Lietā par tiesnešu algām pieaicināto personu sarakstā iekļauj Rasnaču un Valsts kontroli
Satversmes tiesa (ST) šodien lietā par "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma" normu atbilstību Satversmei, pieņēma lēmumu uz lietas izskatīšanu aicināt tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (VL/TB-LNNK), pētnieci Aiju Riebu un Valsts kontroli, informēja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lēmums tika pieņemts, lai sekmētu vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.
Riebe ir iekļauta pieaicināto personu sarakstā, jo viņa pēc ST lūguma veikusi datu apkopojumu un analīzi par valsts pārvaldes 12.mēnešalgu grupai piederīgu amatpersonu reālo atlīdzību, datus salīdzinot ar tiesnešu algām, skaidroja Strazda.
Šodienas tiesas sēdes laikā tika uzklausītas lietas dalībnieku pārstāves, proti, Tieslietu padomes pārstāve Tieslietu padomes Sekretariāta vadītāja Solvita Harbaceviča un Saeimas pārstāve Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Ilze Tralmaka.
Tiesa uzklausīja arī vairākas lietā pieaicinātās personas - Tieslietu ministriju, kuru pārstāvēja Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Budžeta nodaļas vadītāja Olita Āboliņa, Finanšu ministriju, kuru pārstāvēja Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore Daiga Gulbe, Valsts kontroles pārstāvi Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktori Zitu Zariņu, Latvijas Republikas tiesībsarga pārstāvi Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja vietnieku Raimondu Koņuševski un Ģenerālprokuratūras pārstāvi Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroru Gintu Bērziņu.
ST turpinās lietas izskatīšanu šī gada 26.septembrī plkst.10.
Jau ziņots, ka Lieta tika ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei.
Likumā noteikts, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar likuma pielikumu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Tieslietu padome uzskata, ka vienotās atlīdzības sistēmas līdzsvars ir izjaukts ar vairākkārtējiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un ST sniegtais izvērtējums būs vērā ņemams arguments atalgojuma sistēmas sakārtošanai ne tikai attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem, bet arī plašākā valsts pārvaldes tvērumā.
Jautājumu Tieslietu padome skatīja pēc Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības priekšlikuma, ko atbalstīja arī Latvijas Tiesnešu biedrība. Administratīvo tiesnešu biedrība norādīja, ka ar Atlīdzības likumu noteiktais tiesneša atalgojums jau ilgstoši neatbilst tiesneša statusam Latvijas tiesiskajā iekārtā - valsts varas iestāžu konstitucionālajai nozīmei.
Iekļaujot tiesnešus vienotajā atalgojuma sistēmā, tiesnešu mēnešalga tiek pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Līdzsvars tika izjaukts, kad tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem, bet tiesnešiem šādas tiesības liedzot. Tā rezultātā par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem kļuva pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā.
LETA jau ziņoja, ka biedrība norādījusi, ka no tiesneša neatkarības principa izriet valsts pienākums noteikt tiesnešiem tādu atalgojumu, kas atbilstu tiesneša statusam, funkcijām un atbildībai, kā arī tiesneša amata pilnvaru termiņa laikā tas nevar tikt samazināts. Ar atalgojuma samazinājumu ir saprotama valsts funkcionāla nerīkošanās vai aktīva rīcība, kā rezultātā iepriekš noteiktais atalgojums kļūst neatbilstošs tiesneša statusam konstitucionāli tiesiskajā iekārtā.
Tāpat biedrībā skaidroja, ka kopš 2009.gada Atlīdzības likums ir ticis vairākkārt grozīts, taču šie grozījumi ir funkcionāli samazinājuši tiesnesim noteikto atalgojumu viņa pilnvaru termiņa laikā. Tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad tika atceltas konstitūcijai neatbilstošās Atlīdzības likuma normas par tiesībām tiesnešiem noteikt prēmijas un naudas balvas. Tāpat tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad Atlīdzības likumā tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem un tika mainīts pieļaujamo maksimālo piemaksu apmērs.
