Profesoram, tēlniekam Kārlim Jansonam - 120

Aicinām uz tikšanos Cēsu Izstāžu namā ikvienu!

Piemiņas dienā Rīgas ielas 23 nama logos tiks atklāta izstāde ar mākslinieka darbu attēliem, kas būs eksponēta līdz jubilejas gada beigām.

Kārlis Jansons (1896-1986) - viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, monumentālās un memoriālās tēlniecības klasiķis, spilgts individuālā stila meistars, ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Cēsu Goda pilsonis. Kārļa Jansona vārds zelta burtiem ierakstīts mūsu tēlniecības un kultūras mantojumā.

Par meistara darbu ekspozīcijas telpu jāuzskata visa Latvija. K. Jansona veidotie pieminekļi ir Latvijas pilsētās un ciemos. Daudzas viņa dzīvē un latviešu mākslā nozīmīgas skulptūras atrodas kapsētās pie dižu cilvēku atdusas vietām – pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes, rakstnieku Augusta Deglava, Augusta Saulieša, latviešu strēlnieku ārsta, ķirurga Jāņa Jankovska. Esot Cēsīs, ikviens sastopas ar Kārļa Jansona diplomdarbu, beidzot Mākslas akadēmiju – “Cīņa ar kentauru” Maija parkā, piemineklis savu zemi mīlošo Cēsu skolnieku rotas zēniem, un “Zemes māte”.

Daļu sava radošā spēka un zināšanu, ko guvis sūrā darbā un pārdomās, meistars teju četrdesmit gadus deva Mākslas akadēmijas studentiem.

Atmiņās par profesoru dalās tagadējais Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vadītājs Bruno Strautiņš: “Vasarās “Siļķu” mājas darbnīcā notika akadēmijas studentu prakse. Pēc prakses beigām profesors uzaicināja vienu otru studentu palīdzēt kalt un slīpēt viņa darbus. Tā bija papildus iespēja pārbaudīt sevi pie lielāku vai mazāku monumentu īstenošanas. Blakus padomam mākslā profesors “nabadzīgākajiem studentiem” izlīdzēja ar dažu labu kartupeļu spaini. Kārlim Jansonam piemita smalka humora izjūta, dzīvesprieks, jauneklīga enerģija, tolerance, spēja saprast un iedziļināties mūsu, toreiz jauno, problēmās”. Meistars arī ir teicis: “Ja piemineklis gatavs, tas jānoliek vietā.”