foto: Rojs Maizītis
Viņam Latvija sākās Kalifornijā. Stāsts par amerikāni Metu Fīldsu, kurš pilnībā izbauda mūsu vasaras
Mets Fīldss.
2017. gada 31. oktobris, 14:06

Viņam Latvija sākās Kalifornijā. Stāsts par amerikāni Metu Fīldsu, kurš pilnībā izbauda mūsu vasaras

9vīri

Amerikānis Mets Fīldss ir diezgan neparasts integrēšanās piemērs. Informācijas tehnoloģiju risinājumu jomā sastrādājies ar latviešiem ASV un Austrālijā, viņš turpināja darbu Latvijā un dzīvo šeit jau 12 gadus. Tekoši runā latviski, nodibinājis pats savu uzņēmumu un pieņem darbā latviešus, kuri ir ar mieru darīt, nevis mēģināt darīt, kā pie mums diezgan bieži ierasts teikt.

Ārēji ļoti mierīgais, bet iekšēji allaž uz kādiem piedzīvojumiem gatavais Mets sevi uzskata par kosmopolītu, lai arī pēdējos gados piefiksējis, ka vecie draugi sākuši pamanīt viņā amerikāniskuma nomaiņu uz latviskumu. Atrāvām viņu no IT pasaules nullītēm un vieniniekiem, lai aprunātos, kā tad ir dzīvot šeit, Latvijā.

Latvija sākās Kalifornijā

Ceļš uz dzīvošanu Latvijā Metam sākās ASV. Viņš sāka strādāt IT jomas uzņēmēju firmā, kurā bija programmētāji no Austrumeiropas, arī no Latvijas. Kad firmu pārpirka IT jomā ietekmīgais "Exigen Group", Mets pirmais no trim brāļiem izvācās no vecāku mājas un no Čikāgas piepilsētas Vinetkas Ilinoisas štatā pārcēlās uz Losandželosas piepilsētu Kalversitiju Kalifornijas štatā, kas būtībā nozīmē valsts otru galu gandrīz pa diagonāli.

“Losandželosā nevienu nepazinu, iepazinos un pavadīju laiku ar latviešiem, kuri arī strādāja firmā,” stāsta Mets. “Viņu bija apmēram desmit un vienīgie firmā, kas bija manā vecumā. Mums bija 21–22 gadi. Pārējiem firmā bija virs trīsdesmit... Tā mēs kopā izpētījām Losandželosu. Var teikt, ka man Latvija sākās Kalifornijā.”

Latviešu valodu gan Mets tad vēl neiemācījās, jo diezgan loģiski, ka latvieši, nonākuši Amerikā, vēlējās vairāk apgūt angļu valodu. Mets pat sanāca tāds kā valodas skolotājs, jo birojā citi kolēģi savā starpā runāja krieviski.

“Firma dabūja ļoti lielu projektu Austrālijā, un es kopā ar latviešiem pārcēlos uz turieni. Divus gadus nodzīvoju Adelaidā. Man tajā laikā jau bija latviešu draudzene, kura arī brauca līdzi uz Austrāliju. Pēc kāda laika latvieši gan brauca atpakaļ, bet es paliku ilgāk, jo tajā projektā biju galvenais IT risinājumu arhitekts.”

Mets savukārt sāka biežāk braukt uz Latviju, jo bija jāsastrādājas ar šejienes programmētājiem. Tie bijuši vairāki apmēram trīs nedēļas ilgi komandējumi, un amerikānis Latviju pamazām iepazinis arvien vairāk.

Pilnībā izmantojot Latvijas vasaras

Latvijā Mets pirmoreiz nonāca jau 2001. gadā, kad firma šeit organizēja attīstības un pārdošanas konferenci, kā arī sporta spēles. Uz dzīvi viņš šeit pārcēlās 2005. gadā. “Pirmie gadi bija, teiksim tā, interesanti. Latviski vēl nemācēju, taču labi bija tas, ka man šeit jau bija darbs, daudz draugu un nebija garlaicīgi. Kopā tusējām, braukājām pa Latviju, rīkojām pat braukšanas sacensības. Tas bija tāds privātais creative checkpoint challenge (radošais kontrolpunktu izaicinājums – no angļu val.). Vajadzēja izdarīt gan ar konkrēto rajonu saistītas kreatīvas lietas, gan atzīmēt kontrolpunktus, gan pieņemt dažādus izaicinājumus. Piemēram, lidot ar lidmašīnu vai iebraukt Baltkrievijā.”

Tieši šādi, dauzoties pa Latviju, Mets sāka apgūt valodu. “Varēju labāk komunicēt ar vietējiem, un man radās jauni draugi no citām sfērām. Gan mākslinieki, gan reklāmisti un vēl citi ļoti interesanti cilvēki. Man viņi tiešām šķita interesanti, jo Amerikā cilvēki likās daudz garlaicīgāki.”

Tā sauktā māju slimība jeb latviešu gadījumā – Sprīdīša efekts – Metam tā arī neuzradās, jo viņš jau bija pieradis dzīvot prom no mājām gan tajā pašā Kalifornijā, gan divus gadus Austrālijā, gan Japānā, kur strādāja pusgadu. “Man ļoti patīk ūdenssports, tāpēc sāku aktīvi nodarboties ar to, izmantot Latvijas īsās vasaras līdz galam. Sākumā iegādājos mazu motorlaivu un nodarbojos ar ūdensslēpošanu un veikošanu. Tas Latvijā vēl bija maz izplatīts.”

Mets aizrautīgi pievērsās burāšanai un iegādājās arī savu jahtu, ar ko joprojām mēdz izvizināt draugus, aizbraucot uz Roņu salu vai Kihnu salu. “Man ļoti patīk gan tehnika, kas jāapgūst, gan brīvība – vari iebraukt jūrā un atslēgties no darba un stresa.”
Kapteiņa tiesības Mets dabūja pēc mācībām Millera burāšanas skolā, ko slavē kā Latvijā labāko. “Savu jahtu iegādājos Zviedrijā. Tā, protams, nebija jauna. Uz Latviju to vedu kopā ar draugiem un diezgan lielā vētrā. Tā laikam bija lielākā vētra, kādā esmu bijis...”

Pamazām kļuvis par ziemeļeiropieti

Tagad viņa jahta atrodas Pāvilostā, kas kļuvusi par Meta iecienītāko pilsētu Latvijā. “Šogad pavadīju tur gandrīz mēnesi. Ar darbu varu to savienot, jo nu jau man ir pašam sava IT risinājumu firma Island Port Technologies. Pat tās nosaukums saistīts ar ūdeni!”

Mets pieņēmis darbā vairākus latviešus – gan programmētājus, gan testētājus. Firmai Rīgas centrā ir arī savs birojs. “Vadu firmu, bet, kad vajag, arī pats programmēju. Taču man nav obligāti jāsēž birojā, un tas ir ļoti patīkami.”

Nekur prom no Latvijas Mets vairs netaisās. Šeit ir gan pašam savs bizness, gan draugi, gan sava jahta galu galā. “Ja ļoti gribēšu, tad droši vien aizbraukšu prom kopā ar to jahtu! Tas pat dod savā ziņā lielāku brīvības izjūtu.”

“Man ir draugi Amerikā, kuri saka, ka esmu kļuvis diezgan svešs. Neesmu vairs tāds amerikānis, kāds biju kādreiz.”
Galvenās atšķirības esot attieksmē pret notiekošo, pret apkārtējo pasauli. Amerikāņiem esot raksturīgi nemitīgi uzturēt sevī optimisma garu, bet latvieši uz daudz ko varot palūkoties pesimistiskāk. “Latvieši ir daudz reālāki. Latviešus daudz vairāk interesē māksla. Amerikāņi nav tā aizrāvušies ar operu vai kino, kas nav blokbasteru filmas. Latvijā tiešām esmu iepazinis ļoti labu kino, ko Amerikā droši vien nekad nebūtu redzējis.”

Mets uzskata, ka, dzīvojot Latvijā, ļoti daudz ko ir ieguvis. Iedzīvoties šeit gan nav bijis viegli. Kultūras atšķirības tomēr ir lielas. “Bija arī reizes, kad es vienkārši nejutos ērti vietās, kur ir daudz cilvēku. Viņi ir tik dažādi, ka es uzreiz nevarēju “iebraukt” un saprast, ko vispār darīt. Īpaši to izjutu, kad biju sadraudzējies ar diezgan rupjiem vietējiem, tādu lauku variantu.”

Latvijā ar tādiem tipiem sadraudzēties esot ļoti vienkārši, jo šeit ļoti dažādu sfēru cilvēki sastopami vienviet. Amerikā tā tas gluži neesot. “Tur tev ir jābrauc uz citu pilsētu, lai vispār atrastu tādus cilvēkus. Latvijā viss ir daudz mazāks, saspiestāks. Tu vari braukt cauri pilsētai un pēc piecām minūtēm attapties jau laukos...”

Sākotnēji Metu darba jomā pat nedaudz kaitinājusi latviešu tendence teikt – nu, mēģināsim darīt. Viņš audzināts stingri amerikāniskā garā, kur vārds “mēģināt” nav pārāk iecienīts. Ja kaut ko nolemj, tad vienkārši jādara! “Latviešiem nav liela stresa, ja kaut kas nesanāk. Viņi ir pamēģinājuši. Amerikāņiem, ja neveicas, ir ļoti liels stress.”

“Man Latvijā palīdz arī tas, ka esmu amerikānis,” spriež Mets. “Manī sajaukušās dažādas asinis. Somu asinis, arī zviedru un vācu. Es domāju, ka man šeit ļoti palīdz tieši tā somu daļa.”
“Kad es šeit ierados, te vēl bija tāds Wild Wild West (Mežonīgie rietumi – no angļu val.). Ja es uz Latviju būtu atbraucis tikai tagad, man varbūt šeit vairs nešķistu tik interesanti. Šoks noteikti būtu daudz mazāks,” saka Mets.

Fakti par Metu

Dzimis 1978. gada 6. oktobrī Floridas štata galvaspilsētā Talahasī.
Uzaudzis Čikāgas piepilsētā Vinetkā pie Mičiganas ezera Ilinoisas štatā.
Ģimenē ir divi par Metu vecāki brāļi, kuri, tāpat kā vecāki, joprojām dzīvo ASV.
Studējis elektriskās tehnikas zinātni Ziemeļilinoisas universitātē, pēc tam pievērsies programmēšanas apguvei.
Sākot jau no 17 gadu vecuma, strādājis vairākos IT uzņēmumos, visilgāk starptautiskajā "Exigen Group", tagad ir sava uzņēmuma "Island Port Technologies" vadītājs.