Nelaimē nonākušu putnu glābēji sūdzas par Jūrmalas domes vēlmi padzīt viņus no pilsētas
Novadu ziņas
2018. gada 26. janvāris, 06:11

Nelaimē nonākušu putnu glābēji sūdzas par Jūrmalas domes vēlmi padzīt viņus no pilsētas

Edvīns Rakickis

Jauns.lv

Jau aptuveni četrus gadus risinās konflikts starp Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrību “Drauga spārns”, kas Jūrmalā, savā privātīpašumā, savrupnamu un vasarnīcu teritorijā nodarbojas ar cietušu putnu ārstēšanu un pilsētas domi. Biedrība apgalvo, ka jau 7 gadus par saviem līdzekļiem un bez palīdzības dara darbus, kuriem pēc būtības būtu jāgulst uz pašvaldības pleciem, savukārt Jūrmalas dome, kuras pusē nostājušies arī biedrības kaimiņi, panākusi, ka putnu glābējiem Jūrmala ir jāatstāj.

“Mēs sniedzam palīdzību nelaimē nonākušiem putniem jau no 2010. gada. Viss sākās, kad atradu slimu putnu – no botulisma paralizētu kaiju. Izrādījās, ka mūsu valstī savvaļas putnus neārstē. Nav nedz kāda, kurš viņu varētu uzņemt, nedz kāda, kurš varētu dot padomu par šāda putna ārstēšanu,” sarunā ar portālu Jauns.lv izstāsta biedrības “Drauga spārns” vadītāja Anete Asare.

Tālāk viss esot attīstījies pats no sevis – viņas apgādībā līdzīgā veidā nonākuši vēl aptuveni 20 putni, no kuriem “ar dievpalīgu” (jo Anetei tolaik neesot bijis daudz pieredzes un zināšanu) izdevies atveseļot 12 un brīvībā palaist 11 putnus.

“Drīz patversmes un klīnikas uzzināja par mani un manu nodarbošanos. Pie manis sāka sūtīt bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus putnu mazuļus. Tā tas viss turpinājās,” piebilst Anete.

Biedrība “Drauga spārns” izvērš darbību Tālivalža ielā 5, Jūrmalā.

Biedrības "Drauga spārns" putnu dzīve

Foto ieskats Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrības "Drauga spārns" putnu dzīvē.

gallery icon
20

2013. gadā viņa vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), kā arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), lai no atbildīgajām iestādēm iegūtu atļauju turpināt darbu.

Jūrmalā ieradušies abu šo iestāžu pārstāvji un, kā apgalvo Anete, atzinīgi novērtējuši viņas darbu un pa šiem gadiem uzkrātās zināšanas.

“Šāda zināšanu bāze Latvijā nebija nevienam. Lai apgūtu nepieciešamās prasmes putnu ārstēšanā, sazinājos ar speciālistiem no ASV un citām Eiropas valstīm. Pati ņēmu analīzes, sūtīju tās uz Vāciju, ārstēju putnus no saindēšanās ar svinu. Bija dedzīga vēlme palīdzēt šiem savvaļas putniem, kuriem citādi atliktu vien nomirt,” norāda Anete.

Dome neatļauj veidot patversmi, uz DAP aicinājumiem nereaģē

Viņa atceras, ka tieši ap to laiku par biedrības “Drauga spārns” darbībām uzzinājusi Jūrmalas dome.

“Pēc PVD un DAP ieteikuma rakstīju uz domi iesniegumu ar lūgumu atļaut veidot patversmi mums piederošajā īpašumā. Citas vietas jau mums nebija! Atdevām šim mērķim savas mājas. Lai tur vai kā, Jūrmalas dome noraidīja gan mūsu prasību, gan arī PVD un DAP vēstules, kurās tika lūgts tomēr rast iespēju ļaut mums darīt to, ko bijām iesākuši. Vispār jau pēc likuma šāds darbs ir jāveic pašvaldībai, sevišķi jau tādai, kuras teritorijā ir plašas piekrastes un saldūdens teritorijas,” stāsta Anete.

Viņa atklāj, ka dome noraidījusi arī abu kompetento iestāžu norādes, ka Slokas patversme nav spējīga veikt šādus uzdevumus, jo tās darbs ir saistīts ar dzīvnieku aprūpi, nevis ārstēšanu. “Atbilde no pašvaldības bija lakonisks NĒ,” teic Anete.

Taču, lai arī atļauja veidot patversmi netika saņemta, DAP novērtējis Anetes darbu kā svarīgu Latvijas mērogā un vienkārši izsniedzis atļauju Jūrmalas īpašumā turēt un ārstēt putnus no visas Latvijas teritorijas.

“Uz šo ikgadējo atļauju pamata darbojāmies no 2014. gada. Viss tā arī turpinājās līdz brīdim, kad blakus esošo zemes gabalu nopirka jauni kaimiņi un uzsāka kampaņu, kuras mērķis bija traucējošo putnu palīdzības biedrību dabūt prom. Tika rakstīts Veselības inspekcijai, PVD, prokuratūrai un citām iestādēm. Visas šīs iestādes brauca pie mums, sastādīja aktus, kuros bija minēts, ka pārkāpumu nav,” atceras Anete.

Viņa stāsta, ka vienīgā vieta, kur kaimiņi raduši atbalstu, atkal bijusi Jūrmalas dome – būvvalde atzinusi, ka biedrības “Drauga spārns” uzbūvētie, ar žogu un tīklu apjoztie putnu voljēri, kā arī pāris pārvietojamie vagoniņi esot nelikumīga būvniecība.

To tad attiecīgi esot likts saskaņot, taču tas neesot bijis izdarāms, jo kaimiņu sēta atradusies pārāk tuvu, norāda Anete.

Putnu aizstāvjiem dod izvākšanās termiņu

Viņa arī piebilst, ka drīz mainīti arī noteikumi, kas attiekušies uz biedrības darbu, proti, 2016. gadā noteikts, ka Jūrmalas dzīvojamajās teritorijās savvaļas dzīvniekus turēt nedrīkst.

“Jūrmalas domes pozīcija bija nepārprotama – “Drauga spārns” Jūrmalā nav vēlams. Saprotot, ka šeit mums palikšana nebūs, sākām meklēt citu vietu. Atradām un iegādājāmies zemesgabalu Tukuma novadā, taču, tā kā viss bija jāsāk no jauna un pašu spēkiem, jau 2017. gada sākumā lūdzām domei dot mums laiku pārvākties – vienu gadu. Iesniedzām arī būvatļauju no jaunā zemes gabala, kam vajadzēja pierādīt, ka patiešām plānojam pārvākties. Ar to nebija gana. Izdabājot mūsu kaimiņiem, bet ignorējot DAP atgādinājumus un lūgumu sabalansēt indivīda intereses ar sabiedrības interesēm, Jūrmalas dome atklāti vairākkārt rakstīja DAP, lūdzot šai iestādei pārtraukt atļaut mums turēt un ārstēt putnus. Paralēli Jūrmalas būvvalde noteica nesaskaņoto būvju nojaukšanas termiņu – 2017. gada 1. jūnijs,”

Kā apgalvo Anete, tas viss noticis, neskatoties uz vairākkārtējiem DAP lūgumiem domei izvērtēt savas rīcības sekas.

Beigu beigās DAP paklausījis Jūrmalas domes lūgumiem un 2017. gada 18. jūlijā izsniegts dokuments, kurā nolemts neizsniegt “Drauga spārnam” turpmākas atļaujas uzturēt savā Jūrmalas īpašumā savvaļas putnus un uzdots biedrībai līdz 2018. gada 15. maijam palaist brīvībā tos putnus, kuri spējīgi izdzīvot, savukārt pārējos nodot reģistrētos zooloģiskajos dārzos vai dzīvnieku patversmēs.

foto: Biedrības "Drauga spārns" personīgais arhīvs
Ekrānuzņēmums no DAP 2017. gada 18. jūlija lēmuma.

Anete gan norāda, ka sākotnējais termiņš esot bijis 2017. gada 9. novembris, turklāt Jūrmalas dome šādam datumam esot piekritusi vien pēc “masīva sabiedrības spiediena, 2000 savāktiem parakstiem un publikācijām Latvijas medijos”.

Tad telefoniski arī apsolīts, ka šo termiņu būs iespējams pagarināt, pieskaņojoties DAP lēmumam. Tikai tad, saprotot, ka “Drauga spārnam” neiet viegli ar lēmumu izpildi, arī saņemts DAP pašreizējais termiņš – 2018. gada 15. maijs, līdz kuram putniem jānonāk vai nu brīvē, vai pie citiem cilvēkiem.

“Pamatojoties uz to, mēs lūdzām arī domei attiecīgi pagarināt šo termiņu, taču pirms vēlēšanām solītais, šķiet, jau bija aizmirsies, jo, neskatoties uz to, ka ir ziemas vidus un putnus nav kur likt, saņēmām noraidījumu. Dome atrunājas ar to, ka esot noslēgts līgums ar SIA “Mellers” [Slokas dzīvnieku patversme], kas, pieaicinot speciālistus, veterinārārstus un zoodārzu sniegs putniem nepieciešamo palīdzību. Taču mēs visi zinām, ka šī patversme visus šos gadus sūtīja putnus mums, jo viņiem, kā jau normālai, savas funkcijas pildošai patversmei, nebija nepieciešamo resursu putnu ārstēšanai. Līdz šim patversmēm ir bijusi tikai viena iespēja – iemidzināt putnus,” turpina Anete.

Vēstulē portālam Jauns.lv viņa apgalvo, ka “Jūrmalas dome ir panākusi, ka Latvijā šobrīd nav iestādes, kura varētu palīdzēt nelaimē nonākušiem savvaļas putniem.

Biedrībai nav skaidrības par nākotni

Pagaidām portālam Jauns.lv nav izdevies iegūt pilnīgu Slokas dzīvnieku patversmes viedokli rakstiskā formā par notiekošo, taču telefonsarunā patversmes pārstāvis apstiprināja, ka ir sadarbojies ar Jūrmalas biedrību un ka dzīvnieku patversme kā tāda nav piemērota savvaļas putnu ārstēšanai.

Tikmēr Anete norāda, ka skaidra rīcības plāna biedrībai šobrīd diemžēl neesot: “Pagājušajā nedēļā iesniedzām pārsūdzību un gatavojamies iesniegt arī bildes, kā arī vairākus būvēšanas līgumus, kas apliecinātu, ka sakām patiesību un darām visu kas mūsu spēkos, lai varētu pārcelties. Taču putniem vietas šobrīd vēl nav. Izvākties nozīmētu nāvi lielai daļai no viņiem.”

DAP: “Jūrmalas domes termiņi nav pieņemami”

Lai iegūtu pilnīgāku redzējumu par reālajiem apstākļiem Tālivalža ielā 5, Jūrmalā Kasjauns.lv vērsās pie DAP un Jūrmalas domes.

DAP savā skaidrojumā par situāciju, kurā nonākusi biedrība “Drauga spārns”, arīdzan norāda uz Dzīvnieku aizsardzības likumā pausto – tā 39. pants nosaka, ka pašvaldībām ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe, izveidojot dzīvnieku patversmes vai slēdzot līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par šo pakalpojumu sniegšanu.

DAP arī atzīst, ka Jūrmalā šo funkciju daļēji veic “Drauga spārns”, brīvprātīgi un par saviem līdzekļiem sniedzot palīdzību bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem putniem.

Atļaujas to darīt (bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas putnu iegūšana un turēšana nebrīvē ar mērķi tiem sniegt palīdzību un atgriezt tos savvaļā) DAP tik tiešām izsniedzis kopš 2013. gada.

“Taču ir būtiski izprast, ka DAP izsniegtā atļauja nav pielīdzināma atļaujai patversmes izveidošanai. Patversmes izveidošanai atļaujas izsniedz PVD. Pirmo atļauju savvaļas putnu ieguvei DAP izsniedza, konstatējot, ka Biedrība jau ir uzsākusi palīdzības sniegšanu savvaļas putniem un nodrošina to augstā līmenī. Turklāt uz atļaujas izdošanas brīdi biedrības mērķi, darbība un turēto putnu skaits neatbilda patversmes statusam, līdz ar to biedrībai “Drauga spārns” vēl nebija jāvēršas PVD. Tomēr laika gaitā biedrības turēto putnu skaits ir būtiski pieaudzis un tagad tās darbība ir pielīdzināma patversmei, kā arī turēto putnu skaits tuvojas konkrētās vietas kapacitātei,” informē DAP Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

DAP atgādina, ka, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas telpisko plānojumu, vieta, kurā biedrība “Drauga spārns” izmitinājusi savvaļas putnus, tik tiešām nav paredzēta patversmes izveidei. 

“Līdz ar to pārvaldei ir saprotams Jūrmalas pilsētas pašvaldības lēmums par patversmes pārvietošanu. Bet nav pieņemams un saprotams pārvietošanai noteiktais termiņš. Ņemot vērā dzīvnieku labturības prasības un tiesiskās paļāvības principu, kā arī izprotot situāciju, kādā nonākusi biedrība “Drauga spārns”, DAP apstiprina, ka ir pagarināta tai izsniegtā atļauja līdz 2018. gada 15. maijam, lai dotu biedrībai iespēju pārcelties uz iecerētajām jaunajām telpām,” norāda DAP pārstāve.

Savā atbildē DAP joprojām aicina arī Jūrmalas pilsētas pašvaldību novērtēt biedrības “Drauga spārns” brīvprātīgi sniegto atbalstu pašvaldībai tās ar likumu noteikto funkciju īstenošanā.

“Tā kā biedrība “Drauga Spārns” jau vairākkārtīgi apliecinājusi jaunas būves tapšanu Tukuma novadā, aicinām Jūrmalas pilsētas domi pārskatīt savas prasības un noteikt jaunu termiņu putnu pārvietošanai atbilstoši labturības prasībām,” raksta DAP.

Dome nebūt neapstrīdot DAP atļaujas

Savu nostāju saistībā ar biedrības “Drauga spārns” darbību Jūrmalā portālam Kasjauns.lv pauda arī Jūrmalas dome.

Pašvaldība visupirms norādīja, ka atļauju savvaļas putnu turēšanai sniedz DAP, pašvaldība šādas atļaujas neizsniedz un attiecīgi arī neaptur.

Interesanti, taču dome savā atbildē piepeši uzsver, ka DAP noteiktie termiņi nemaz netiekot apstrīdēti un savā atbildē pauž, ka putni Tālivalža ielā netraucēti var atrasties līdz pat šī gada 15. maijam.

Problēma šos divus gadus esot bijusi nesakārtotie būvniecības dokumenti.

“DAP atļauju savvaļas putniem atrasties Tālivalža ielā, Jūrmalā ir pagarinājusi līdz 2018. gada 15. maijam. Putni tur var atrasties līdz noteiktajam termiņam. Pašvaldība neapstrīd DAP izsniegto atļauju un neliek nekavējoties pamest īpašumu, bet gan jau vairākkārt ir aicinājusi īpašniekus sakārtot būvniecības dokumentāciju. Patvaļīga būvniecība īpašumā tika konstatēta jau pirms diviem gadiem. Īpašniekiem būvvalde ir skaidrojusi, kādas darbības bija jāveic, lai sakārtotu būvniecības dokumentāciju, tomēr īpašnieki to divu gadu laikā nav darījuši,” informē Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite.

Pārmet biedrībai nolaidību

Dome arī aicina saprast, ka pašvaldības būvvaldei ir pienākums uzraudzīt būvniecības normatīvo aktu ievērošanu, kuri attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

“Teritorijas īpašnieki jau kopš 2016. gada janvāra tiek aicināti sakārtot būvniecības dokumentāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Būvvalde nav tiesīga nereaģēt uz patvaļīgas būvniecības faktu, un jau iepriekš ir nākusi pretī, pagarinājusi termiņu, dodot iespēju divu gadu laikā sakārtot īpašumu. Biedrībai ir zināms, ka tā darbību veic tam nepiemērotā vietā,” piebilda Leite, atkārtoti uzsverot, ka savrupmāju un vasarnīcu teritorija nav paredzēta dzīvnieku aprūpes iestādes uzturēšanai.

Tas neatbilstot Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam, un šādā veidā pilnībā tiek ignorēti noteikumi, kas diktē šādu zemesgabalu izmantošanu.

Jūrmalas dome papildus tam norāda, ka šādi tiekot ignorētas arī apkārtnē dzīvojošo privātpersonu tiesības: “Pašvaldībā vairākkārt ir saņemti apkārtējo iedzīvotāju iebildumi par to, ka kaimiņos atrodas patversme, kurā mitinās vairāk nekā 200 putnu, tādējādi radot smakas un trokšņus. Pašvaldība nevar ignorēt apkārtējo iedzīvotāju intereses, un normatīvie akti ir jāievēro visiem.”

Portāls Kasjauns.lv turpinās sekot gan biedrības “Drauga spārns”, gan arī tās aprūpē esošo savvaļas putnu gaitām.

Vairāk par biedrību un tās darbu ir iespējams uzzināt "Drauga spārna" "Facebook" profilā.