Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv X
Valsts preizidents Raimonds Vējonis saka uzrunu pie Brīvības pieminekļa par godu Lāčplēša dienai. (Foto: Zane Bitere/LETA)

Vējonis paziņo, ka Latvija militārā ziņā nekad nav bijusi tik stipra un droša 55

Sabiedrība
11. novembrī 14:21 2017. gada 11. novembrī 14:21 | Papildināts, 11. novembrī 14:40
LETA
Militārā ziņā Latvija vēl nekad nav bijusi tik stipra un droša, kam par iemeslu kalpo uzticamu sabiedroto atbalsts, par godu Lāčplēša dienai rīkotajā militārajā parādē pie Brīvības pieminekļa teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

"Tāpat kā pirms gadsimta Latvijas brīvību palīdzēja izcīnīt gan igauņu un poļu karavīri, gan angļu un franču karakuģi, tā arī šodien uzticamu sabiedroto atbalsts ir neatsverams. Tiešām - militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri un droši. Šogad mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdzās ir stājušies vēl arī NATO daudznacionālā bataljona karavīri," savā uzrunā sacīja Valsts prezidents.

Viņaprāt tāda palīdzība nav pašsaprotama, jo uz tādu var cerēt tikai tad, ja Latvija pati ar saviem spēkiem ir gatava nosargāt savu brīvību. "Karavīrs ir profesija. Cīnīties par savu valsti - tas ir aicinājums. Vienalga, ar darbiem, ar vārdiem, ar klusējošu ticību vai vienkārši skaidru un gudru skatu uz dzīvi. To var katrs, un mūsdienu nemierīgajos laikos es katru no jums aicinu - iestājieties par Latviju," sacīja Vējonis.

Turklāt Valsts prezidents savā uzrunā pateicās tiem, kas viņaprāt ir stājušies pirmajās rindās, proti, Latvijas karavīriem, zemessargiem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem.

"Drošība ir neatkarības pamats. Kritušo varoņu priekšā mūsu pienākums ir ne tikai nosargāt viņu izcīnīto, bet arī kopt nosargāto. Apliecināt, ka Latvija ir cīņas vērta. Jo mums ir brīvība - augt un veidot savu valsti vēl labāku, un nākotni vēl spožāku," aicināja Vējonis.

Kā ziņots, šodien godinot Brīvības cīņās kritušos Latvijas karavīrus, valstī tiek svinēta Lāčplēša diena. Tā tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa - izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir "Par Latviju", piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.

Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu "V".

Tāpat liela nozīme Bermontiādes laikā bija ziņu aģentūrai LETA jeb tajā laikā tā dēvētā "Latopress" biroja darbam, jo laikā, kad vairākus mēnešus ilga uzbrukumi Rīgai, "Latopress" darbinieki ne tikai sniedza informāciju vietējai presei, bet arī paši aktīvi iesaistījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās.

Citi šobrīd lasa

FOTOREPORTĀŽA: Latvijas labākie skatuves mākslinieki ierodas uz “Spēlmaņu nakts” ceremoniju 36
Par likumīgu autostāvvietas izmantošanu pie Mēbeļu nama Vladimiram izraksta sodu - 500 eiro 27
Ar vēzi slimais Valters Frīdenbergs tagad gaida ziņu no Berlīnes
Skatīt visus komentārus