Skumji aizgājušā lāča Bargā saimnieka dēls publicē rūgtuma pilnu viedokli par notikušo
Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa, ka 20 gadus būrī turētais Ragaciema lācis Bargais, kuru 2014. gada decembrī pārveda uz Rīgas Zooloģisko dārzu, ir iemidzināts. Lācis neiedzīvojās sev tik nepazīstamajā voljērā un šogad atteicās arī no ēdiena un apātiski gulēja.
Bargā saimnieka, bijušā zemessarga, boksa un svarcelšanas trenera Aivara Ritenieka dēls Raitis Ritenieks pirms dažām dienām feisbukā publicēja sirdi plosošus atvadu vārdus savam mīļajam draugam, ar kuru kopā uzauga. Raita skarbie vārdi aizķēra daudzu cilvēku sirdis un, iespējams, kādam lika arī aizdomāties, ka teiciens "gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr" radies ne bez iemesla.
Publicējam Raita vēstuli pilnībā:
"Labrīt, labdien, labvakar! Man riebjas ap tā saukto Ragaciema Bargo pītās runas, apkārt d*****a un baumošana! Ar šo lāci kopā izaugu un mūsu draudzība ilga 20 gadus. Esmu to kopis, spēlējies un tīrījis tā mēslus.
Viss sākās ar to, ka paklupa mans tēvs ar finansiālām problēmām, un, kā jau tipiskajiem mīkstmiešiem pienākas, vislabāk ir uzkāpt virsū tam, kas paklupis un nospiests ceļos. Tie bija mani kaimiņi, kurus labi pazīstu, kas iesniedza klaužas, ka lācis viņiem it kā sāk traucēt pēc 20 gadus klātbūtnes. Līdz tam tiem nebija problēmu, bet redzot manu tēvu paklupušu kā vairums gadījās krīzes gados, meklē kā ieriebt (redzot ābolā tārpu, nevis izņemt to, bet izmest kopā ar ābolu).
Mani izbrīna valsts instanču debīlisms un analfabētisms, atņemot lāci no ierastās mītnes un ieliekot stikla būrī ar piebildi, ka viņam būs labāk tā nekā tur, kur viņš dzīvojis visu mūžu. Vai jums tas nešķiet banāli? Iedomājieties sevi - bet tā reāli, viņa vietā! Jūs izplēš, izrauj no ierastās vides, atdala no ģimenes, izņem no komforta zonas un iemet stikla voljērā, kur nedzirdat apkārtējo balsis, kur sveši kakti, cita pārtika, gulta un sveši cilvēki, kur neviens ar jums nerotaļājas, neuzklausa un nespēlējas sev ierastā veidā! Viņš nezina kā ir savādāk, kā ir lāceni izmīlēt un kā ir būt citur. Sūdīgi ne, kad iedomājies sevi viņa vietā!?
Eiropas standarti prasa lielāku kvadratūru būrim, bet paskatieties uz cūku fermām, vistas novietnēm, kur tās bradā sūdos līdz potītēm. Paskatieties uz līdzcilvēkiem, kuri dzīvo saspiestos apstākļos.
Zoodārza kopēji saka, ka lāci baro ar suņu barību un pīlēm, ko viņš nekad nebija ēdis. Bargais ēda burkānus, gārsu, maizi, dažreiz zivis - visu to pašu, ko jūs ēdat. Kārums bija medus un omes ierūgušās zaptes. Pie mums Ragaciemā Bargajam bija kopts kažoks, veselīgs izskats, zāles nebija nepieciešamas visus šos gadus. Arī psiholoģiskās problēmas nebija novērotas. Man riebj tenkas un di****a no tiem, kas sevi sauc par profesionāļiem, bet rīkojas pret cilvēces morāli un arī no interneta daiļdir*****m, kas nezina lietas būtību un to sakni. Par ko šeit vēl spriest? Viss ir pateikts.
Cilvēki pārdzīvo par kaķiem, suņiem, rīko tiem bēres! Iedomājieties, kad jūsu mīļo bubulīti izrauj no jūsu rokām.....
Mani dzīve pašu ir vazājusi pa zemi un iemācījusi nebūt ļaunatminīgam, bet ceru, ka šiem "labdariem", sākot no Ragaciema varoņiem un Zoo "profesionāļiem", Dievs par šo rezultātu ierādīs vietu, bet ne jau man par to spriest.
Paldies Tev, Bargais! Savā sporta karjerā ar tavu pavasarī mesto spalvu es pinu mazas lellītes, kuras ņēmu līdzi sacensībās, kas deva man spēku, drosmi un mentālu līdzsvaru, dodoties ringā!"
Par ko ir stāsts?
Lāča mūžs iesākās 1994. gadā, kad Rīgas cirkā lācenei piedzima lācēns, kuru atdeva gadījuma cilvēkam, lai izaudzina un nošauj - būšot labu labā āda. Tomēr viņu no nāves izglāba boksa kluba „Brāļi” vadītājs Aivars Ritenieks. Pirms vairākiem gadiem Ritenieks bankrotēja un banka viņam atņēma īpašumus, līdz ar to bez mājvietas palika arī lācis. Lāci ar policijas un dabas aizsardzības speciālistu līdzdalību pārveda uz Rīgas Zooloģisko dārzu.
Tagad lācis ir iemidzināts LTV raidījumam „4.studija” pastāstīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Viņš teica, ka pēdējo gadu laikā pār Ritenieka galvu gāzusies pārmetuma jūra – spēkavīrs apvainots, ka viņš lācis spīdzinājis, daudzus gadus dzīvniekam liekot dzīvot šaurā būrī. Bet pārmetumus viņš īsti nav pelnījis – viņš dzīvnieku izglābis no nāves.
Tomēr pēc pārvešanas uz zooloģisko dārzu lācis nav spējis iedzīvoties voljērā. Viņam bijušas stereotipiskas „būra dzīvnieka” kustības – trīs soļi uz priekšu un atpakaļ, un viss. Šopavasar dzīvnieks vispār pārstājis kustēties un attiecies no ēdiena. Nekas cits neesot atlicis kā viņu iemidzināt un novēlēt ceļu uz citiem medību laukiem. Parasti brūnā lāča dzīves ilgums ir 30 gadi, bet Bargais nodzīvoja 24 gadus, pastāstīja Lielkalns.
