Lielajā Piektdienā sasniegts kūlas dedzināšas rekords

Kā atzina VUGD preses pārstāve Viktorija Gribuste, piektdien reģistrētais kūlas ugunsgrēku skaits ir lielākais, kāds šogad fiksēts vienā dienā. Tomēr citos pavasaros ir bijušas diennaktis, kad reģistrēti vairāk nekā 200 sausās zāles dedzināšanas gadījumu.

Šogad Lielajā Piektdienā platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Rēzeknes novada Lendžu pagastā, kur deguši desmit hektāri sausās zāles, Ludzas novada Isnaudas pagastā, kur deguši seši hektāri pērnās zāles un četri hektāri meža jaunaudzes, kā arī Ludzas novada Briģu pagastā, kur deguši astoņi hektāri kūlas.

Līdz ar to šogad kopumā reģistrēti jau 454 kūlas ugunsgrēki. Pirmais no tiem tika fiksēts 2.februārī Ķekavas pagastā.

Gribuste mudināja iedzīvotājus Lieldienu brīvdienas pavadīt saprātīgi un nededzināt kūlu, kā arī atturēt līdzcilvēkus no šīs aizliegtās un administratīvi sodāmās nodarbes. Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Tās rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.

Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.