Lai cīnītos pret terorismu, Latvija plāno veidot pasažieru datu reģistru

Tas nozīmē, ka vismaz mūsu valstī aviopasažieru dati nonāks drošības iestāžu rīcībā.

"Tehniski varētu uzskatīt, ka mēs jau esam gatavi," norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Paredzēts, ka Latvijā pasažieru dati nonāktu Drošības policijas rīcībā. Likumprojekts jau ir izstrādāts, bet tas vēl ir jāapstiprina valdībai un jāpieņem Saeimai. Ministrs uzskata, ka to var izdarīt līdz vasarai.

"Būtu iespēja faktiski izsekot tām personām, kas ir nonākušas tiesībsargājošo un drošības iestāžu redzes lokā," skaidroja Kozlovskis.

Atsevišķas valstis jau līdzīgu kārtību ir pieņēmušas. Kozlovskis gan norāda, ka būtu labāk, ja to darītu visa Eiropas Savienība (ES) kopā. Tas uzlabotu valstu dienestu sadarbību.

Taču ES institūcijās par jauno kārtību spriež jau vairākus gadus. Tā praktiski nozīmētu, ka aviokompānijām, kas darbojas ES, būtu obligāti jāsniedz dalībvalstu drošības iestādēm tāda informācija kā visu aviopasažieru vārds, uzvārds, dzimšanas datums, lidojuma gala mērķis, norēķinu veids. Šāda kontrole, piemēram, ļautu apkopot informāciju par cilvēkiem, kuri ceļo uz valstīm, kur atrodas teroristu apmācības nometnes, un kontrolēt aizdomīgu cilvēku pārvietošanos. Paredzēts, ka specdienesti šo informāciju varētu izmantot tikai terorisma un nopietnu noziegumu apkarošanai.

Pašlaik datu reģistra direktīva ir iestrēgusi Eiropas Parlamentā. Eiroparlamentārietis Artis Pabriks (V), kurš pārstāv Eiropas Tautas partiju, pauž viedokli, ka pēc notikumiem Briselē direktīvas pieņemšana vairs nekavēsies un prasīs vien dažus mēnešus.

"Šis reģistrs ir tas, kas ik pa laikam spētu preventīvi novērst šāda veida teroristu uzbrukumus kā Briselē 22.martā," uzskata Pabriks.

Tikmēr par jauno kārtību joprojām pauž bažas virkne eiroparlamentāriešu, kuri uzskata, ka datu glabāšana pārkāpj cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Sociālistu grupas eiroparlaemntārietis Andrejs Mamikins (S) pauž pārliecību, ka direktīva vēl jāuzlabo. Tomēr arī viņš uzskata, ka kompromisu panākt izdosies, un tas varētu notikt līdz nākamā gada sākumam.

"Mēs, sociālisti, visu bremzējam tāpēc, ka ir nostāja - un tā ir sociālistu filozofija -, ka jāsargā privātums, ka jāsargā cilvēktiesības. Reģistram jābūt obligāti, bet mēs negribam, lai šie dati par cilvēkiem, sevišķi par ES pilsoņiem, tiktu glabāti mūžīgi. Mēs esam par to, lai tas tiktu darīts centralizētā veidā, un par to atbildētu Eiropas Komisija, nevis dalībvalstis," skaidroja Mamikins.