Zinātnieki nāk klajā ar baisiem secinājumiem par Černobiļas radiācijas izraisītām veselības problēmām
Kopš Černobiļas kodolkatastrofas 1986.gadā ceturto daļu no vairogdziedzera vēža gadījumiem, kas diagnosticēti reģionā ap AES, izraisījusi radiācija, secinājuši ANO zinātnieki.
Pēc dažādu statistikas datu un pētījumu pārbaudes Vīnē bāzētā ANO komiteja, kas pēta radiācijas ietekmi, trešdien paziņojusi, ka no 1991.gada līdz 2015.gadam Černobiļas atomelektrostacijas (AES) reģionā, kas ietver daļu Krievijas un visu Ukrainu un Baltkrieviju, diagnosticēti 20 000 vairogdziedzera vēža gadījumu.
Dati ietver cilvēkus, kas 1986.gadā bija jaunāki par 18 gadiem.
"Vairogdziedzera vēzis ir milzīga problēma pēc Černobiļas negadījuma, un nepieciešama tālāka izpēte, lai labāk izprastu ilgtermiņa sekas," teikts ANO komitejas paziņojumā.
Balstoties uz ierobežotiem datiem par periodu no 1991.gada līdz 2005.gadam, komiteja iepriekš bija aprēķinājusi, ka reģionā diagnosticēti 7000 vairogdziedzera vēža gadījumi, bet nebija noteikusi daļu, kas, domājams, saistīta ar radiāciju.
Vēža gadījumu skaits pieaudzis ne tikai radiācijas ietekmes dēļ, bet arī tādēļ, ka cilvēki, kas tiek novēroti, noveco un līdz ar vecumu palielinās saslimšanas risks, norādījusi komiteja.
Reģionā uzlabojušās sabiedrības zināšanas par vairogdziedzera vēzi un diagnostikas metodes slimnīcās, kas attiecīgi ļāvis diagnosticēt lielāku saslimušo skaitu.
1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija.
Unikāli un vēsturiski kadri - Černobiļa laiku lokos
Černobiļas AES katastrofa bija 1986. gada 26. aprīlī notikusī kodolkatastrofa Černobiļas AES, Ukrainas PSR (tagadējā Ukrainas teritorijā), PSRS. Tā tiek ...
