Ekonomiste: "Latvijā cilvēki patērē kūtrāk un sāk atlikt lielus pirkumus"

Viņa skaidro, ka aug uzkrājumi un lielo pirkumu izdevīgums arvien biežāk tiek saskatīts nākotnē, tuvāko 12 mēnešu laikā. Dati arī rāda, ka vidējā lietošanā esošā automašīna paliek arvien vecāka, bremzējas arī automašīnu iegāde. 2015.gadā bremzējās arī īpašumu iegāde, kas gan varētu būt saistīts arī ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un nerezidentu pirkumu sarukumu, nevis nogaidīšanu, atzīst Paula.

Tomēr pakāpenisks cenu kāpums īpašumam un ilglietošanas precēm nevedina domāt, ka lielu pirkumu atlikšana varētu izrietēt no cenu sarukuma gaidām. Tas ir, atliktais patēriņš, iespējams, sāk uzkrāties nevis cenu krituma gaidās, bet finansējuma pieejamības gaidās, jo cenu kāpums ir tik zems, ka var atļauties nogaidīt un pēcāk par pirkumu būtiski nepārmaksāt, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa vērš uzmanību, ka ienākumu kāpums pašlaik ir straujāks nekā daudzu preču cenu kāpums, tādēļ, piemēram, lielu pirkumu pirmo iemaksu ir iespējams sakrāt ātrāk, nekā pieaugusi pirkuma cena. Pretēja situācija bija tā saucamā buma periodā. Tāpat nesenā krīzes pieredze motivē iedzīvotājus veidot piesardzības uzkrājumus, atzīmē eksperte.

Ekonomiste norāda, ka pirkumu īslaicīgai atlikšanai ir arī sava gaišā puse: to uzkrāšanās ir "rezerve" nākotnes izaugsmei no vidēja un ilgtermiņa patēriņa izlīdzināšanas viedokļa. Iespējams, pirkumu veikšana gaidāma jau tuvāko 12 mēnešu periodā, kas tiek izmantots iedzīvotāju aptaujās, taču liela nozīme ir arī tam, cik drīz kredītiestādes atsāks uzskatīt aizdošanu par pievilcīgu, secina Paula.

Latvijā zema inflācija saglabājusies jau ilgāku laiku un arī ekonomiskā izaugsme ir palēninājusies.

Latvijas Banka samazinājusi šī gada vidējās inflācijas prognozes līdz 0% līmenim, bet iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognoze 2016.gadam samazināta līdz 2,3%.