Skriešana Saldū, laivošana Liepājā, dzīvnieki Ķīpsalā: ko darīt 19. un 20. martā?
Tuvojas Lieldienas un pavasaris. Tādēļ sportošana, lielā šūpošanās, svētku tirdziņi un olu ripināšana visā Latvijā. Lielā skriešana Saldū, laivošana Liepājā un Strīķupē, cīņas ar olām un šūpošanās Miera ielā, Valmiermuižā un Viļa Plūdoņa muzejā. Ogrē pulcēsies pūtēju orķestri no visas Latvijas.
Rīgas Domā muzicēs Inese Galante, Sergejs Jēgers un viņu draugi, bet Anglikāņu baznīcā un centrā „Koka Rīga” būs sadziedāšanās ar Austru Pumpuri. Ķīpsalas izstāžu hallē sapulcēsies tūkstošiem spalvainu, ķepaiņu, astaiņu, spārnaiņu un citu mīlradībiņu uz kārtējo zooindustrijas izstādei. Daudz jaunumu arī tradicionālajās izstāžu zālēs – Rīgā izrādīsies čehoslovāku slepenpolicisti, Talsos – klauni, Kuldīgā – tapetes, bet Liepājā –mūziķi no „Jūras pērles”.
1. Skriešana Saldū, laivošana Liepājas kanālā un Strīķupē
Līdz ar gadalaiku maiņu mainās arī sportošanas paradumi – slēpes un slidas nomainām pret laivām, ģērbjam plānos sporta tērpus un dodamies skriet, sēžamies uz riteņiem izbraucienos pa Latvijas ārēm. Šīs pirms Lieldienu brīvdienas ir īstais laiks, lai sāktu mainīt savus sportošanas paradumus, atbilstoši gadalaiku maiņai.
* Saldū sestdien, 19. martā, par godu slavenā latviešu glezniecības vecmeistara Jaņa Rozentāla 150. jubilejai notiks Lielie Rozentāla skriešanas svētki. Paši mazākie skrējēji savus spēkus varēs pārbaudīt 400 vai 800 metru distancē, savu skriešanas pieredzi tikko sākušie – 2 km distancē, bet par sevi pārliecināti un pieredzējuši skrējēji varēs mēroties spēkiem 5 un 10 km distancēs. Skrējiena distances vīsies cauri Saldus pilsētas centram, ļaujot skrējējiem paraudzīties uz Saldus vijīgajām ieliņām un omulīgajiem namiņiem Rozentāla acīm.
Ikvienam skrējiena dalībniekam būs iespēja savā īpašumā iegūt īpašā dizainā veidotas piemiņas medaļas, kā vērtīgas balvas - dāvanu kartes, atbalstītāju sagādātās balvas, lielos Saldus saldumu grozus, bet pašiem ātrākajiem un veiklākajiem būs iespēja cīnīties par naudas balvām. Skriešanas svētki noritēs no pulksten 9.00, bet uzvarētāju apbalvošana notiks pulksten 14.00. Sīkāk internetā: www.saldus.lv.
* Sestdien, 19. martā, arī vairāki laivošanas pasākumi. Varēs izlaivoties gan Liepājas Cietokšņa kanālā, gan Vaidavas pagasta Strīķupē.
Par godu pilsētas dzimšanas dienai Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs aicina liepājniekus un pilsētas viesus labāk iepazīt Liepāju. Aktīvās atpūtas cienītāji 19. martā pulksten 11.00 aicināti doties Laivu braucienā pa pilsētas laivošanas maršrutu Cietokšņa kanālā. Brauciena noslēgumā dalībnieki tiks cienāti ar zupu no lielā katla. Toties tie, kuri sestdien Liepājā nevēlēsies laivot, 19. martā var piedalīties nūjošanas pārgājienā „Liepāja starp ezeru un jūru”, kas pulksten 10.30 sāksies pie Liepājas Olimpiskā centra.
Sīkāk internetā: www.liepaja.lv.
Savukārt Kocēnu novada Vaidavas pagastā sestdien norisināsies laivu brauciens „Strīķē un Vaidi!”, ko organizē aktīvās atpūtas centrs „Eži”. Tas būs pavasara laivu brauciens mazo upju gardēžiem. Laivu brauciens sāksies plkst. 10.00 Vaidavas ezera pludmalē. Laivojuma maršruts vīsies aptuveni 10 km garumā pa Strīķupi – visā tās garumā no iztekas Vaidavas ezerā līdz ietekai Gaujā. Pa ceļam laivotājiem būs iespēja apskatīt vismaz divas alas – Patkula un Kalēja, pie kuras būs iespēja piestāt un atvilkt elpu - iedzert tēju un apēst līdzpaņemtās maizītes.. Noslēgumā Gaujas krastā laivotājus sagaidīs mielošanās ar uz ugunskura gatavoto sautējumu. Sīkāk internetā: www.ezi.lv.
Sportotgribētājiem jāņem vērā, ka pirms došanās skriet vai laivot nepieciešama iepriekšēja piereģistrēšanās, tāpat arī jārēķinās ar dalības maksu.
2. Lielās dienas svinības: šūpošanās, olu ripināšanas, svētku tirdziņi un rotaļas
Pēc nedēļas tiks svinētas Lieldienas un jāsāk meklēt gan ko likt uz galda, gan kā izrotāt māju gaidāmajos svētkos. Te nu var apvienot patīkamo ar lietderīgo – apmeklēt Lieldienu tirdziņus un vienlaikus arī izjust, kā daba mostas pavasarim.
* Rīgā, Miera ielā, sestdien, 19. martā no pulksten 12.00 līdz 17.00 tiks rīkots Lieldienu ieskandināšanas pasākums, kurā gaidāma gan dažādu spēļu spēlēšana un olu krāsošana, gan arī tirgošanās ar lauku labumiem. Sīkāk internetā: www.mieriela.lv .
* Savukārt pie Valmiermuižas alus darītavas no pulksten 11.00 līdz 15.00 norisināsies Pavasara saulgriežu – Lielās dienas tirdziņš „Ar gardu muti Valmiermuižā”. Uz svinībām sabrauks mājražotāji un amatnieki no visas Latvijas, lai andelētos ar smeķīgiem gardumiem, pirmajiem pavasara zaļumiem un amatniecības meistardarbiem. Būs arī latvisko tradīciju izzināšana un radošās darbnīcas - olu krāsošana un ripināšana, šūpoles, putnu būrīšu darināšana, izjādes ar zirgiem un daudz citu jautru izdarību. Sīkāk internetā: www.gardumuti.lv .
* Viļa Plūdoņa muzejā Bauskas novada Ceraukstes pagasta “Lejeniekos” svētdien, 20. martā pulksten 11.00 sāksies Lielās dienas svinības. Būs olu krāsošana un ripināšana, šūpošanās un Lielās dienas ieražas kopā ar folkloras kopu „Laukam pāri”. Sīkāk internetā: www.bauskasmuzejs.lv.
* Toties Turaidas muzejrezervātā - muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā svētdien, 20. martā pulksten 14.30 Lieldienu tuvošanos varēs sajust caur kokles, flautu, planetāro gongu un citu netradicionālo instrumentu mūzikas skaņām un vibrācijām. Tur gongu meistare Dace Straume stāstīs muzikālo stāstu „Pavasara sajūtu straumes”. Sīkāk internetā: www.turaida-muzejs.lv.
3. Austrasdienas Rīgā
Pirms pāris nedēļām Austra Pumpure savu vārda dienu nosvinēja Liepājā un tagad mūžam rosīgā jau 87 gadus vecā dziesminiece Austras dienas rīko Rīgā. Šajā nedēļas nogalē izskanēs divi koncerti jeb sadziedāšanās:
* Sestdien, 19. martā, pulksten 17.00 Anglikāņu baznīcā noritēs Austras Pumpures un austrasbērnu koncerts, kurā izskanēs Imanta Kalniņa un austrasbērnu dziesmu programma.
* Svētdien, 20. martā, pulksten 13.00 koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” (Krāsotāju ielā 12) notiks tautasdziesmu koncerts un sadziedāšanās ar Austru Pumpuri.
Austrasdienas ir skaista tradīcija, kas vieno un katru gadu martā sirsnīgos koncertos kopā sasauc Austras Pumpures domubiedrus, audzēkņus un klausītājus. Tās tiek rīkotas par godu Austras vārda dienai 5. martā, pati Austra Pumupre Austrasdienas labprāt sauc par dziesminieku festivālu. Tā ietvaros notiek vairāki koncerti gan Liepājā, gan Rīgā un arī citviet. Koncertos Austras Pumpures un austrasbērnu izpildījumā skan Imanta Kalniņa un austrasbērnu radītās dziesmas, kā arī tautasdziesmas.
Biļešu cena: 5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.austrasbiedriba.lv .
Šī gada Austrasdienas Liepājas Latviešu biedrība namā4. Latvijas pūtēju orķestru konkurss - tauru parāde Ogrē
Ogres novada kultūras centrā sestdien un svētdien, 19. un 20. martā, norisināsies viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem pūtēju orķestriem - VIII Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā piedalīsies 42 pūtēju orķestri, kopā ap 1500 mūziķu četrās grūtības pakāpes grupās.
Sestdien, 19. martā pulksten 10.00 konkursu sāks II pakāpes (zemākās grūtības pakāpe) orķestri. Muzicēs pūtēju orķestri „Salaspils”, „Dekšāres”, „Lejasciems”, „Kazdanga" un Dikļu pūtēju orķestris.
No pulksten 12.00 līdz 19.30 spēlēs III pakāpes (vidējās grūtības pakāpe) orķestri „Birzgale”, „Dobele”, „Lemisele”, „Ugāle”, „Ventspils”, „Enkurs”, „Tukums”, „Signāls”, „Cēsis”, Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes, Alfrēda Kalniņa Cēsu, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolu, Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestri, Ozolnieku novada orķestris „Zelmeri Pro”, Inčukalna tautas nama, Gulbenes kultūras centra un Naujenes pūtēju orķestri. Obligātais skaņdarbs - Alvils Altmanis „Zemgale. Polonēze no svītas „Novadnieki””.
Svētdien, 20. martā pulksten10.00 konkursu sāks II pakāpes orķestri – „Skaistkalne”, „Pociems”, „Krustpils”, Siguldas pagasta, Strenču novada un Preiļu novada pūtēju orķestri.
No pulksten 12.20 konkursu turpinās IV - augstākās grūtības pakāpes orķestri, kā obligāto skaņdarbu atskaņojot Raita Rēriha Fantāziju pūtēju orķestrim „Pūt, vējiņ”. Spēlēs pūtēju orķestri „Horizonts”, „Sudrabskaņa”, „Tālavas tautētājs”, „Smiltene”, „Saldus”, „Balvi”, „Liepāja” un Talsu pūtēju orķestris. Pirmo reizi konkursā piedalīsies jaunizveidotais Siguldas absolventu orķestris.
No pulksten 17.30 muzicēs V - visaugstākās grūtības pakāpes orķestri – „Auseklītis”, Studentu pūtēju orķestris „SPO”, „Fanfara”, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas un Latvijas Universitātes pūtēju orķestri. Obligātais skaņdarbs šai grupai - Georgs Pelēcis „Svīta pūtēju orķestrim”.
Konkurss būs atklāts un bez maksas pieejams ikvienam klausītājam. Sīkāk interneta: www.lnkc.gov.lv .
5. Inese Galante ar draugiem Rīgas Domā
Rīgas Domā sestdien, 19. martā, pulksten 19.00 izskanēs īpašs koncerts „Inese Galante un draugi. Stabat Mater”, kurā varēs dzirdēt Džovanni Batistas Pergolēzi „Stabat Mater”, kā arī Antonio Vivaldi, Riharda Dubras un citu komponistu opusus. Koncertā piedalīsies soprāns Inese Galante, kontretenors Sergjes Jēgers, ērģeļieks Aivars Kalējs, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu kvartets, Rīgas Kamerkoris, kā arī Ineses Galantes Talantu konkursa laureāti Rihards Rauza (marimba) un Sabīne Seržāne (vijole).
„Ideju nodziedāt Džovanni Batistas Pergolēzi „Stabat Mater” tieši Rīgas Domā ilgus gadus loloja mans skatuves partneris kontrtenors Sergejs Jēgers. Esmu ļoti gandarīta, ka sapņi piepildās – kantāte būs pirmslieldienu koncerta centrs, bet ceru, ka koncerta apmeklētāji ar prieku iepazīs arī (Ineses Galantes) Fonda rīkotā Talantu konkursa laureātus,” stāsta Inese Galante.
Ineses Galantes fonds, kura nozīmīgākie muzikālie pasākumi ir festivāls „Summertime - aicina Inese Galante” Dzintaru koncertzālē un vērienīgi Ziemassvētku koncerti Rīgas Domā, šogad, gaidot Lieldienas, piedāvā baudīt tradicionālu Lieldienu laika opusu - itāļu komponista, ērģelnieka un vijolnieka Džovanni Batistas Pergolēzi (1710 - 1736) pazīstamāko kompozīciju „Stabat Mater”. Koncertu cikls „Inese Galante un draugi” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kurā notiek koncerti gan Rīgā, gan citviet Latvijā.
Biļešu cenas: 10 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.inesegalante.com .
Inese Galante un Sergejs Jēgers: „Stabat Mater”6. Suņi, kaķi, pūkaiņi, ragaiņi un citi mīļdzīvnieki zooindustrijas izstādē Ķīpsalā
Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu hallē sestdien un svētdien, 19. un 20. martā, notiks ikgadējā zooindustrijas izstāde „PetExpo 2016”, kurā varēs apskatīt suņus, kaķus, jūrascūciņas, kāmjus, žurciņas, trušus, vistas, kaziņas, papagaiļus un vēl daudzus citus mājas mīluļus.
„Pavasaris ir dabas atmodas laiks. Arī mūsu suņi, kaķi un citi dzīvnieki pēc ziemas tumšā laika ar jaunu sparu uzsāk izstāžu sezonu, jo „PetExpo” ir pirmā lielākā 2016. gada izstāde. Katrs apmeklētājs izstādē atradīs sev to visvisskaistāko dzīvnieku, jo labākie no labākajiem suņiem, kaķiem, trušiem un citiem zvēriem ir gatavi priecēt skatītājus,” stāsta Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece un piebilst: „Bet vispacietīgākie apmeklētāji katras dienas noslēgumā varēs priecāties par krāšņajiem izstāžu fināliem un just līdz savam noskatītajam favorītam!”
Izstādē par labākā titulu cīnīsies vairāk nekā 3000 suņu no 16 valstīm. Viskuplākajā skaitā būs suņi no Latvijas un Somijas, ievērojams skaits arī no Krievijas, Igaunijas un Lietuvas, turklāt uz izstādi ieradīsies suņi pat no Itālijas un Korejas. Ķīpsalā varēs redzēt arī tādus retu suņu šķirņu pārstāvjus kā japāņu cīņu suns tosa, Ibisas dzinējsuns, poļu kurts, spāņu kurts un Lankašīras hīlers. Arī kaķu mīļotāji varēs vērot spraigas sacensības, kurās piedalīsies vairāk nekā 400 kaķu no sešām valstīm. Starp visiem dižciltīgajiem būs redzami arī tādi retumi kā krāšņie Svētās Birmas kaķi ar baltajām „zeķītēm” un panterai līdzīgie Bombejas kaķi. Kopumā varēs redzēt 28 šķirņu kaķus.
Vienam mīlulis ir suns, citam kaķis, bet vēl kādam jūrascūciņa, kāmis vai papagailis. „PetExpo 2016” varēs apskatīt arī daudz un dažādus trušus, zosis, tītarus un citus dekoratīvos putnus, jūrascūciņas, kāmjus, žurciņas un vēl citas mazākas un lielākas radības. Vēl bez suņiem, kaķiem un citiem mīluļiem izstādē būs arī plaša zooindustrijas preču un pakalpojumu ekspozīcija.
Izstādes darba laiks: no pulksten 10.00 līdz 18.00. Biļešu cenas: 5,50 eiro (bērniem līdz 4 gadu vecumam – bez maksas, no 5 līdz 18 gadiem – 3 eiro, pensionāriem un studentiem – 4 eiro), ģimenes biļete – 12,50 eiro. Sīkāk internetā: www.bt1.lv .
7.Izstāžu ceļvedis: čehu slepenpolicijas Nacionālajā vēstures muzejā, klauni Talsos un vēsturiskās tapetes Kuldīgā
* Nacionālajā vēstures muzeja (Brīvības bulvārī 32) līdz 29.maijam skatāma bijušās Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas (ČSSR) slepenpolicijas fotogrāfiju izstāde „Prāga caur slepenpolicijas objektīvu. 20.gadsimta 70. - 80.gadu fotogrāfijas”. Eksponētās fotogrāfiju autori ir toreizējās ČSSR politiskās policijas jeb slepenpolicijas darbinieki - aģenti.
* Talsu novada muzejā (Kārļa Mīlenbaha ielā 19) darbu uzsācis pirmais Klaunu muzejs Latvijā. Tā ir iespēja nokļūt aizraujošajā un jautrajā klaunu pasaulē. Šis nav muzejs tā tradicionālajā izpratnē - līdzās interesantām klaunu kolekcijas lellēm un figūrām, kuras uz Talsiem atceļojušas no Zviedrijas, Vācijas, Itālijas un ASV, ir iespēja piedalīties jautrās atrakcijās, pašiem līdzdarboties un izgatavot savu klaunu.
Viesus priecē aptuveni stundu gara programma, kuras laikā var izzināt klaunu vēsturi un ikdienu, redzēt jautrus trikus un kārtīgi izsmiesieties. Sīkāk internetā: www.talsitourism.lv .
* Kuldīgas novada muzejā līdz 24. aprīlim skatāma izstāde „Vēsturiskās tapetes”, kuras autore Liesma Markova no „Arhitektoniskās izpētes grupas” tapešu kolekcijas oriģinālus paraugus atlasījusi, veicot arhitektonisko izpētī ēkās Kuldīgas, Talsu un Tukuma novados. Izstādes veidošanai autori iedvesmoja fakts, ka Kuldīgas novada muzejā - vēsturiskajā Bangerta villā - apskatāmas vienas no nedaudzajām oriģinālo tapešu rekonstrukcijām Latvijā.
Jāteic, ka mūsdienās tik labi pazīstamās tapetes vēl salīdzinoši nesenā pagātnē savu mājokļu izdaiļošanai atļāvās tikai ļoti turīgi iedzīvotāji. 18. gadsimta otrajā pusē tapešu apdare fiksēta vien turīgu rīdzinieku un lauku aristokrātu mājokļos, un tikai sākot ar 19. gadsimtu papīra tapetes atrodamas arī turīgāku vidusmēru iedzīvotāju namos. Sīkāk internetā: www.kuldigasmuzejs.lv.
* Liepājas muzejā līdz 17. aprīlim apskatāma izstāde „Liepājas iela Latvijas garumā”, kas ir Liepājas fotostudijas „FOTAST"” projekts. Fotogrāfi, devušies ekspedīcijās un tvēra Liepājas vārdā nosauktās ielas 15 dažādās pilsētās – Aizputē, Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ludzā, Madonā, Priekulē, Priežmalē, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā, Skrundā un Ventspilī.
Šis fotoprojekts īstenojies kā apjomīgs pētījums. Fotogrāfijās fiksēta ne tikai iela, bet arī tajos satiktie cilvēki, ēkas, detaļas, viss īpašai un savdabīgais. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .
* Savukārt Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) ceturtdien, 17. martā, pulksten 17.00 atklās izstādi „Neptūns atrod Jūras pērli” par leģendāro zvejnieku kolhoza „Boļševiks” kluba estrādes orķestri „Neptūns” un mūzikas festivālu „Jūras pērle”.
Pateicoties toreizējās zvejnieku kolhoza „Boļševiks” kluba vadītājas Maijas Tammes neatlaidībai, festivāls radās 1971. gadā un ik pa diviem gadiem skanēja gandrīz divas desmitgades. Leģendām aptītajā mūzikas festivālā „Jūras pērle" piedalījās zvejnieku kolhozu orķestri un vokāli instrumentālie ansambļi. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, liepajniekiem.lv, Ieva Lūka/LETA, Lita Krone/LETA
