Šogad sasniegts vēsturiski augstākais Latvijas iedzīvotāju "Laimes indekss"

Salīdzinot datus kopš 2010.gada, var redzēt, ka tobrīd, ekonomiskās krīzes laikā, indekss bija 15,5 punktu līmenī. Gadu gaitā tas ar atsevišķiem kritieniem pakāpeniski audzis un šogad sasniedzis līdz šim augstāko līmeni - 43,1 punktu.

Šogad aptaujā gandrīz trešdaļa jeb 31% respondentu norādīja, ka Latvijā jūtas laimīgi, bet 46% jūtas drīzāk laimīgi. Nelaimīgi un drīzāk nelaimīgi kopumā jūtas 18% aptaujāto, bet 5% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Sociologs, "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka pastāv sakarība starp ienākumu līmeni un laimes sajūtu, taču tā nav nozīmīga.

"Tajā brīdī, kad cilvēka primārās vajadzības ir apmierinātas, kad viņš ir paēdis, viņš ir siltumā, viņam ir jumts virs galvas, viņam nekas nesāp, tad īstenībā šie materiāli finansiālie apstākļi sāk spēlēt ļoti mazu lomu, lai cilvēks būtu laimīgs. Lielāku lomu sāk spēlēt mūsu savstarpējās attiecības, vai mums izdodas tās jēgpilni veidot. Ļoti svarīgu lomu sāk spēlēt, cik jēgpilnu darbu mēs darām, vai mēs esam apmierināti ar savu vietu dzīvē, ar to, ar ko nodarbojamies," komentēja Kaktiņš.

Vēsturiski augstākā laimes izjūta vērojama tieši pēdējos trīs gados, un indeksa rādītāji apliecina, ka sabiedrība kopumā ir atkopusies no krīzes sekām. Kaktiņš vērtē, ka ar materiālo labklājību situācija Latvijā patlaban nav nemaz tik slikta, kā dažkārt gribētos domāt vai kā mānāmies paši sev par to, kādā šeit esam trūkumā.

"No otras puses, jādomā, ka varbūt tie lielākie rūgumpodi pēdējo desmit gadu laikā Latviju ir atstājuši un tagad rūgst un pauž savu neapmierinātību, strādājot Īrijā vai Anglijā," vērtēja Kaktiņš.

Šī gada "Laimes indeksa" aptaujā arī atklājās, ka laimīgākie cilvēki valstī patlaban ir skolēni un studenti - 97% ir norādījuši, ka ir laimīgi vai drīzāk laimīgi. Kopumā laimīgākas ir sievietes, gados jaunāki cilvēki, kā arī nedaudz laimīgāki jūtas tie, kas dzīvo Rīgā.