Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Bijušais politiķis Ainārs Šlesers ir viens no galvenajiem tēliem tā dēvētajā oligarhu lietā. (Foto: LETA)

Iestādes: oligarhu sarunu publiskošana nozīmētu pārkāpt nevainīguma prezumpciju un tiesības uz privāto dzīvi 54

Ziņas
14. martā 13:50 2018. gada 14. martā 13:50 | Papildināts, 14. martā 16:19
Jauns.lv / LETA
"Oligarhu sarunu" publiskošanu varētu pārkāpt Satversmē aizsargāto nevainīguma prezumpciju un privāto dzīvi, šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē uz to norādīja Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un citu institūciju pārstāvji.

Ģenerālprokuratūras pārstāve, prokurore Sandra Kerno skaidroja, ka pašlaik attiecīgie materiāli ir pieejami noteiktajam personu lokam, tajā skaitā zinātniskajiem darbiniekiem un personām, kuru intereses ir aizskartas. Viņa akcentēja, ka šajā jautājumā būtu nepieciešams uzklausīt Datu valsts inspekcijas nostāju, ņemot vērā, ka Saeimā skatītie likumprojekti paredz vārdu un uzvārdu publiskošanu. Kerno atgādināja, ka drīzumā Latvijai būs jāievieš arī Eiropas Savienības (ES) regula par personu privātās dzīves aizsardzību.

Viņa pauda bažas, ka atsevišķos gadījumos, kad kriminālprocesa jautājumos būs nepieciešama palīdzība no kādām personām, tās var atteikties sniegt liecības, ja tiks pieņemts lēmums par šodien skatāmā kriminālprocesa deklasificēto sarunu publiskošanu.

Ģenerālprokuratūra no vairāku ES dalībvalstu kolēģiem saņēmusi informāciju, ka ar šādiem materiāliem viņu valstī iedzīvotājiem nav iespējams iepazīties. Vācijas puses pārstāvji esot norādījuši, ka šāda situācija var novest pie potenciālas tiesvedības par šo personu dubultsodīšanu no sabiedrības puses, skaidroja Kerno. Prokuratūra informācija no citām valstīm saņēmusi mutiski, jo atzinuma sagatavošanai par parlamentā skatāmajiem likumprojektiem bija ierobežots laiks rakstisku viedokļu saņemšanai.

Prokurore skaidroja, ka sarunās izskan dažāda personiska rakstura informācija, kas būs jādzēš. Līdz ar to jautājums, vai sarunu, kurā būs pārtraukumi, varēs normāli uztvert. Tāpat ir ļoti liels risks, ka kāds no personīgajiem datiem netiks izdzēsts un attiecīgā persona var vērsties pret iestādi par viņas datu izplatīšanu.

Šīs darbības arī prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus, ko pašlaik nevar aprēķināt; tāpat vēl jāapzina tehniskās iespējas, kā veikt datu apstrādi, skaidroja Kerno.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča norādīja, ka KNAB pievienojas ģenerālprokuratūras argumentiem, un akcentēja, ka, publiskojot kriminālprocesa materiālus, tiks pārkāpta Satversmē nostiprinātā nevainīguma prezumpcija un privātās dzīves neaizskaramība.

Ņemot vērā, ka deklasificēta ir tikai maza daļa no attiecīgajām telefonsarunām, pēc to publiskošanas sabiedrībai var tikt radīts maldīgs un kariķēts priekšstats par visu izmeklēšanas procesu, skaidroja Jurča.

Viņa arī norādīja, ka, ja tiktu pieņemts lēmums par sarunu publiskošanu, tad pie tik lieliem tiesāšanās riskiem iestāžu vadītājiem, kuriem par to būs jālemj, nepieciešams nodrošināt civiltiesisko apdrošināšanu. Jurča uzsvēra, ka atbildīgo iestāžu vadītāji šajā jautājumā "staigās zem Damokla zobena" saistībā ar lielo risku, ka pret viņiem var tikt vērstas prasības par privātās dzīves aizskārumiem.

Savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes loceklis Dmitrijs Skačkovs akcentēja, ka sarunu publiskošanas gadījumā nodokļu maksātājiem nāksies samaksāt par cilvēku tiesību aizskārumiem, kas varētu tikt konstatēti. Viņš norādīja, ka par to maksāt nāksies Latvijas tautai nevis kādam no likumprojektu iesniedzējiem - "Vienotības" frakcijas deputātam Andrejam Judinam vai Edvardam Smiltēnam (LRA).

Savas bažas sēdē pauda arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš norādīja, ka, publicējot attiecīgos materiālus, iespējams, tiks radīts precedents, ka sabiedrības interesēs būtu jāļauj "24/7" režīmā skatīties un klausīties jebkuru amatpersonu tīri preventīvos nolūkos.

Jansons pauda bažas par tiesību uz privāto dzīvi nesamērīgu ierobežošanu un akcentēja nepieciešamību rīkoties samērīgi un līdzsvaroti.

Komisijas sēdē izskanēja arī citu tiesību jomas pārstāvju viedokļi.

Kā ziņots, "Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins sēdē norādīja, ka "Oligarhu sarunas" nepieder KNAB, prokuratūrai vai kādai citai institūcijai un sabiedrībai ir tiesības iepazīties ar šo informāciju.

"Oligarhu sarunu" materiāli nav vērtējami kā atsevišķu cilvēku privātā dzīvē, skaidroja Judins, norādot, ka par to pārliecinājies, strādājot "Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Politiķis norādīja, ka sabiedrībai ir tiesības iegūt šo informāciju, jo tā ir par dažādu cilvēku apspriestajiem centieniem ietekmēt procesus valstī, tajā skaitā par kādu cilvēku iecelšanu vai atbrīvošanu no amatiem.

Arī deputāts Edvards Smiltēns norādīja uz sabiedrības tiesībām iepazīties ar "oligarhu sarunām", atsaucoties uz Igaunijas regulējuma piemēru.

Juridiskās lēmumu par "Oligarhu sarunu" publiskošanas likumprojektiem pieņems nākamajā to skatīšanas reizē, šodien komisijas sanāksmē norādīja tās vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

 

Saistītās ziņas

"Komisija savu darbu vispār nav veikusi," oligarhu lietā paziņo Kalnmeiers 40
Kolēģi oligarhu izmeklētāju Ingunu Sudrabu zākā par bezzobainību - viss bijis cirks un farss 37
Oligarhu lietas izmeklēšana Sudrabas vadībā beidzas ar neko 186

Citi šobrīd lasa

Dzīvoju pie mammas... Kāpēc mūsdienu jaunieši nav gatavi patstāvīgai dzīvei 11
"Medicīna ir bezspēcīga..." - "Ekstrasensu cīņu" zvaigzne atklāj, kā saslimis ar smago slimību 9
Desmitiem tūkstoši cilvēku Aglonā ar gavilēm sagaida pāvestu Francisku 181
Skatīt visus komentārus

Кристина Орбакайте переезжает в Америку 3

Жестокие кадры: последнее видео женщины, которую убил собственный муж. Они были очень красивой парой! 1