Soctīklos diskusijas izraisa 19 gadus vecās Leldes stāsts: meitene izbrāķēta jau desmit darbavietās, jo - neprot krieviski
Uzreiz jāteic, ka Lelde ir cilvēks, ko savā labā šobrīd izmanto Nacionālā apvienība (NA), sarunu ar viņu publiskojot sociālajos tīklos un solot iestāties par likumprojektu, kas aizliegtu darba meklētājus diskriminēt pēc krievu valodas prasmes/neprasmes. Saeimas sociālo un darba lietu komisija noraidījusi NA iesniegtos grozījumos Darba likumā, vienlaikus tas nemazina problemātiku, kuru izgaismo jauniņā Lelde. Sociālajos tīklos par viņas sacīto raisās asas diskusijas.
Pilnu Leldes sacīto jāklausās video 2,50 min garumā.
Jauniete stāsta, ka viņa un daudzi viņas draugi un paziņas pēc vidusskolas beigšanas nespēj dabūt darbu, jo, piemēram, apkalpojošajā sfērā darba devēji pieprasa arī krievu valodas prasmes, taču to lielai daļai jaunās paaudzes nav. Lelde uzskata, ka tamdēļ daudzi jaunieši arī aizbrauc no valsts - jo šeit nevar atrast sev tīkamu darbu.
Lelde pati sākotnēji tēmējusi uz apkalpojošo sfēru, taču saņēmusi atteikumu vismaz 10 darbavietās. Bijušas arī citas vakances, uz kurām viņa gribot tomēr neatsaucās, jo sapratusi, ka tur tiešām jāspēj komunicēt krieviski. Lelde norāda, ka atteikuma problēma visvairāk skar tos viņas vienaudžus, kas nāk no vietām, kur nav bijusi krievvalodīgo vide.
Viņa atzīmē, ka pamatskolā pati pat piedalījusies krievu valodas olimpiādē, taču lielāko uzmanību pievērsusi angļu valodas prasmei. Tā ir valoda, kurā viņa ir gatava strādāt ar tūristiem, taču ar to nepietiek, lai tevi pieņemtu darbā - krievu valoda arī ir jāmāk. Lelde uzskata, ka angļu valoda ir internacionāla un tā jāzina, strādājot apkalpojošajā sfērā. "Jo vairāk klientu, jo vairāk ienākumu. Bet tā ir tāda kā necieņas izrādīšana pret latviešiem [prast zināt krievu valodu - red.]. Ir krievvalodīgie, kuri tiešām tā kā uzspiež un grib, lai tu māki krievu valodu. Paliek dusmīgi, ja tu nemāki," spriež Lelde, piebilstot, ka principiāli viņai nav nekas pret krievu valodu vai krievvalodīgajiem cilvēkiem Latvijā.
Tviterī par Leldes stāstu ir dažādas atsauksmes. Piemēram, populārā uztura blogere Ksenija Andrijanova norāda, ka pati Leldi darbā vis neņemtu:
Atzīstu, ka mums ir problēma, ka krievi nerunā latviski. Bet skatoties šo video, pārņem dusmas, ka atbalstāt jauniešu vārgulību un nespēju konkurēt, ierobežojot privāto biznesu. Es tādu Leldi darbā neņemtu. Nevis tāpēc, ka nezina valodu, bet tāpēc, ka čīkst, ka citi vainīgi.
— Ksenija Andrijanova (@and_kse) June 19, 2018
Ulvis savukārt norāda, ka nedrīkst dot privilēģiju kādai vienai konkrētai valodai:
Nav jau runa par to vai māk/nemāk, runa ir par prasību kā default. Tā ir juridiski jāizskauž, jo dod nevajadzīgas privilēģijas vienai valodai. Tikpat labi default varētu prasīt ķīniešu valodu, kāpēc ne? :)
— Ulvis Siliņš (@UlvisSilins) June 19, 2018
Dace norāda, ka, piemēram, Sāremā salā kafejnīcas personāls nerunā vispār nevienā citā valodā, kā tikai igauniski, un visi saprotas, un visi savus pasūtījumus saņem:
Šoreiz jums nepiekritīšu. Aizbrauciet uz Saaremaa salu, ceļa malas krozdiņā apkalpojošais personāls ni bumbum ne angliski, ne krieviski, tikai igauniski. Un Jūs domājat, ka tūrists paliek nepaēdis? Nekā tamlīdzīga, visi ēd, ka šņakst.
— Dace (@balonins) June 19, 2018
Jaunsaimnieks no Aizkraukles Edijs Majors atzīmē, ka Lelde ieņēmusi upura pozīciju:
Nedaudz atgādina upura lomas kultivāciju, kas ilgtermiņā var novest pie līdzīgām problēmām, kādas šobrīd ir dažām labām sabiedrības grupām, piemēram, štatos. Bet ja beidzot jālauž, tad jālauž.
— Edijs Majors (@EdijsMajors) June 19, 2018
Jauniešiem ir jāstrādā sudīgos darbos un jācieš no dzīves netaisnībām - jo ātrāk, jo labāk. Likums nevar būt mamma, kurai skriet ieķerties brunčos katrā situācijā. Krievu valodas jautājumi jārisina, bet tad es paskatos kalendārā un redzu, ka ir 2018. gads.
— Edijs Majors (@EdijsMajors) June 19, 2018
Diskusiju noslēdz kāds "Čiulis" ar varenu secinājumu:
Pirmkārt jaunieši jaaudzina ar uzņēmēja, nevis darba ņēmēja domāšanu.
— Chiulju Pussala (@ChiuljuPussala) June 19, 2018
