Pērnās zāles dedzināšana ļoti sāp dzīvniekiem. Šogad jau vairāk nekā 1000 kūlas ugunsgrēku. FOTO

Neraugoties uz to, ka par kūlas dedzināšanu draud bargs sods, pērnās zāles svilināšana ir kļuvusi par latviešu nacionālo tradīciju. Tikko aizvadītās Lieldienu brīvdienas daudzi izmantoja, lai dedzinātu kūlu un arī nodarītu briesmīgu ļaunumu dabai.

Tā kāds interneta lietotājs nofotografējis apdegušu ezīti. Bet ne tikai ezīši cieš no kūlas dedzinātājiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Kasjauns.lv pastāstīja: „Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes”.

Dabas aizsardzības pārvalde informējusi, ka kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas augu sabiedrības – samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, kā arī samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

Pērn 2786 kūlas ugunsgrēkos izdega 3256 hektāri Latvijas zemes. Šogad kūlas ugunsgrēku rekords tika sasniegts Otrajās Lieldienās, 28. martā, kad ugunsdzēsēji konstatēja 195 pērnās zāles dedzināšanas gadījumus. Šogad Latvijā jau reģistrēti vairāk nekā 1020 kūlas ugunsgrēki. Jāatgādina, ka fiziskajām personām par kūlas dedzināšanu draud no 280 līdz 700 eiro liels naudas sods.