Rimšēviča aizturēšana varētu būt grandiozi izplānota provokācija, teic Rungainis
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana varētu būt arī grandioza provokācija, aģentūrai LETA sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis, piebilstot, ka pagaidām trūkst informācijas, lai to izvērtētu.
Eksperts sacīja, ka centrālās bankas prezidenta aizturēšanai ir nepieciešams ļoti nopietns pamats. "Pagaidām nav gandrīz nekādas informācijas par to, kas notiek, tāpēc grūti pateikt, vai tā ir grandiozi izplānota provokācija, vai arī Rimšēvičs, tuvojoties sava prezidenta termiņa beigām, ir kritis kārdinājumā," sacīja Rungainis.
Viņš uzsvēra, ka finanšu vidē jau sen cirkulēja informācija, ka kāds maksātnespējas administrators spieda kukuļus no bankām, sakot, ka aiz viņa stāv kāda augsta Latvijas Bankas amatpersona.
"Tomēr mēs zinām, kāda reputācija ir šim administratoram, kā arī kāda reputācija ir citiem apsūdzību izvirzītājiem no finanšu aprindām. Aizturēt varētu tad, ja ir nopietni pierādījumi, nevis apsūdzības no cilvēkiem ar apšaubāmu reputāciju," sacīja Rungainis.
Viņš arī piebilda, ka Krievija vienmēr ir vēlējusies vājināt Latvijas Banku, kas ir spēcīgākā un neatkarīgākā institūcija Latvijā. "Ir bijuši mēģinājumi nomainīt bankas vadību no bijušās Tautas partijas puses, arī tagad ir iespējama Zaļo un zemnieku savienības vēlme bankas vadībā izvirzīt kādu politisku ielikteni," norādīja Rungainis.
Viņš uzskata, ka Rimšēvičam noteikti nebūtu jāatkāpjas no Latvijas Bankas prezidenta amata. "Ja tiks izvirzītas nopietnas apsūdzības, ja tiesa izlems Rimšēviču paturēt apcietinājumā, tad kādā brīdī to var nākties darīt, taču patlaban tam noteikti nav pamata. Pilnīgi noteikti ne pirms vēlēšanām, lai bankas vadībā nenonāktu kāds politiskais ieliktenis, kas neko nejēdz no finansēm," sacīja Rungainis.
Eksperts arī piebilda, ka centrālās bankas prezidenta aizturēšanai un situācijai ar "ABLV Bank" nevajadzētu ietekmēt Latvijas kredītreitingu. "Tas nekādā veidā neapdraud valsts izaugsmi un maksātspēju. Gluži otrādi - valsts finanšu sistēma attīrīsies," piebilda Rungainis.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
KNAB nesen sāka pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no "Norvik bankas" lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
"Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
