Skolotāja Hiršsone: "Mūsu nodokļu sistēma ir salīdzināma ar velosipēdu, kam riteņu vietā kantainas kastes"

Kasjauns.lv jau rakstīja par sporta skolotājai, rīdziniecei Liānai Hiršsonei piemēroto nesamērīgi augsto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) viņas īpašumam Mazā Piena iela 5. Desmit gadu laikā viņai NīN par zemi, uz kuras atrodas viņas mantotā privātmāja, pieaudzis 26 reizes – no 40 eiro 2006. gadā līdz 1040 eiro šogad. Sieviete ar savu 420 eiro lielo skolotājas algu to nevar nomaksāt. Vēl pavisam nesen valdība sprieda, ka no nākamā gada atkal jāpaceļ NĪN. Pēc iedzīvotāju protestiem, Saeima un valdība nolēma atlikt NĪN celšanu. Sabiedrība vāca parakstus, lai valdība atceltu NĪN celšanu vienīgajam mājoklim. Hiršsone arī bija aprēķinājusi, ka Latvijā ir visaugstākais NĪN Eiropas Savienības valstīs.

Tagad Hiršsone uzrakstījusi atklāto vēstuli finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai un ekonomika ministram Arvilam Ašeredenam, kurā pamato, kādēļ nebūtu piemērojams NĪN vienīgajam mājoklim. Tajā teikts:

„Kāpēc mani soda ar dubļainu bezceļu?”

„Ar šo vēstuli vēršos, pie jums kā pie visietekmīgākajām valsts amatpersonām finanšu un ekonomikas jomā. Jūsu paveiktais energotirgus liberalizācijā ir neatsverams ieguldījums mūsu valsts ekonomiskajā attīstībā. Un liels paldies jums par to! Redzu, ka arī pašreiz ir nolemts veikt ievērojamas izmaiņas, bet, jau nodokļu jomā. Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk tiek runāts par NĪN celšanu, kas mani kā godīgu nodokļu maksātāju dara bažīgu. Jau tagad nepamatoti paaugstinātā nodokļa likme no 1% uz 1,5% (patiesībā 1,8%) no kadastra vērtības ir ievērojams slogs manas ģimenes budžetam. Iepazīstoties ar likumu, kas regulē šī nodokļa piemērošanu, secināju, ka tas tiek pārkāpts, jo maksimālā 1,5% likme, likumā tika iestrādāta kā sodoša, un pielietojama neaprūpētiem īpašumiem. Neizprotamu iemeslu dēļ nodokļa pielietotāji no pieļaujamā 0,3% - 1,5% ir izvēlējušies tieši sodošo 1,5%, turklāt to pārkāpjot un uzliekot 1,8% lielu likmi (atsevišķi 1,5% zemei + 0,3% mājai).

Mans īpašums ļoti labi tiek apsaimniekots un aprūpēts, savu finansiālo iespēju robežās regulāri atjaunoju žoga un arī mājas koka konstrukcijas, stādu ziedus un tūjas, pļauju zāli, kas Mazās Piena ielas apkārtni dara tikai pievilcīgāku. Nosaukt manu īpašumu par nolaistu un apkārtējiem nedrošu būtu neiespējami. Tomēr nolaistie šķūnīši, pussagruvusī sociālā māja un vienmēr dubļainā un bedrēm bagātā iela Rīgas vēsturiskajam centram un Rīgai godu nedara. Ņemot vērā to, ka par savu namiņu maksāju vienu no augstākajiem nodokļiem valstī, Mazās Piena ielas segumam vajadzētu būt, ja ne no zelta, tad vismaz noasfaltētam. Protams, priecājos par promenādi, kas savieno Ķengaragu ar centru, bet, iznākot no savas mājas, diemžēl to neredzu, un dubļainā iela un nesakārtotā vide, liek saskumt par taupīgi sakrātajiem un apzinīgi nomaksātajiem nodokļiem.

Viens no 18. gadsimta gaišākajiem prātiem Žans Žaks Ruso savā grāmatā par sabiedrisko līgumu, aprakstot tolaik novēroto nodokļu jomā, secina, - ja ievāktie nodokļi, neatkarīgi no to lieluma, tiek tikai ņemti un ņemti, bet neatgriežas pie to maksātājiem, tad tāda sabiedrība un valsts paliek arvien nabadzīgāka. To labi ilustrē notiekošais Mazajā Piena ielā, kuras iedzīvotāji, aizvien vairāk tukšojot savus ģimenes budžetus un kļūstot trūcīgāki, maksā lielākos nodokļus, bet vide paliek arvien nolaistāka, un iela no bruģētas ir pārvērtusies dubļainā bezceļā.

Ņemot vērā informāciju par valdības vēlmi vairākas reizes (ja nemaldos septiņas reizes) tuvāko gadu laikā pacelt kadastrālo vērtību, iepazinos ar citu Eiropas valstu nekustāmā īpašuma nodokļiem. Apkopotā informācija mani patīkami pārsteidza, jo atklāju, to, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu vienīgajām īpašumam - mājoklim nodokļi vispār netiek piemēroti, pretēji tam, ko pēdējā laikā nācies dzirdēt plašsaziņas līdzekļos par Latvijas neatbilstoši zemajiem NĪN. Nevar noliegt, ka ir valstis, kurās vienīgajam īpašumam nodoklis tiek piemērots, bet ar viszemāko nodokļu likmi: 0,1% - 0,2%. Savukārt, īpašumiem, kas īpašniekam nes regulārus ienākumus un ir pelnoši, tiek piemērotas augstākās, no 0,6%, 0,9% līdz 1,5% nodokļu likmes, kas ir loģiski un taisnīgi.

Nedomāju, ka, ieviešot Eiropā lielākos pēc ačgārniem, principiem veidotos nekustāmā īpašuma nodokļus, un padzenot Latvijas iedzīvotājus no saviem īpašumiem - mājokļiem, kas lielākajai daļai ir no tēvu tēviem mantoti, mūsu valsts kļūs ekonomiski turīgāka. Ņemot vērā to, ka Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropā, tad esmu pārliecināta, ka nodokļu atcelšana vienīgajam īpašumam - mājoklim netiktu kritizēta ne no ES administratīvajām iestādēm, ne no citām starptautiskajām organizācijām vai bankām. Tādēļ veidojot iedzīvotājiem draudzīgākus nodokļus nepieciešama tikai valdības ministru labā griba un parlamenta atbalsts.

Atceļot nodokli valsts tikai iegūtu

Atceļot NĪN vienīgajam īpašumam – mājoklim tiks panākts sekojošais:

1. Novērsts NĪN likuma pārkāpums, kas rodas, piemērojot Latvijas iedzīvotāju īpašumiem likumam neatbilstoši lielo kadastrālās vērtības nodokļa likmi. (Likumā noteiktā koridora 0,3% - 1,5% likmes vietā šogad iedzīvotāju īpašumiem jau tiek piemērota likumā neesošā 1,8 procentu lielā likme, kas veidojas summējot likmes par zemi 1,5% un māju 0,3% = 1,8%. Bet likumā ir noteikts, ka īpašums ir viens vesels, kas sastāv no zemes un mājas, līdz ar to, nodoklis nedrīkst būt lielāks par 1,5%);

2. Novērsts Satversmes pārkāpums, jo konfiscējoši lielais nekustāmā īpašuma nodoklis iedzīvotāju vienīgajam īpašumam - mājoklim draud ar īpašuma zaudēšanu. Domāju, ka izstrādājot nodokļu jaunos pamatprincipus, ir jāņem vērā Satversmē teiktais par īpašuma tiesībām – tās ir viesiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumiem. Vai arī, nolūkā novērst šo garantēto tiesību pārkāpumu, Satversmē būtu jāiekļauj piebilde, ka Latvijā īpašumtiesības attiecas TIKAI uz sabiedrības bagātāko daļu.

3. Valsts budžetā ietaupīti vairāk, kā 1 milj. eiro, kas paredzēti reemigrācijas plānam. Neviens reemigrācijas plāns nespēs mazināt mājokļu zaudējošo iedzīvotāju aizbraukšanu!!! Būtībā, lielāki NĪN nodokļi neatlaidīgākos iedzīvotājus, kas nolems „cīnīties” par savu vienīgo īpašumu - mājokli, stimulēs doties peļņā uz ārzemēm, jo šādus līdzekļus mūsu valstī strādājošajiem nopelnīt nav iespējams. Jau tagad lielākā daļa aizbraukušo ir no ģimenēm, kam pieder nelieli īpašumi vai dzīvokļi, līdz ar to viņiem ir hipotekārais kredīts. Nedomāju, ka ar konfiscējošo nodokļu palīdzību atņemot šeit palikušajiem ģimenes locekļiem mājas, tie noslieksies par labu valstij, kas tik netaisnīgi ir rīkojusies. Uzskatu, ka pašreiz Ministru kabinetam un Saeimai ir jāsaprot, ka šis nodoklis noteiks to, kur notiks šo ģimeņu atkal apvienošanās – šeit, Latvijā, vai citās ES valstīs, kurās nodokļu politika ir daudz, daudz draudzīgāka pret saviem iedzīvotājiem.

4. Ar iekšējā patēriņa pieaugumu stimulēta valsts ekonomiskā attīstība. Ņemot par piemēru pārējās ES valstis un atceļot NĪN, mājsaimniecībām parādītos brīvie līdzekļi, kurus varētu tērēt gan īpašuma uzturēšanai, gan uzlabošanai, kā arī citu vajadzību apmierināšanai.

5. Novērsta sabiedrības noslāņošanās pastiprināšanās, līdz ar to DŽINI koeficenta (koeficients, ar ko mērs sabiedrības ienākumu vienādo vai nevienādo sadalījumu) palielināšanās, kas ir iestrādāts šogad ieviestajā 1,8% lielajā NĪN likmē, un nākamgad gaidāmajā NĪN kadastra vērtības vairāku reižu celšanā.

Divdesmit četru gadu laikā neveiksmīgi veidotā nodokļu sistēma ir salīdzināma ar velosipēdu, kam padomijā ražots rāmis, bet riteņu vietā kantainas kastes. Domāju, ka to droši varam likt pie malas un paņemt gadsimtiem ilgi aprobēto jebkuras Rietumeiropas valsts loģiskos un taisnīgos nodokļu pamatprincipus un tos ieviest Latvijā, izveidojot valsti, uz kuru tiecas cilvēki, nevis pamet to.”