foto: Ieva Lūka/LETA
Āboltiņa pastāsta, kādā gadījumā Šadurskis plāno atkāpties no amata
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Tava izglītība
2017. gada 10. novembris, 22:38

Āboltiņa pastāsta, kādā gadījumā Šadurskis plāno atkāpties no amata

LETA

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) koalīcijas padomes sēdē bija pieļāvis iespēju atkāpties no amata un atgriezties Saeimas deputāta krēslā, ja būs šķēršļi reformai par skolēnu minimālā skaita noteikšanu, šodien intervijā portālam "Delfi" sacīja partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Viņa norādīja, ka 6.novembra koalīcijas sanāksmē Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji esot pauduši savu atšķirīgo redzējumu par izglītības kvalitātes reformas veikšanu. Reaģējot uz to, izglītības ministrs koalīcijas sēdē ir aicinājis ekonomikas ministram Arvilu Ašeradenu (V) nedemisonēt, jo Šadurskis pieļāvis iespēju, ka viņam varētu nākties atkāpties no ministra amata un atgriezties Saeimā.

Savukārt, Šadurskim atkal kļūstot par deputātu, parlamentārieša amats vairs nepienāktos "Vienotības" priekšsēdētājam Ašeradenam, jo viņš var pretendēt tikai uz tā dēvēto "mīksto mandātu". Teorētiski šo vietu pašreizējais ekonomikas ministrs varētu ieņemt uz laiku, kamēr Šadurskis pilda ministra pienākumus un nav atgriezies parlamentā.

Āboltiņa skaidroja, ka, ja Ašeradens demisionētu, bet vēlāk arī Šadurskis atgrieztos Saeimā, pašreizējais partijas vadītājs nonāktu sava priekšteča Andra Piebalga situācijā bez oficiāla amata valdībā vai Saeimā.

Kā ziņots, Izglītības likuma grozījumi un jautājums par minimālā skolēnu skaita noteikšanu raisīja domstarpības koalīcijas partneru vidū. Kādam no koalīcijas pat esot bijusi vēlme izslēgt šo likumprojektu no tā dēvētās budžeta paketes jeb skatīt atsevišķi no nākamā gada budžeta jautājumiem. "Tad man tur nav ko darīt," tā uz šādu piedāvājumu esot reaģējis Šadurskis, kurš aģentūrai LETA skaidroja, ka jautājums par iespēju noteikt minimālo skolēnu skaitu ir saistīts ar finansējumu un iespēju palielināt pedagogu atalgojumu.

Tomēr vēlāk Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spiediena dēļ atteicās no rosinājuma Izglītības likumā deleģēt Ministru kabinetam (MK) tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9.klasē.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Šadurskis atzina, ka "ievērojot koalīcijā panāktās vienošanās, bet ar smagu sirdi" piekritis jaunās kārtības izpildei. Pirms tam IZM rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no sākotnējā rosinājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās