Dialogos un situācijās blīvā slānī kā smieklu materiāls figurē kājstarpes apmatojums, krāniņu un ekskrementu joki. Skatītājs jāaizgrābj ar šoku.

Jēlāk, ilgāk, dziļāk. Recenzija par Sašas Barona Koena jauno komēdiju 3

Kultūra
2016. gada 18. martā 17:55 2016. gada 18. martā 17:55
Holivudas negantais zēns Saša Barons Koens atgriežas ar šokējoši vulgāru komēdiju «Spiegs kļūdas pēc».

Kādā nolaistā Anglijas pilsētiņā kopā ar savu iereibušo un ar seksu apsēsto draudzeni (Rebela Vilsone) un deviņiem bērniem dzīvo pamuļķis Nobijs (Saša Barons Koens). Viņš jau 28 gadus meklē savu jaunāko brāli Sebastjanu (Marks Strongs). Kad Nobijam izdodas atrast brāli, izrādās, ka Sebastjans ir augsta līmeņa slepenais aģents britu izlūkdienestā. Nobija dēļ Sebastjans iekuļas nepatikšanās un ir spiests bēgt, vienlaikus cenšoties atmaskot ļaunas miljonāres (Penelope Krusa) cilvēces iznīcināšanas plānus.

Satīras zvaigzne

Ja tāda Sašas Barona Koena nebūtu, viņu vajadzētu izdomāt. Šī britu aktiera, komiķa un scenārista firmas zīme – neapvaldītā humora izjūta – ir atbilde mūsdienu popkultūras liekulībai un politkorektumam. Arī šīgada «Oskara» ceremonijā, kur Koens bija viens no nomināciju pieteicējiem, aktieris uz skatuves iznāca, smokingu atsvaidzinājis ar sava alter ego Ali Džī kostīma detaļām (kā vēlāk izrādījās, apzināti protestējot pret ceremonijas organizētāju striktajām norādēm izskatīties «pieklājīgi»). Klišejiski rupjais Ali Džī, Kazahstānas žurnālists Borats, trakais Āfrikas diktators ģenerālis Aladins – visi pazīstamākie Koena ampluā ir gudri izstrādāti paraugi vulgāras satīras žanrā, caur pārspīlējumu izgaismojot sabiedrības stulbumu, fanātismu un neiecietību. Koens īpatnējā veidā pielicis roku mūsdienu populārās komēdijas elementu attīstībā, piemēram, izkopjot «ironiskā rasisma» teritoriju. Tādējādi intriga ir dabiska – vai Koena nākamie darbi sasniegs «Borata» un «Diktatora» līmeni?

Kritiens lejup

Kinokritiķe Liene Linde.
«Spiegs kļūdas pēc» diemžēl šoreiz nav ne politiska, ne sociāla satīra, bet vienkārši ļoti brutāla līmeņa komēdija, kuras humora atslēgu Koens mēģinājis ielikt riskantajā formulā «paņemam galējos piemērus jautājumiem, par ko nesmejas, un padarām tos par jokiem». Dialogos un situācijās blīvā slānī kā smieklu materiāls figurē kājstarpes apmatojums, krāniņu un ekskrementu joki (turklāt dažkārt – divi vienā!), bērnu narkomānija, pedofīlija, zoofīlija, incestuāla homoseksualitāte, HIV un AIDS utt. Skatītājs jāaizgrābj ar šoku. Filma izsmej visus, nesimpatizējot nevienam. Sižets ietver norādi uz britu sociālo slāņu atšķirībām, taču «padibenes» ir izņirgtas krietni vien nežēlīgāk nekā «augstdzimušie» nelieši. Šķiru motīvs ievietots klasiskajās klišejās par britu spiegu filmām, piemetot «šķirto brāļu» pasakas elementu un to vietām atšķaidot ar videospēļu estētiku, drusciņu asiņu un ar HIV inficētu aktieri Danielu Redklifu (Harija Potera atveidotāju), kurš filmā spēlē pats sevi.

Par spīti manam uzskatam, ka katra filma ir pelnījusi, lai to noskatās līdz galam, līdz pašām beigām es «Spiegu kļūdas pēc» tomēr noskatīties nespēju. Bet man izdevās pārciest filmas «humora» kulmināciju* – abu brāļu slēpšanos ziloņmātes vagīnā, kurā viens pēc otra tiek ievietoti milzīgi ziloņu peņi, kuriem ar spermu apšļāktie brāļi cenšas ar rokām palīdzēt, lai ātrāk tiktu no turienes laukā. Skatītājiem, kam ir vairāk nekā 13 gadu, ne vien nebūs smieklīgi, bet pēc šīs ainas līdzīgi kā abiem filmas varoņiem ļoti gribēsies ieiet vannā.

*Nevilša vārdu spēle.

Filmas "Spiegs kļūdas pēc" treileris

Kinokritiķe Liene Linde, žurnāls “Rīgas Viļņi” / Publicitātes foto

Citi šobrīd lasa

"Manai mutei ir vismaz XXXL izmērs" - iespējams, pati atklātākā intervija ar Andri Bērziņu 29
Zinātnieki atklāj, ka laimi VAR nopirkt par naudu 12
Baltijas jūrā iepeld pasaulē lielākā zemūdene - krievu "Dmitrij Donskoj" 43
Pievienot komentāru