopienās un nejūt vajadzību integrēties. Cilvēki saprot: ir naivi domāt, ka Latvijā pēc gadiem divdesmit būs citādi. Mēs neesam pret bēgļiem, bet gribam, lai viņi saved kārtībā paši savas valstis – lai jaunie vīrieši iet un karo.  

Rasma Pīpiķe, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore:

– Lai gan statistika liecina, ka sabiedrības attieksme pret bēgļiem ir negatīva, Latvijas biedrības un nodibinājumi, to pārstāvji no dažādiem sektoriem, kā arī aktīvisti, kas iesaistījušies sociālā tīkla Facebook grupā Gribu palīdzēt bēgļiem liecina, ka liels skaits cilvēku pret bēgļu uzņemšanu ir noskaņoti labvēlīgi. Daudzi ir iepazinuši citas kultūras, strādājot kā brīvprātīgie vai kopīgi īstenojot projektus gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs, gan sniedzot atbalstu citām mazāk aizsargātām grupām. Viņu bailes no nezināmā ir mazākas. Negatīvais noskaņojums pret bēgļiem ir aisberga redzamā daļa. Pamatā tās ir bailes no izmaiņām, kas varētu skart ikviena cilvēka dzīvi. Un neteiksim, ka mediji kultivē un prezentē labos piemērus par bēgļu iedzīvošanos citā zemē. Biežāk ziņās prevalē negatīvais, kas vairo nelabvēlīgo gaisotni. Cilvēku bailēm, visticamāk, ir objektīvi iemesli – personīgas neveiksmes, Latvijas okupācijas pieredze, tomēr tās nekādā gadījumā neattaisno aizspriedumus, ļaunumu vai noraidījumu attiecībā uz citiem mūsu planētas cilvēkiem. Nevajag vainot ārējus faktorus. Būtiska ir cilvēka spēja būt empātiskam, nebūt tikai uz sevi un savām problēmām tendētam.

Edgars Skrodelis, hipnopsihoterapeits: – Grupveida izvarošana un seksuālas perversijas, par kurām tagad tik ļoti runā saistībā ar migrantiem, nav nekas svešs arī eiropiešiem. Nabadzīgi, neizglītoti un nelaimīgi cilvēki ir visur pasaulē. Kāpēc šobrīd ksenofobija pret migrantiem sit tik augstu vilni? Mēs jūtamies komfortabli starp cilvēkiem, kuri domā tāpat kā mēs. Psiholoģijā to dēvē par atrašanos iekšgrupā. Piemēram, gandrīz nevienam no mums nepatīk doma, ka sievietei jātur ciet mute un jāstaigā melnās drēbēs, kas nosedz galvu un visu ķermeni. Evolūcijas gaitā ar iekšgrupas (savējo) palīdzību mēs esam iemācījušies tikt galā ar dzīves grūtībām un stresu. Ēnas puse šai izdzīvošanai starp savējiem ir tāda, ka pārējos cilvēkus mēs uztveram kā ārgrupu – svešiniekus, no kuriem jābaidās, jāturas pa gabalu, jo viņi mums var nodarīt pāri. Eiropieši, kas domā, ka migranti viņus kaut kā apdraud, ienācējiem neuzticas. Daži uzskata, ka migranti var atņemt darbu vietējiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā šie cilvēki neiebilstu pret migrantiem, ja viņi uzņemtos darbus, ko negrib darīt vietējie. Patiesībā nav īsti skaidrs, vai šie ienācēji darba tirgū konkurēs ar vietējiem. Tomēr viedoklis, ka bēgļi no Sīrijas ir bīstami un negrib strādāt, ir plaši izplatīts. Galvenie baiļu iemesli ir neziņa par ienācēju nodomiem un kulturālās atšķirības. Tomēr nevajag aizmirst, ka viņi ir cilvēki un ne visi viņi ir tumsonīgi sieviešu apgrābstītāji. Karš Sīrijā reiz beigsies, un viņi varēs braukt mājās.