Tiesa: māja Gitai Karlsbergai atņemta likumīgi. Kriminālprocess par krāpšanu tam nav šķērslis

Šis traģiskais stāsts aizsākās 2007. gadā. Kad valsts padomju laikā Karslbergiem piešķīra 600 kvadrātmetru lielu apbūves gabalu, Imantas ielas vietā bija smilšu kalni. Pašu spēkiem šajā vietā tapa māja. Vēlāk turpat blakus māju uzcēla arī Ozoliņu ģimene. Viņu meita Anda tagad ir uzvārdā Abricka. Tieši viņa spēlēja ļoti lielu lomu tajā, kas šo gadu laikā ir noticis. Toreiz gan kaimiņi dzīvoja draudzīgi, neviens pat iedomāties nevarēja, kas gaida nākotnē. 

Kā apgalvo Gita, reiz Abricka palūgusi kaimiņieni atnākt uz banku, lai viņa kā lieciniece parakstītu atzinumu par Andas materiālo stāvokli, kuras vienīgais iztikas avots bija mātes pensija. Tagad Karlsberga saprot, ka šāds lūgums bija dīvains, jo ne jau kaimiņi sniedz oficiālas ziņas par ienākumiem, taču toreiz viņa uzticējusies. 

Pensionāre apgalvo, ka par kaimiņienes blēdību uzzinājusi tikai tad, kad 2010. gada 17. maijā "Parex banka" (pēc nosaukuma maiņas AS "Reverta") cēla tiesā prasību pret viņu un Abricku par parāda piedziņu. Lai nezaudētu māju, Gita kopā ar meitu dažus mēnešus maksājusi bankai procentus. Šo faktu izmanto mājas pircēja advokāts Jānis Lapsa, apgalvojot, ka tādējādi viņa atzinusi savu parādnieces statusu. 

Kopš tā laika Karlsberga iztērējusi lielu naudu advokātiem, bet velti. Savā pretprasībā viņa lūdzu tiesu noteikt rokraksta ekspertīzi. 2012. gadā Rīgas Kurzemes rajona tiesa to arī nozīmēja, taču Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Žanna Zujeva būtībā tiesu ignorēja. 

Savā atbildē Zujeva uzrakstīja, ka atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 100. pantam dokumentus ārpus zemesgrāmatas nodaļas telpām drīkst iznest tikai tad, ja uzsākta krimināllieta par viltojumu. Šoreiz bija tikai civillieta, tāpēc eksperti pie oriģināliem netika. Tiesnese samierinājās ar atteikumu, un Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertes izpētīja tikai ieķīlājuma līgumu, apskatot vien četru burtu - G, K, a un r rakstību. Ekspertes secināja, ka ieķīlājuma līgumu parakstījusi pati Karlsberga. 

Viņa pati gan kategoriski iebilst, uzsverot, ka vienmēr parakstās ar pilnu uzvārdu. 2015. gadā kundze vērsās Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā un divi sertificēti eksperti atzina, ka uz visiem četriem iesniegtajiem dokumentiem nav parakstījusies Karlsberga, bet gan cita persona - ar piebildi, ja iesniegtās kopijas atbilst oriģinālam. 

Karlsberga vērsās policijā, kur tika uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, taču izmeklētāja tā arī nenoteica liegumu īpašumam. 

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis sniedza atbildi uz jautājumu - kā var rasties situācija, kad māja tiek atņemta laikā, kad nav pabeigta kriminālprocesa izmeklēšana. Atbildi publicējam pilnībā.

No lietas materiāliem redzams, ka zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei tika iesniegts Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 14. aprīlī izsniegtais izpildu raksts par 176 741,34 euro piedziņu no parādnieces, vēršot piedziņu uz Gitas Karlsbergas nekustamo īpašumu Imantas ielā 25, Rīgā.

Izpildu lietas ietvaros zvērināts tiesu izpildītājs veicis visas Civilprocesa likumā noteiktās darbības, kas nepieciešamas piedziņas vēršanai uz Gitai Karlsbergai piederošo nekustamo īpašumu. Izsolē nekustamo īpašumu iegādājies Ivo Bernhards un pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu tika iesniegts apstiprināšanai tiesā. Vienlaicīgi Gita Karlsberga bija iesniegusi tiesā sūdzību par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2016. gada 16. februāra lēmumu nolemts noraidīt Gitas Karlsbergas sūdzību, apstiprināt zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko aktu par Gitai Karlsbergai piederošā nekustamā īpašuma Imantas ielā 25, Rīgā, pārdošanu izsolē, nostiprināt minēto nekustamo īpašumu uz ieguvēja Ivo Bernharda vārda un ievest ieguvēju nekustamā īpašuma valdījumā.

Gita Karlsberga pārsūdzēja minēto lēmumu, bet ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 2. maija lēmumu pirmās instances tiesas tiesneša lēmums atstāts negrozīts. Apelācijas instance atzina, ka Gitas Karlsbergas iebildumi par viņas paraksta neesamību uz ieķīlājuma līguma ir tikuši izvērtēti, izskatot lietu pēc būtības, un tiesai nav likumīga pamata vērtēt tos atkārtoti, izskatot jautājumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu. Gita Karlsberga nebija apšaubījusi izsoles likumību, bet gan spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā un kas ir obligāti izpildāms. Vienlaicīgi Rīgas apgabaltiesas lēmumā atzīts, ka uzsāktais kriminālprocess pats par sevi neliecina, ka tiesas spriedums būtu taisīts, pamatojoties uz viltotiem rakstveida pierādījumiem.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 2. maija lēmums nebija pārsūdzams un stājies likumīgā spēkā nekavējoties.

Ir būtiski norādīt, ka, izskatot pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, tiesas pienākums ir pārliecināties, vai izsole ir organizēta un noritējusi atbilstoši Civilprocesa likuma normām un vai nav konstatējami tādi pārkāpumi, kuri būtu par pamatu izsoles atzīšanai par spēkā neesošu. Izskatot pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu, tiesa nepārvērtē spēkā esošo nolēmumu un tajā iekļautos faktiskos apstākļus, bet pārbauda zvērināta tiesu izpildītāja veikto procesuālo darbību atbilstību Civilprocesa likuma tiesību normām.

Kriminālprocesa uzsākšanas fakts pats par sevi nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Šīs apstāklis tika izvērtēts, izskatot civillietu pēc būtības, un atzīstot, ka uzsāktais kriminālprocess nav šķērslis civillietas izskatīšanai par parāda piedziņu.

Šajā civillietā tika nozīmēta Gitas Karlsbergas rokraksta tiesas ekspertīze, kuru veica divi Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti. Ekspertīzes atzinumā secināts, ka parakstu ieķīlājuma līgumā ir izpildījusi pati Gita Karlsberga, līdz ar to tiesai nebija likumīga pamata uzskatīt, ka Gita Karlsberga nebija ieķīlājusi sev piederošo nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā, ka ķīlas tiesības uzdevums ir aizsargāt kreditoru, nodrošinot viņam iespēju segt parādu, pārdodot parādnieka mantu, tiesa spriedumā nospriedusi vērst piedziņu uz Gitas Karlsbergas kā ķīlas devējas nekustamo īpašumu. Gita Karlsberga ir izmantojusi tiesības pārsūdzēt sev nelabvēlīgo nolēmumu gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā, tomēr spriedums par piedziņas vēršanu uz viņai piederošo nekustamo īpašumu ir stājies likumīgā spēkā.

Pēc tam, kad Rīgas apgabaltiesa jau bija izsniegusi izpildu rakstu, Gita Karlsberga vērsusies Augstākajā tiesā ar pieteikumu par civillietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātajiem apstākļiem, norādot, ka viņa veikusi citu ekspertīzi Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā. Speciālistu konsultatīvajā atzinumā norādīts, ka parakstu ieķīlājuma līgumā nav izpildījusi Gita Karlsberga.

Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 28. janvāra lēmumu Gitas Karlsbergas pieteikums par sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem tika noraidīts, jo netika konstatēti tādi apstākļi, kuri būtu atzīstami par jaunatklātajiem Civilprocesa likuma 59. nodaļas izpratnē. Minētais lēmums nebija pārsūdzams.

Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru nospriests vērst piedziņu uz Gitas Karslbergas ieķīlāto nekustamo īpašumu, un pamatojoties uz kuru tika rīkota nekustamā īpašuma izsole, ir spēkā. Arī zvērinātam tiesu izpildītājam nebija likumīga pamata atteikties šo spriedumu izpildīt, pamatojoties uz ķīlas devēja privāti veikto ekspertīzi jau ārpus tiesvedības procesa.
Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantu spriedums (arī lēmums), kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms. Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Arī Civilprocesa likuma 203. panta piektā daļa noteic, ka spriedumam (arī lēmumam), kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāti izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Konkrētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs pildījis spēkā esošo tiesas lēmumu par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, bet publiskajā vidē ir izskanējusi vienpusēja informācija, atspoguļojot tikai viena lietas dalībnieka subjektīvo viedokli.

Rīgas apgabaltiesai nav zināma informācija par uzsāktā kriminālprocesa apstākļiem, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Līdz ar to, gadījumā, ja redakcijai ir nepieciešama informācija saistībā ar šo krimināllietu, informācijas pieprasījums ir adresējams kriminālprocesa virzītājam, kura kompetencē ir jautājuma izlemšana.