Šausmas Kloverfīlda ielā. Recenzija par filmu, kura kutinās nervus pat izturīgākajiem

Mišela nolemj pamest savu draugu, savāc mantas, iekāpj automašīnā un dodas Luiziānas naktī. Telefons novērš viņas uzmanību, un auto avarē. Jaunā sieviete atgūst samaņu svešā pagrabā. Pie viņas ienāk drūms vīrietis, kurš paskaidro, ka glābis viņu no apokalipses - neizskaidrojama ķīmiskā vai, iespējams, atomuzbrukuma, kas iznīcinājis pārējos pasaules iedzīvotājus. Mišela baidās par savu dzīvību, neuzdrīkstoties ne palikt bunkurā, ne no tā bēgt.

Dž.Dž. Abramsa pieskāriens

"Cloverfield" (latviskajā versijā - "Nezvērs") bija 2008. gadā uzņemta katastrofu filma par vētrainiem Ņujorkas jauniešiem, kuru ballēšanos Manhetenā pārtrauc citplanētiešu nezvēra uzbrukums. "Kloverfīlda iela 10" nav nedz šī darba turpinājums, nedz prīkvels, nedz tā radinieks stāsta vai estētikas ziņā; abas filmas saista tikai producenta Dž.Dž. Abramsa pirksts. Abramss ir viens no ietekmīgākajiem šābrīža filmu un televīzijas industrijas vārdiem, būdams ne vien producents un scenārists, bet arī filmu "Zvaigžņu kari: Spēks mostas", "Zvaigžņu ceļš" un "Neiespējamā misija 3" režisors. Tulkojums Abramsa klātbūtnei: filma ir gudru un profesionālu autoru darbs (Abramss filmas scenāristu komandai piepulcinājis arī filmas "Atsitiens"/"Whiplash" scenāristu Damjenu Šazelli). Pat ja pirmajā acu uzmetienā "Kloverfīlda iela 10" varētu šķist drīzāk B kategorijas filma - neviena A klases aktiera, citplanētiešu apokalipses motīvs, mazbudžeta darbs (uzņemta par niecīgu summu jeb 10 miljoniem dolāru) - tā pavisam noteikti tāda nav. Dramaturģisko un režijas līdzekļu precizitāte "Kloverfīlda ielu 10" padara par vienu no izsmalcinātākajiem tīrās spriedzes žanra darbiem, ko esmu redzējusi.

Filmas "Kloverfīlda iela 10" pirmais reklāmaas treileris - video:

Gandrīz "Psiho"

Lai gan no A līmeņa zvaigznēm filmas aktieru pulkā eleganti garāmejot novīd tikai Bredlija Kūpera elements (balss, ja gribam būt precīzi - viņš ierunājis dažus teikumus telefonzvanā kā Mišelas draugs Bens), filmas minimālistiskais trīs cilvēku ansamblis ir spožs. Galvenajā lomā mirdz Mērija Elizabete Vinsteda - liktenīgā Ramona no filmas "Skots Pilgrims pret pasauli", arī Džona Makleina meita "Cietā rieksta" 4. un 5. daļā. Viņa netīksminās par savu seksualitāti (kura iezīmēta smalki un ir būtisks dramaturģisks elements) un savas nāves bailes izspēlē vairāk ar acīm nekā histērisku plastiku. Klaustrofobiskais izmisums, kas valda noslēgtā telpā starp trijiem cilvēkiem, ir uzbūvēts uzmanīgi un gudri, simtprocentīgi izspēlējot strupceļa sajūtu par telpu kas ir vienlaikus fizisks patvērums, taču psiholoģiski - aizcirties slazds. Neviens varonis un neviens rekvizīts šajā filmā nav vienkārši atmaskojams, uzturot skatītāju nepārtrauktā sasprindzinājumā.

Savdabīgā kārtā filmas režisoram vietām izdevies ievīt arī trāpīgus satīras un melnā humora elementus, savukārt filmas ievads dramaturģiski ļoti atgādina Marionas Kreinas bēgšanas ainu no Alfrēda Hičkoka leģendārā darba "Psiho" (1960). Arī tā bija filma, kas aiz šķietamās B kategorijas čaulas slēpa asinis stindzinošu psiholoģisku trilleri. Apbrīnojami, ka šī ir režisora Dena Trahtenberga pilnmetrāžas debija.