Filips Rubenis: "Kur ņemt finansējumu sabiedriskā radio iziešanai no reklāmas tirgus?"

Pirmkārt, lai izbeigtu esošo radio reklāmas tirgus deformāciju. Otrkārt, lai pārtrauktu precedentu, kad ar valsts vai pašvaldības uzņēmumu iesaisti tirgos, kur sekmīgi darbojas privātie uzņēmumi, administratīvi tiek radītas konkurences priekšrocības savējiem (par to šobrīd sākusi runāt arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama). Šobrīd esam palikusi pēdējā no Baltijas valstīm, kur sabiedriskie mediji vēl aizvien ir aktīvi reklāmas tirgus dalībnieki. Taču par spīti politiskajai gribai šo jautājumu risināt – kā jau tas mēdz gadīties – viss atduras pret atrunām, ka valstij nav pieejama finansējuma, lai kompensētu sabiedrisko mediju neiegūtos reklāmas ieņēmumus. Piedāvāju uz šo jautājumu paraudzīties tīri racionāli.

Nenoliedzu, ka Latvijas Radio kā medijs ir nepieciešams, lai daļēji aizpildītu sabiedrisko satura pasūtījumu. Tāpat arī audiālā šlāgermūzikas parāde ir būtiska daudzu cilvēku ikdienas sastāvdaļa. Tomēr, lai cik svarīgu lomu sabiedriskais medijis ieņem cilvēku informatīvās un izklaides telpas nodrošināšanai, būtiski, ka tas tiek darīts par atbilstošu cenu. Aicinu aplūkot atsevišķus Latvijas Radio darbību raksturojošus finanšu lielumus par 2014. gadu (par 2015. gada finansiālās darbības rādītājiem publiski pieejamu datu vēl nav).

2014. gadā Latvijas Radio kopējie ieņēmumi gan no reklāmām, gan valsts subsīdijām kopumā veidoja 10,4 miljonus eiro. Salīdzinājumam – tas ir gandrīz tikpat daudz cik viss kopējais radio reklāmas tirgus valstī. Saskaņā ar Latvijas Reklāmas asociācijas datiem 2014. gadā tas bija 10,1 miljons eiro. Nav nepieciešamas izcilas matemātiķa prasmes, lai secinātu, ka viena radio piecu programmu nodrošināšana izmaksā tikpat, cik visas – vairāk nekā 40 - Latvijas aktīvās komercraidstacijas kopā! Tāpat arī Latvijas Radio gada pārskatā pie programmu izmaksām norādīts, ka vienas raidstundas kopējās izmaksas 2014. gadā bija 227,51 eiro, kas ir gandrīz divreiz (!) vairāk nekā vidējās komercradio staciju programmu vienas raidstundas izmaksas. Manuprāt, tas uzskatāmi parāda, ka valsts radio ir plašas iespējas pārskatīt savas ražošanas izmaksas un padarīt efektīvāku valsts budžeta līdzekļa izlietojumu.

2014. gadā Latvijas Radio sāka darboties jauna programma Radio 5 jeb pieci.lv, kuras darbībai no valsts budžeta gadā tērē 763 000 eiro. Programmu atklājot, Lartvijas Radio vadība solīja, ka tā fokusēsies uz jauniešu auditoriju vecumā līdz 24 gadiem. Tagad, novērtējot padarīto, pēc jaunākajiem TNS datiem (auditorijas pētījums par 2016. gada ziemas periodu), redzam, ka Radio 5 galvenā mērķauditorija ir ekonomiski aktīvie cilvēki vecumā no 25-34 gadiem (38%), 35-54 (32%) un cilvēki vecumā virs 55 (5,6%), bet sākotnēji solītie jaunieši līdz 24 gadiem veido mazāk par ceturto daļu no visas kopējās auditorijas jeb tikai 23,8%. Par sabiedriskajiem medijiem balso ar auditorijas apjomu. Minētie rezultāti liecina, ka pieci.lv pilda nevis savu sākotnējo uzdevumu, bet rada mākslīgu, neapzināti (nemākulīgi?) radītu papildu konkurenci tirgus segmentā, kur veiksmīgi un efektīvi darbojas privātie radio.

Saskaņā ar publiski pieejamiem gada pārskatiem sabiedriskā radio ieņēmumi no reklāmām (džingliem) vidēji gadā veido aptuveni 1 miljonu eiro, kas ir nepieciešamā kompensējamā summa Latvijas Radio iziešanai no reklāmas tirgus. Tā kā Radio 5 izveides iecere nav attaisnojusies (nav apgūts jauniešu segments vecumā līdz 24 gadiem, kā arī Latvijas Radio vadības solītie 100 000 klausītāju), piedāvāju slēgt Radio 5 un izmantoto programmas ikgadējo finansējumu, kas sasniedz gandrīz 800 000 eiro, novirzīt Latvijas radio neiegūto reklāmas ieņēmumu kompensācijai. Ar šo soli valsts labotu savu pieļauto kļūdu, nelietderīgi novirzot apjomīgu finansējumu tirgus segmentā, kur jau sekmīgi darbojas privātie komersanti. Savukārt atlikušo trūkstošo finansējumu varētu iegūt, ja Latvijas Radio vadība spētu kaut vai par 10% paaugstināt savu pārvaldīto programmu efektivitāti. Tādejādi šāda racionāla iekšējā konsolidācija nerastu papildu slogu valsts budžetam. Tādejādi Latvijas radio varētu iziet no reklāmas tirgus, saglabājot esošo finansējuma apjomu, un valstij papildus tas neko nemaksātu.

Lai gan Latvijas Radio aizņem ap 10% no kopējā radio reklāmas tirgus, tomēr uz kopējā reklāmas tirgus fona tā ir relatīvi neliels tirgus dalībnieks. Nenoliedzami, lielākas summas apgrozās televīzijā. Manuprāt, ar Latvijas Radio iziešanu no radio reklāmas tirgus, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, būtu iespējams atrisināt ne tikai ievadā minētās problēmas, bet tas būtu arī būtisks ieguvums sabiedriskajiem medijiem sagatavoties līdzīgam solim arī valsts televīzijai. Tādejādi arī Latvija beidzot spētu sekot citu Eiropas valstu piemēram, nodalot privātos medijus no valstij nepieciešamā sabiedriskā pasūtījuma izpildītājiem – sabiedriskajiem medijiem.”

Filips Rubenis, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklis, Radio SWH komercdirektors