Pērn nogalinātas vairāk nekā 40 sievietes; Labklājības ministrija uzsāk cīņu pret vardarbību. FOTO
Labklājības ministrs Jānis Reirs ar Baltās lentītes vēstniekiem - policijas šefu Intu Ķuzi, bokseri Mairi Briedi, šovmeni Renāru Zeltiņu - un Pasaules Veselības organizācijas pārstāvi Latvijā Aigu Rūrāni.
Sabiedrība
2016. gada 23. marts, 17:58

Pērn nogalinātas vairāk nekā 40 sievietes; Labklājības ministrija uzsāk cīņu pret vardarbību. FOTO

Jauns.lv

Pērn vardarbīgā nāvē mirušas vairāk nekā 40 sievietes, šodien Labklājības ministrijas (LM) preses pasākumā par vardarbību pret sievietēm sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Nolūkā mazināt vardarbību pret sievietēm Labklājības ministrija (LM) iespēju robežās strādās pie papildu izglītojošām kampaņām, šodien preses pasākumā sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš atgādināja, ka vakar valdībā tika apstiprināts ziņojums par vardarbības izplatību ģimenē un pret sievieti. Reirs sacīja, ka statistika nav iepriecinoša un ministrijai ir daudz darāmā, lai situāciju uzlabotu. Tomēr demokrātisko valstu pieredze rāda, ka šo problēmu ir iespējams risināt, piebilda politiķis.

Kā stāstīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne, vardarbība pret sievieti ir sabiedrības veselības problēma, tomēr šajā jomā pastāv vairākas problēmas, proti, statistikas dati ir nepilnīgi, jo nereti upuri par pāridarījumiem neziņo. Arī ārstniecības iestādēs dažādi savainojumi ne vienmēr tiek identificēti kā vardarbības rezultātā iegūti.

Viņa arī pastāstīja, ka 2000.gadā PVO nāca klajā ar pirmo ziņojumu par šo problēmu. Tajā laikā dati rādīja, ka vardarbība pret sievieti ir izplatīta visās pasaules valstīs. Kopumā 10% līdz 69% sieviešu kādā dzīves brīdī bija saskārušās ar vardarbību no sava dzīvesbiedra puses. Eiropā šis rādītājs bijis nedaudz labāks - no 5% līdz 45% sieviešu bija saskārušās ar vardarbību.

Kā atzīmēja Reirs, svarīgi, lai pret vardarbību pret sievietēm cīnītos ne tikai pašas sievietes, bet arī vīrieši.

Kā atzīmēja viens no Baltās lentītes vēstnešiem Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, svarīgi ir apmācīt policistus atpazīt vardarbību. Daudz vieglāk policistiem esot identificēt fiziskas vardarbības pazīmes nekā emocionālo vardarbību. Pēc Ķuža domām, nepieciešams strādāt pie sabiedrības izglītošanas, lai mainītu stereotipus, ka vardarbība pret sievieti ir pieņemama.

Savukārt, kā atzīmēja vēl viens Baltās lentītes vēstnieks Mairis Briedis, svarīgi sabiedrību izglītot jau no bērnības, lai cilvēki, jau būdami pieauguši, neuzskatītu, ka vardarbība pret sievieti ir pieļaujama. Tam piekrita arī trešais vēstnieks Renārs Zeltiņš, kurš norādīja, ka vardarbība pret sievieti ir kā "neredzams cilvēks", par kuru visi zina, bet neviens nerunā. Viņš rosināja izmantot arī sociālos tīklus sabiedrības informēšanai.

Vienisprātis bija arī Reirs, norādot, ka, piemēram, bezdarba problēma tiek risināta, cilvēkiem iegūstot labāku izglītību. Jo labāk sabiedrība izglītota, jo mazāks bezdarbs. Līdzīgi ir arī ar vardarbību ģimenē, proti, jo sabiedrība izglītotāka, jo mazāk vardarbības, teica ministrs.

Kopumā klātesošie bija gatavi aktīvāk iesaistīties sabiedrības informēšanā un izglītošanā. Reirs norādīja, ka LM strādās pie izglītojošām kampaņām, lai situāciju uzlabotu

Pērn Latvijā paveiktas 84 slepkavības, no kurām 27 gadījumos upuris bija sieviete. Ķuzis gan atzīmēja, ka 2014.gadā noslepkavotas tika 35 sievietes. Tāpat pērn sākti 188 kriminālprocesi par dažāda līmeņa miesas bojājumu nodarīšanu. 16 gadījumos šie miesas bojājumi bijuši tik smagi, ka beigušies ar sievietes nāvi. Līdz ar to kopumā pērn vardarbīgā nāvē mirušas vairāk nekā 40 sievietes, norādīja policijas priekšnieks un piebilda, ka tā ir satraucoša tendence.

Ķuzis arī atgādināja, ka kopš 2014.gada Latvijā ir ieviesta sistēma, ka gadījumos, kad cilvēks fiziski ietekmē savus ģimenes locekļus, viņš tiek no mājām izraidīts. Kopš šādas kārtības ieviešanas esot pieaudzis arī policijā saņemto iesniegumu skaits par vardarbību. Viņš gan atzīmēja, ka ir gadījumi, kad cilvēki par it kā vardarbības veikšanu vēršas policijā, bet tas darīts, lai vieglāk panāktu, piemēram, šķiršanos no partnera. Tāpat ne visos gadījumos varmāka ir vīrietis, un policijai no mājas nācies izlikt arī sievieti, lai viņa vairs neapdraudētu savu partneri.

Policijas rīcībā ir arī informācija, ka ir bijuši vīrieši, kuri pēc izlikšanas no mājām ir izdarījuši pašnāvību.

Kā norādīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne, svarīgi, lai vardarbību atpazītu ne tikai policisti, bet arī medicīnas personāls. Tāpēc PVO ir sākusi sarunas ar Veselības ministriju (VM), lai informācija par vardarbības atpazīšanu un to, kā šādos gadījumos sadarboties ar citiem dienestiem, tiktu iekļauta ārstu un mediķu apmācībās jau augstskolā.

Jau ziņots, ka 2014.gadā vismaz 58 sievietes nonākušas slimnīcā ar traumām, kuras nodarījis viņu dzīvesbiedrs, bet vēl piecas sievietes viņu dzīvesbiedri nogalinājuši. 2014.gadā ierosināti kriminālprocesi par 48 sievietēm dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smagumam miesas bojājumiem. Savukārt Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem 2014.gadā brauca vairāk nekā 7000 reizes.

LETA/Foto: Mārtiņš Ziders