Šaubās par 17 miljonu eiro vērtā Latvijas-Krievijas robežas žoga izturību. VIDEO
Uz Latvijas-Krievijas robežas top žogs, lai aizturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Ar parastām knaiblēm žogu iespējams pārvarēt dažās minūtēs, atzīst nozares profesionāļi. Tikmēr Valsts robežsardze pārmetumus noraida un skaidro – žoga celtniecības mērķis ir tikai aizkavēt, nevis apturēt nelegālos robežšķērsotājus, vēsta LTV "Panorāma".
Latvijas Krievijas robežas stiprināšanā un labiekārtošanā kopumā plānots ieguldīt vairāk nekā 17 miljonus eiro bez PVN. Vēl tapšanas stadijā esošais žogs, ko paredzēts izbūvēt aptuveni 90 kilometru garumā, gan rada jautājumu, cik efektīvi līdzekļi ieguldīti.
Nozares speciālists no uzņēmuma "Žogu fabrika" Gints Švalkovskis, kurš aprīkojis virkni paaugstinātas drošības objektu, tostarp piedalījies arī Ungārijas pretimigrantu žoga izbūvē, atzīst – mūsu izvēlētais risinājums ir vājš.
Pēc eksperta vārdiem pat, piemēram, šis žogs, kurš jau ir izturīgāks par uz mūsu robežas uzstādīto, varētu būt tikai viena no vairākām robežas nožogojuma kārtām.
Papildu vairāku koridoru trūkumam, pēc vakar demonstrētā sižeta par žoga celtniecību noskatīšanās, eksperts kritizē tā mehānisko izturību.
"Šādam paaugstinātas drošības objektam vajadzēja izvēlēties paneļu žogu, ar dubultstieplēm 6 vai pat milimetru stieplēm būtu vēlams. Iesūtītajā video izskatījās, ka tur bija 3,3 vai kas tamlīdzīgs," stāstīja "Žogu fabrikas" valdes loceklis, norādot, ka šādu žogu var pārkniebt ļoti vienkārši.
Speciālists vērš uzmanību arī uz dzeloņstiepļu pinumu, kuru drošības nolūkos vajadzētu uzstādīt ne vien žoga augšpusē, bet arī tā pakājē.
"Ungārijas gadījumā tika izmantots lielākais diametrs, tas ir, deviņsimtais, mūsu Latvijas robežā izmantots 450, tas ir mazākais diametrs dzeloņstieplēm. Ungārijas gadījumā arī tika izmantots pītais siets, kas ir ļoti laba izvēle, lai nevar pārkniebt un grūtāk izvīt stieples ārā," piebilda Švalkovskis.
