Ekonomists Bērziņš: "Nolikto atslēgu principa ieviešanas sausais atlikums ir negatīvs"
"Nolikto atslēgu" principa ieviešanas Latvijā "sausais atlikums" ir vairāk negatīvs nekā pozitīvs - iztērēti ievērojami cilvēkkapitāla un finanšu resursi regulējumam, kura sniegtās iespējas izmantojušas nedaudz vairāk kā simt mājsaimniecības un kas kreditēšanu drīzāk bremzējis, ne veicinājis, vietnē "makroekonomika.lv" vērtē Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš.
Viņš atzīmē, ka arī bankas tērējušas resursus kredītlīgumu un ar to saistīto iekšējo procedūru izstrādē, bet gaidītais efekts izpalicis. Samērīga kreditēšanas attīstība ir svarīga visas tautsaimniecības izaugsmei, tāpēc Bērziņš aicina nākotnē rūpīgi pārdomāt lēmumus, kas var negatīvi ietekmēt kreditēšanas tempus Latvijā.
"Nolikto atslēgu" princips paredz, ka kredītņēmēja hipotekārais kredīts var tikt dzēsts apmaiņā pret ieķīlāto īpašumu. 2014.gadā un 2015.gada sākumā Latvijā noritēja diskusijas par obligāta "nolikto atslēgu" principa ieviešanu, politiķi grozīja likumus, banku pārstāvji protestēja pret šādu obligātu prasību, līdz beidzot no 2015.gada marta "nolikto atslēgu" princips tika ieviests kā izvēles iespēja hipotekārā kredīta ņēmējam.
Centrālās bankas ekonomists vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem 2015.gada beigās kredītus ar "nolikto atslēgu" principu bija izsniegušas vien sešas bankas. Salīdzinājumam - kopumā kredītus mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniedz 15 bankas, no tām 2015.gadā regulāri, tas ir, katru mēnesi, kredītus izsniedza astoņas bankas.
Kredītu reģistra datos pazīme, kas liecina par "nolikto atslēgu" principa piemērošanu izsniegtajiem kredītiem, atrodama 186 kredītiem, un šo kredītu atlikums 2015.gada beigās bija 6,2 miljoni eiro. Salīdzinājumam - kopumā 2015.gadā mājsaimniecībām tika izsniegti kredīti mājokļa iegādei 271,3 miljonu eiro apjomā. No minētajiem 186 kredītiem ar "nolikto atslēgu" principu tieši 2015.gadā mājokļa iegādei mājsaimniecībām izsniegti tikai 106 kredīti. Pārējo kredītu skaitu gandrīz uz pusēm veido gan 2015.gadā izsniegti cita veida kredīti ar nostiprinātu hipotēku, kas pietiekami nodrošina klienta saistību dzēšanu jeb "nolikto atslēgu" principu, gan vēl pirms likumdošanas izmaiņām izsniegti kredīti, klientam ar banku savstarpēji vienojoties par "nolikto atslēgu" principa iekļaušanu kredītlīgumā.
Bērziņš atzīmē, ka kredīta apmēra un nodrošinājuma vērtības attiecība kredītiem mājokļa iegādei ar "nolikto atslēgu" principu ir ievērojami stingrāka nekā tradicionālajiem hipotekārajiem kredītiem. 64% no 2015.gadā izsniegtajiem mājokļa kredītiem ar "nolikto atslēgu" principu kredīta apmēra un nodrošinājuma vērtības attiecība bija zem 65%. Savukārt no visu kredītu mājokļa iegādei skaita, kas izsniegti 2015.gadā, kredīta apmēra un nodrošinājuma vērtības attiecība zem 65% bija vien 34% kredītu. Līdzīgas atšķirības novērojamas, apskatot izsniegtos apjomus. Starp izsniegtajiem kredītiem ar "nolikto atslēgu" principu lielu jeb virs 100 000 eiro kredītu atlikums ir mazāk sastopams. Tātad aizdevumu saņemšanas nosacījumi šiem kredītiem ir striktāki, tie pieejami vien tiem, kam augstāka pirmā iemaksa nav šķērslis un vajadzība līdzekļus aizņemties ir mazāka, secina Latvijas Bankas ekonomists. Viņaprāt, tikai retos gadījumos striktāki kreditēšanas nosacījumi var motivēt mājsaimniecības aizņemties līdzekļus pirmā vai jauna un lielāka mājokļa iegādei.
Bērziņš pauž viedokli, ka "nolikto atslēgu" principa ieviešana Latvijas likumos bijis ļoti neefektīvs projekts, kas iesaistītajiem nesis tikai zaudējumus. Galvenais iemesls "nolikto atslēgu" principa ieviešanas neveiksmei varētu būt Latvijas iedzīvotāju zemais uzkrājumu līmenis, kā arī darbība ēnu ekonomikā, kas neļauj pierādīt ieņēmumus un nesniedz sociālās garantijas kredītņēmējam darba zaudēšanas gadījumā, līdz ar to bankas uzskatījušas par nepieciešamu piemērot stingrākus kredītu standartus.
Kā ziņots, lielākās Latvijas rezidentus apkalpojošās komercbankas jau iepriekš atzina, ka tikai niecīga daļa mājokļu pircēju izvēlas slēgt hipotekārā kredīta līgumu ar "nolikto atslēgu" principu.
"Nordea" banka 2015.gadā izsniedza vairāk nekā 1000 kredītus mājsaimniecībām, no tiem tikai viens bija mājokļa kredīts ar "nolikto atslēgu" principu.
"Swedbank" līgumu ar "nolikto atslēgu" principu pērn izvēlējās pieci bankas klienti. Salīdzinājumam - kopumā "Swedbank" 2015.gadā izsniedza 2550 hipotekāros kredītus.
"SEB bankā" pērn nebija noslēgusi nevienu līgumu ar "nolikto atslēgu" risinājumu.
Vairāk aizdevumu ar ieķīlātā īpašuma nodošanas tiesībām izsniegusi banka "Citadele", kura šādu risinājumu sāka piedāvāt jau 2011.gadā. Līdz šā gada februāra sākuma "Citadele" bija izsniegusi 165 kredītus ar ieķīlātā īpašuma nodošanas tiesībām par kopējo summu aptuveni 5,7 miljoni eiro.
LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
