Dizaina izglītība: krēsls nav tikai krēsls 1

Tava izglītība
2016. gada 26. aprīlī 12:00 2016. gada 26. aprīlī 12:00
Mūsdienās patērētāju izvēli par labu vienam vai otram produktam nosaka gan tā potenciālais pielietojums, gan „iesaiņojums”. Tas nozīmē, ka iegādātajam krēslam jāspēj ne tikai kalpot kā sadzīves priekšmetam, bet arī dizaina elementam. Krēsls vairs nav tikai krēsls, un gudram patērētājam svarīgs ir kā saturs, tā arī forma, kas savukārt ikvienam ražotājam sagādā ne mazums izaicinājumu.

No vienas puses izaicinājumu rada forma, kas iemieso radīšanas stāstu, māksliniecisko vērtību un sociālo nozīmi, bet no otras – saturs, kas izpaužas ergonomikā, materiālu ilgtspējībā un citos tehnoloģiskajos risinājumos.

„Produktu dizains ietver gan skaistumu, kuru daudzi meklē un tiecas radīt savā vidē, gan funkcionalitāti. Pretēji populārajam priekšstatam par dizaineriem kā māksliniekiem, jāsaka, ka dizains pārsniedz mākslas robežas. Dizaina speciālistam, kurš rada piedāvājumu tirgum jebkurā ražošanas jomā, ir jāspēj skaisto padarīt funkcionālu un izmantojamu, bet funkcionālajam piešķirt jaunas šķautnes un estētisko vērtību,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektore un jaunās studiju programmas „Dizains un amatniecība” direktore Zane Beitere-Šeļegovska.

Viņa arī atklāj, ka, īstenojot ieceri par dizaina speciālistu sagatavošanu, novērots, ka rūpnieciskajā ražošanā vieglāk nodrošināt to patērētāju vēlmes, kam svarīgs produkta izmantošanas funkcionālais mērķis, bet savukārt mākslinieciskā vērtība un radošums biežāk sastopams mazo uzņēmumu izstrādājumos.Tādējādi studiju programmas saturs veidots tā, lai absolvents attīstu gan mākslinieciskās, gan tehnoloģiskās kompetences un varētu veidot karjeru vai nu pats savā uzņēmumā, vai arī strādāt rūpnieciskajā ražošanā. Turklāt studiju laikā jaunieši var izvēlēties vienu no divām specializācijām: tekstila tehnoloģijas vai koka/metāla tehnoloģijas.

„Ekonomiskās krīzes gados Latvijā strauji attīstījās amatniecība un mājražošana, no kurām dažos gadījumos izauga arī stabili mazie uzņēmēji. Interesanti, ka daudzas idejas mājražošanā visbiežāk attīstīja sievietes, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājuma laikā un vēloties radīt saviem bērniem kaut ko stilīgu vai veselīgu. Līdz ar to bērnu preču jomā nu jau ir sīva konkurence,” novērojusi Z. Beitere-Šeļegovska.

Savukārt maz ir gadījumu, kad jaunieši veiksmīgi attīsta uzņēmējdarbību, lai gan vidējās izglītības iestādēs un mākslas skolās mācās daudz tādu jauniešu, kuriem ir labas idejas un kuri dibina mācību firmas, taču tām trūkst turpinājuma. Dizaina speciālista izglītība ir viņu iespēja izglītoties, izprast produkta dzīves ciklu no tā radīšanas līdz patēriņam, apgūt tehnoloģijas, mārketinga iespējas un lietderīgi izmantot savu radošumu.

Turklāt pat piedāvājums amatniecībā šobrīd ir vienveidīgs, jo daudzi atražo to, kas jau ir pieejams un izstrādājumi zaudē savu dizainisko un oriģinālo nozīmi. Bet tai pat laikā ir nišas, kas vēl nav apgūtas un kurās jaunieši ar dizaina speciālista izglītību varētu veiksmīgi strādāt. Kā piemēru tekstilizstrādājumu jomā Z. Beitere-Šeļegovska min paklājus. Veikalos ir pieejami rūpnieciski ražotie, taču atrast paklāju, kas varētu kalpot arī kā dizaina elements dažādos interjeros, ir samērā grūti, jo tirgū trūkst šāda piedāvājuma.

Raksts sadarbībā ar LLU / Publicitātes foto

Citi šobrīd lasa

48 stundas pēc seksa – labākais laiks dzīvē. Zinātnieki skaidro, kāpēc 7
Latvietim Romānam Krilovam briti piespriež 9 gadus cietumā - tieši Tēva dienā viņš nogalināja gādīgu tēti 15
Meiteņu sūtīšana prostitūcijā ir gandrīz pagātnē. Lietuvā stāsta par jaunām cilvēku tirdzniecības tendencēm 5
Pievienot komentāru