Upesciemā streipuļo un sprāgst baloži - ir aizdomas, ka tos skārusi bīstama infekcija
Garkalnes Upesciemā manīti baloži, kuri uzvedas visnotaļ dīvaini – streipuļo, griežas ap savu asi, nespēj lidot un pēc kāda laika nobeidzas. Putnu līķi mētājas ciema teritorijā. Līdzīga putnu uzvedība nekur citur Latvijā nav manīta. Pastāv aizdomas, ka putnus skārusi kāda infekcija vai viņi masveidā saindējušies.
Vietējie uztraukušies, vai baloži nav sasirguši ar kādu bīstamu sērgu un vai tas kaitē viņu veselībai. Garkalnes novada domes deputāts Jānis Lepsis (Reģionu apvienība) brīdina: „Uzmaniet bērnus un ne tikai! Upesciemā ir baloži ar kaitēm. Jau vairāki beigti, daži klejo nelidojot, uzvedas dīvaini, dažos kvadrātmetros griežas ap savu asi, spārnos neceļas. Neļaujiet bērniem aiztikt šos baložus, tie nebēg un viegli dodoties rokās. Satrauc, ka vairāki jau sprāguši esot mētājušies apkārt,” portālam Kasjauns.lv teica Lepsis.
„Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) prasīja, kur ir putnu līķi, lai varētu veikt to laboratoriskus izmeklējumus. Pirmdienas rītā baložu līķi vairs nebija atrodami. Zinu, ka viens upesciemietis to noracis mežā, kādam citam bērni sarīkojuši bēres un viņu aprakuši, pie daudzdzīvokļu mājas ir palikušas tikai putnu spalvas. Vietējais sētnieks teica, ka, iespējams, naktī beigtos putnus aiznesušas un apēdušas lapsas. Tagad meklējam putnu līķus, kurus varētu nogādāt PVD,” teica Lepsis un piebilda: „Agrāk Upesciemā nebija daudz baložu, bet šovasar tie uzradās. Līdz šim viņi tik dīvaini nav uzvedušies”.
Putniem novēro nervus sistēmas traucējumus un caureju
Lepsis izpētījis internetā pieejamo informāciju un viņam ir aizdomas, ka putni varētu būt sasirguši ar tā dēvēto Ņūkāslas slimību. Cilvēkiem tā neesot bīstama, bet putniem tā ir nāvējoša. Zemkopības ministrijas mājaslapā rakstīts:
„Ņūkāslas slimība ir ļoti akūta putnu infekcijas slimība, kas raksturojas ar elpošanas, gremošanas orgānu un nervu sistēmas traucējumiem. Ņūkāslas slimība skartajām saimniecībām nodara lielus ekonomiskus zaudējumus. Īsā laikā saslimst gandrīz visi skartās novietnes putni un no tiem vairāk nekā 90% nobeidzas. Uzņēmīgas pret vīrusu ir vairāk kā 200 putnu sugas. Visuzņēmīgākie ir jaunie vistveidīgie putni, inficējas un viegli pārslimo arī pīles un zosis. Infekcijas rezervuārs dabā ir savvaļas putni, pīles, zosis, kā arī eksotiskie putni, piemēram, papagaiļi, to var ienest arī baloži un gājputni.
Slimie putni ir miegaini, tup ierāvušies kaktā, spalvas izspūrušas, sekste un bārzdiņa zilganas. Elpošana apgrūtināta, periodiski novēro smakšanu, putni šķauda, arī no mutes tek gļotas. Bieži novēro caureju. Raksturīgi slimībai ir dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi, - kāju un spārnu paralīze, reizēm arī kakla paralīze, krampji, manēžas kustības. Īsi pirms nāves iestājas koma, putns guļ bez spēka, nereaģē uz apkārtni.
Putnu īpašniekiem par putnu saslimšanu ir nekavējoši jāziņo praktizējošajam veterinārārstam vai PVD teritoriālai struktūrvienībai. Ņūkāslas slimības diagnozes apstiprināšanas gadījumā Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nekavējoties nosaka karantīnu. Lai ierobežotu un likvidētu slimības izplatību, visi skartajā novietnē esošie putni tiek nogalināti un olas iznīcinātas”.
Jāteic, ka Latvijā pēdējo reizi satraukums par Ņūkāslas slimības uzliesmojumu bija 2007. gadā, kad to konstatēja Igaunijā, kur kādā vistu fermā tika likvidēti visi putni. 2004. gadā slimība bija skārusi arī Zviedrijas un Somijas putnu fermas. Latviju infekcija toreiz neskāra.
Nekas tāds citviet Latvijā nav novērots
Savukārt citi atkal domā, ka baloži varētu būt saindējušies – saknābājušies miglotus graudus vai kādu indi – piemēram, žurku indi.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus neko nezināja par Upesciema baložus skārušo ligu. Viņš portālam Kasjauns.lv teica: „Par šo problēmu informēti neesam un arī nezinām, vai šāda sērga konstatēta citur un kādi drošības pasākumi ir veikti. Tā kā mūsu darbinieku vidū nav veterinārārstu, nevaru komentēt, kas baložiem varētu būt noticis”.
Kasjauns.lv šajā sakarā iztaujāja PVD pārstāvi Ilzi Meisteri.
- Vai PVD par šo problēmu ir informēta un Upesciema apkārtne apsekota?
- Dienests saņēma informāciju no pašvaldības policijas. Šobrīd beigtie putni jau ir aizvākti, tādēļ nekādas pārbaudes veikt nav iespējams. Visticamāk, to izdarījis apzinīgs sētnieks, uzkopjot teritoriju. Dienests ir vienojies ar pašvaldības policiju, ka tā nekavējoties informēs, ja beigti putni tiks konstatēti atkārtoti, lai varētu paņemt paraugus un nosūtīt laboratoriskai izmeklēšanai, lai izslēgtu, ka putni miruši no putnu gripas.
- Kāda kaite varētu būt piemetusies baložiem, vai tā rada kādu bīstamību?
- Neveicot laboratoriskos izmeklējumus, uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Visticamāk, pie vainas nebūs tāda bīstama slimība kā putnu gripa, jo līdz šim tā Eiropā konstatēta galvenokārt ūdensputniem. Iespējams, tā bijusi kāda cita kaite, vai varbūt baloži apēduši kādu indi.
– Vai šāda iespējamā baložu sērga ir konstatēta tikai Upesciemā, vai tā nav manīta arī citur Latvijā?
- Dienests nav saņēmis informāciju par līdzīgām situācijām citviet Latvijā. Iedzīvotāji ir aicināti informēt dienestu gadījumos, ja vienuviet uzieti vairāk nekā trīs līdz pieci miruši putni. It īpaši, ja tas novērots ūdenstilpņu tuvumā. Ziņojot jānosauc pēc iespējas precīza putnu atrašanās vieta. Īsti nepietiks ar informāciju, ka putni uzieti Upesciemā, Imantā vai Berģos. Tāpat dienests aicina šādos gadījumos beigtos putnus nekādā gadījumā neaiztikt.
- Vai var pieņemt, ka baložu dīvainā uzvedība varētu būt saistīta ar to, ka viņi saknābājušies, piemēram, žurku indi?
- Izslēgts tas nav, taču tie, protams, ir tikai pieņēmumi.
