Sabiedrība
2018. gada 27. janvāris, 22:31

Līdzšinējie mēģinājumi atbrīvot Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi bijuši nesekmīgi

LETA

Līdzšinējie mēģinājumi rast risinājumu arestētā Latvijas zvejas kuģa "Senator" lietā nav devuši vēlamos rezultātus, atzina Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāra vietniece Vita Dobele.

"Latvijas zvejas kuģis "Senator", kurš 2017. gada janvārī kā pirmais un vienīgais no Eiropas Savienības (ES) zvejas kuģiem uzsāka sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos, joprojām ir arestēts Norvēģijā. Līdzšinējie mēģinājumi rast risinājumu, diemžēl, nav devuši vēlamos rezultātus. Risinājuma panākšanai nepieciešama abu pušu konstruktīva pieeja. Latvija vairākkārt ir stingri aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) risināt ieilgušo situāciju. Turpinām meklēt risinājumus, lai mainītu situāciju," sacīja Dobele.

Viņa pastāstīja, ka pērn, 11. līdz 12. decembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemta Padomes regula, kas nosaka zvejas iespējas atsevišķos ūdeņos 2018. gadam, tostarp sniega krabju zvejas iespējas ES kuģiem Svalbāras ūdeņos.

"Latvija 2017. gada beigās ir informējusi EK par Latvijas zvejas kuģiem, kas ir izrādījuši interesi zvejot Svalbāras ūdeņos. Ņemot vērā iesaistīto pušu atšķirīgos viedokļus, un to, ka joprojām noris darbs pie visiem pieņemama risinājuma rašanas, pagaidām nav iespējams prognozēt, kad Latvijas zvejas kuģi varētu uzsākt sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos," sacīja ĀM preses sekretāra vietniece.

Tikmēr Latvijas krabju zvejas uzņēmumam SIA "North Star LTD" kuģa dīkstāve radījusi lielas finansiālas problēmas, tāpēc tas bijis spiests pārdot daļu savas flotes. Kā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", lai segtu parādus, "North Star LTD" pārdevusi vienu no četriem saviem kuģiem.

Uzņēmuma īpašnieks Pēteris Pildegovičs raidījumam pastāstīja, ka 2017.gadā kompānijas zaudējumi varētu pietuvoties 3,5 miljoniem eiro. "Tā ir tikai uzturēšana, mēs pat nerunājam par negūto peļņu. Tas ir tikai, lai uzturētu šo te floti. Mums bija četri kuģi, tagad ir tikai trīs, jo mums nācās vienu kuģi pārdot, lai tikai nedaudz nomierinātu kreditorus," stāstīja Pildegovičs.

Viņš uzskata, ka gada laikā kompānija zaudējusi arī 15 līdz 20 miljonus eiro negūtajos ieņēmumos.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) zivsaimniecības gada konferencē "Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana zivju produktiem" pērn novembrī sacīja, ka EK rīcība attiecībā uz ES dalībvalstu interešu pārstāvniecību sniega krabju zvejas lietā nav pietiekami operatīva.

Viņš norādīja, ka Norvēģijā arestētais sniega krabju zvejas kuģis "Senators" joprojām atrodas šajā valstī un jautājums par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā joprojām nav atrisināts. "Ar nožēlu varu vien piebilst, ka šajā situācijā ļoti gribētos operatīvāku rīcību no EK puses. Diemžēl mēs uzskatām, ka tā tāda nav. Arī pēdējās sarunas, kas ir notikušas, nav nesušas nekādus rezultātus. Neteiksim pozitīvus vai negatīvus, vienkārši nekādus," sacīja Dūklavs.

Tāpat vēstīts, ka Norvēģijas varas iestādes pērn janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš iepriekš sacīja, ka Norvēģija izvirza kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920.gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta ĀM iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.