foto: LETA
Latvijā joprojām tiek drukātas telefongrāmatas - it kā laucinieku vajadzībām
Latvijā ik gadu vēl iznāk ap 30 telefongrāmatu, bet tās ar katru gadu kļūst aizvien plānākas.
Sabiedrība
2018. gada 22. janvāris, 06:36

Latvijā joprojām tiek drukātas telefongrāmatas - it kā laucinieku vajadzībām

Kas Jauns Avīze

Nīderlandē beidzies vesels laikmets – izdevējs paziņojis, ka interneta dēļ kļuvušas liekas drukātās telefonu grāmatas, kas valstī izmantotas gandrīz 140 gadu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

“Tā ir vienīgā grāmata Nīderlandē, kuru gandrīz visi ir izmantojuši vismaz vienreiz,” saka izdevējs Ēriks Vīčers. Lielākā daļa Nīderlandes iedzīvotāju meklē numurus telefonu grāmatas interneta izdevumā.

Drukātās grāmatas izmanto vairs tikai neliela grupa gados vecu cilvēku laukos, un viņus šogad apmācīs meklēt informāciju internetā. Pirmā Nīderlandes telefonu grāmata iznāca 1881. gadā, un tajā bija 49 adreses. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados drukāti gandrīz septiņi miljoni telefongrāmatas eksemplāru. Pēdējais šāds izdevums gaidāms februārī.

Latvijā pagaidām katru gadu iznāk jaunas telefongrāmatas, tomēr tās kļūst aizvien plānākas, privātpersonu numurus vairs nepublicē, bet tikai iestāžu un uzņēmumu kontaktus, kā arī reklāmas. Ar laiku šādi izdevumi arī pie mums kļūs par vēsturi.
SIA "Latvijas tālrunis" vadītāja vietniece Anita Bērziņa stāsta: “Latvijā vēl joprojām iznāk "Zaļās lapas", bet tikai lauku novadiem, pārsvarā tās ir domātas lauku iedzīvotājiem, kuriem varbūt jaunās tehnoloģijas nav tik plaši pieejamas. Rīgai paredzēta telefongrāmata drukātā formā vairs neiznāk, to publicējam mūsu interneta portālā.”

Kopumā gadā iznāk 30 telefongrāmatu – katram novadam sava 1000–1500 eksemplāru tirāžā, pārsvarā katrs izdevums aptver bijušā rajona teritoriju. “Ja uzņēmums nav pie mums nopircis reklāmu, publicējam tikai stacionāros, nevis mobilā tālruņa numurus,” piebilst Bērziņa.

"Zaļās lapas" var dabūt lauku pasta nodaļās un Latvijas tālruņa birojā. “Ar katru gadu tās kļūst aizvien plānākas un plānākas,” atzīst Bērziņa, neslēpjot, ka arī Latvijā ar laiku no drukātās formas atteiksies un telefona numurus varēs iegūt interneta portālos.

Vēl iznāk pāris telefongrāmatas medicīnas un būvniecības nozarēs un Rīgas domes, Saeimas un valdības katalogi.

No vēstures

Latvijā telefona sakari aizsākās 19. gadsimta beigās, bet pirmos abonentu sarakstus izdeva tikai 1921. gadā. Tie atgādināja kalendāru un bija drukāti uz avīžu papīra, sakārtojums bija nevis pēc alfabēta, bet telefonu numuriem – no mazākiem līdz lielākiem.

Nākamo un pirmo īsto telefonu grāmatu izdeva 1922. – 1923. gadam ar visas valsts abonentu numuriem, un turpmāk šie katalogi iznāca gandrīz katru gadu. Pirmās brīvvalsts laikā tajos bija norādīti ne tikai abonenta vārds, numurs un adrese, bet arī nodarbošanās.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Tēmas