foto: Publicitātes foto
"Skaņu mežs" Baltajā naktī aicina uz 5 stundas ilgu koncertu
Šogad "Skaņu meža" pasākumi pirmo reizi notiks koncertzālē Ave Sol. Attēlā: poļu elektroniskās mūzikas komponiste un skaņu māksliniece Anna Zaradnija
Kultūra
2017. gada 30. augusts, 13:25

"Skaņu mežs" Baltajā naktī aicina uz 5 stundas ilgu koncertu

Karlīna Timofejeva

9. septembrī ikgadējā mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros tradicionāli notiks festivāla „Skaņu mežs” rīkots eksperimentālās mūzikas vakars, portālu Kasjauns.lv informē festivāla pārstāvji.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Piecas stundas ilgais koncertvakars noritēs koncertzālē Ave Sol (Citadeles ielā 7), un tā ietvaros uzstāsies tumšā tehno producents Varg, poļu elektroniskās mūzikas komponiste un skaņu māksliniece Anna Zaradnija (Anna Zaradny), franču ģitārists Žuljēns Deprē (Julien Desprez) ar gaismas šovu, akusmātiskās mūzikas komponiste Nataša Bareta (Natasha Barrett) no norvēģijas un vairākkārtējs „Skaņu meža” viesis, nīderlandiešu „telpiskās mūzikas” komponists Tomass Ankersmits (Thomas Ankersmit) ar savu jauno kompozīciju „Infra”. Pasākuma sākums – 21:00. Ieeja – bezmaksas.

Anna Zaradnija studēja diriģēšanu un mūzikas teoriju Poznaņas Mūzikas akadēmijas Šcecinas nodaļā un dzīvo un strādā Varšavā kā skaņu un vizuālā māksliniece, komponiste un improvizētāja. Kā komponiste un instrumentāliste viņa strādā plašā spektrā žanru: no akustiskās improvizētās mūzikas ar minimālisma ievirzi līdz kompleksām struktūrām elektroniskās mūzikas kompozīcijās. Kā vizuālā māksliniece, Zaradnija strādā ar instalācijām, objektiem, fotogrāfiju un video un izmanto abstrakciju, mikroskaņu un arhitektūras elementus, gaismu un telpu. Viņas darbus raksturo neviennozīmība un interese par attiecībām starp mediju un idejām. Viņas koncerts būs balstīts materiālā no atzinīgi novērtētā, krautroka un minimālisma ietekmētā, taču  jaudas pārpilnā un skaļā albuma „Go Go Theurgy”.

Ģitārista Žuljēna Deprē pirmā muzikālā mīlestība bija džezs un roks, bet tā ātri pārauga brīvākās muzikālās izpausmēs. Mainījās viņa prakse, kā arī viņa izpratne un pieeja instrumentam - šobrīd Deprē ģitāru salīdzina ar ērģelēm un uztver kā vajadzības gadījumā modificējamu muzikālu instrumentu.

foto: Publicitātes foto
Ģitārists Žuljēns Deprē.

Deprē apbrīnojami ātri ar kājām darbina elektriskās ģitāras efektu pedāļus – viņa manieri mēdz salīdzināt pat ar stepa dejošanu. Ģitārists ir sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā Matss Gustavsons (Mats Gustafsson), Īve Risere (Eve Risser), Čārlijs Heidens (Charlie Haden), Robs Mazureks (Rob Mazurek), kā arī ar grupu Tortoise. Šobrīd Deprē darbs ir robežjoslā starp skaņu mākslu, performanci un brīvo improvizāciju – Baltajā natkī mūziķis uzstāsies ar savu skaņas/gaismas priekšnesumu „Acapulco Redux”.

Varg, īstajā vārdā Jonass Renbergs, ir tehno un industriālās mūzikas vidē kulta statusu iemantojušās zviedru izdevniecības Northern Electronics redzamākais mūziķis un vadītājs (līdzās Abdulam Rašimam). Renbergs savulaik intervijā Juno Download atklāja, ka viņa muzikālā karjera sākās pēc tam, kā viņš tika vardarbīgi aplaupīts Ziemeļzviedrijas mazpilsētā, kurā auga, - “Es nevarēju pāris mēnešus pastaigāt, tāpēc šajā periodā nopirku aparātus un sāku radīt skaņas.”

foto: Publicitātes foto
Mūziķis Varg.

Kopš 2013. gadā izdotā Varg albuma Misantropen, Northern Electronics ir turpinājis aktīvi izdot tumši melanholiskus ziemeļu tehno, trokšņu un ambientās mūzikas ierakstus, un arī Renbergs ir devis savu artavu, publicējot vairāk kā desmit ierakstus minētajos žanros. Viņa ierakstus izdevuši arī tādi leibli kā Posh Isolation un Jealous God.

Centrālo lomu Berlīnē mītošā holandiešu mūziķa un komponista Tomasa Ankersmita darbā spēlē akustiski fenomeni kā skaņas refleksijas, infrasoniskā vibrācija, otoakustiskās emisijas un virzienos fokusētas skaņas projekcijas. Viņa mūziku arī raksturo neordināra aprīkojuma izmantošana, ģenerējot bojātus signālus, skaņas atgriezenisko saiti un frekvences un dinamikas ekstrēmus, lai radītu raupjus, bet niansēti detalizētus skaņu “spietus”.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

foto: Publicitātes foto
Holandiešu mūziķis un komponists Tomass Ankersmits.

Rezultāts ir telpiski aptveroša un intensīva un fiziska skaņu pieredze. Ankersmita darbus publicējušas izdevniecības Touch Music un PAN. Viņam ir ilgstoša sadarbība ar Ņujorkas minimālisma komponistu Filu Nibloku (Phill Niblock) un itāļu komponistu Valerio Trikoli (Valerio Tricoli). Sākotnēji viņš spēlēja saksfonu, ko vēlāk papildināja ar elektroniku, bet kopš 2006.gada viņa galvenais instruments gan dzīvajā režīmā, gan studijā ir Serge modulārais sintezators. Ankersmita darbi tikuši prezentēti tādās vietās kā Hamburger Bahnhof un KW Mūsdienu mākslas institūtā Berlīnē, MoMA PS1 Ņujorkā, Stedelijk muzejā Amsterdamā un Kunsthalle Bāzelē. Ankersmits ir uzstājies kā vieslektors Hārvarda, CalArts un Stenfordas universitātēs.

Nataša Bareta ir Norvēģijā dzīvojoša angļu izcelsmes komponiste ar doktora grādu elektroakustiskajā kompozīcijā, kas nodarbojas arī ar skaņu pētniecību un inženieriju. Neseni piemēri ir zinātnisku datu un ģeoloģisku procesu izmantošana skaņu mākslā, telpiska kompozīcija pusložu skaļruņiem un instalāciju projekts kopā ar dizaina asociāciju Ocean Design. Komponiste raksta: “Lai gan digitālās tehnoloģijas ir mani būtiskākie rīki un reizēm tehnoloģijas stimulē idejas, pārsvarā tās ir tikai instrumenti, kas pārvērš ideju skaņā. Pēdējo 20 gadu laikā tehnoloģijas ir attīstījušās ļoti ātri, taču mākslas evolūcija rit lēnāk, kas, lai gan saistīta ar izmaiņām tehnoloģijās un sabiedrībā, atstās pārlaicīgu iespaidu arī pēc tam, kad tehnoloģijas būs novecojušas. Mani būtiskākie dzinuļi ir zinātne, sabiedrības organizācija un kultūra. Es esmu drīzāk ieinteresēta, lai klausītājs dzird un jūt mūziku un mākslu caur skaniskām un pārejošām struktūrām, nekā lai viņš saprastu manu tehniku sarežģītību”. Baretas darbi tiek spēlēti un atskaņoti daudzviet pasaulē un viņa ir saņēmusi daudz balvu, to skaitā, Nordic Council Music Prize (Ziemeļvalstis/Skandināvija, 2006), Bourges International Electroacoustic Music Awards (France 2001, 1998 & 1995), Concours Luigi Russolo (Itālija, 1995, 1998), Prix Ars Electronica (Austrija, 1998).