Vējonis izskata 20 iesniegumus un apžēlo vienu notiesāto. Kā notiek šis process?

Valsts prezidenta kancelejas Komunikācijas speciāliste Kristīne Kļavniece informē, ka apžēlotā persona notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.

Kopumā Valsts prezidents šodien esot izskatījis 20 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus.

Kā notiek apžēlošana? 

Par to, kā notiek notiesāto apžēlošanas process, šogad plaši pētījis žurnāls "Likums un Taisnība", vēstot, ka apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, kuru nosaka Satversmes 45. pants. Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā lasāms, ka 23 gadu laikā, kopš 1993. gada, visi četri mūsu prezidenti kopumā apžēlojuši 634 notiesātos, izskatot 7459 apžēlošanas lūgumus. 

Apžēlošana ne vienmēr nozīmē soda atcelšanu, prezidents sodu var arī samazināt. Izskatīto apžēlošanas lūgumu skaits ir atkarīgs no pašiem notiesātajiem vai viņu tuviniekiem, jo prezidents izskata itin visus apžēlošanas lūgumus, ja vien tie atbilst likuma prasībām.

Apžēlo arvien mazāk

Visvairāk notiesāto – 219 cilvēkus – apžēlojis prezidents Guntis Ulmanis laikā no 1993. līdz 1999. gadam, izskatot 3391 lūgumu. Vidēji rēķinot, Ulmanis apmierināja katru piecpadsmito apžēlošanas lūgumu. Katrs nākamais Valsts prezidents apžēlojis arvien mazāk notiesāto. 

Vaira Vīķe-Freiberga savas prezidentūras laikā no 1999. līdz 2007. gadam apžēloja 204 notiesātos, izskatot 979 lūgumus. Viņai, iespējams, bija mīkstāka sirds, jo prezidente apmierināja vidēji katru piekto lūgumu.

Kaut gan Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā no 2007. līdz 2011. gadam saņēma vairāk lūgumu – 1241, viņš apžēloja tikai 122 notiesātos. 

Andris Bērziņš šo tradīciju turpināja. Laikā no 2011. līdz 2015. gadam viņš izskatīja 1538 lūgumus, taču apžēloja tikai 79 notiesātos. Raimonds Vējonis, kurš prezidenta amatā atrodas kopš 2015. gada 8. jūlija, līdz šā gada 1. martam ir izskatījis 310 apžēlošanas lūgumus un apžēlojis 10 cilvēkus.

Ko paredz likums?

Apžēlošanas likums ir spēkā kopš 1998. gada 21. jūlija, tas pieņemts Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa laikā. Pirms tam apžēlošanu regulēja citi normatīvie akti. Ir šādi apžēlošanas veidi: brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku soda veidu; pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda izciešanas; pilnīga vai daļēja atbrīvošana no papildsoda izciešanas; sodāmības noņemšana.

Apžēlošanas lūgumu prezidentam var iesniegt pats notiesātais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis, kā arī vecāki, bērni vai laulātais. Šo personu loku nevar paplašināt. Ja lūgumu iesniegs, piemēram, notiesātās personas vecmāmiņa, māsa, brālis, draudzene vai mīļākā, prezidents to neizskatīs.

Apžēlošanas likums paredz, ka Valsts prezidents notiesāto var apžēlot arī pēc savas iniciatīvas, taču tādu gadījumu līdz šim nav bijis.

Ja cilvēks notiesāts par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt tikai pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no piespriestās brīvības atņemšanas. Ja aizdarīts sevišķi smags noziegums, apžēlošanu var lūgt, kad cietumā pavadītas ne mazāk par divām trešdaļām no piespriestā termiņa. Ja piespriests mūža ieslodzījums, apžēlošanu var lūgt pēc cietumā pavadītiem 20 gadiem.
Ja izdarīts vieglāks noziegums, apžēlošanu drīkst lūgt uzreiz pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

Likumā noteikts, ka Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienests sagatavo materiālus apžēlošanas lūguma izskatīšanai, kā arī noskaidro notiesātā attieksmi pret apžēlošanu. Apžēlošanas gadījumā prezidents izdod apžēlošanas aktu. 
Ja lūgums noraidīts, atkārtoti lūgumu var iesniegt ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Tie, kas notiesāti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, atkārtotu apžēlošanas lūgumu var iesniegt ne ātrāk kā gadu pēc iepriekšējā lūguma noraidīšanas, ja vien nav radušies sevišķi apstākļi – smaga slimība, notiesātais ir vienīgais likumīgais aizbildnis vai aizgādnis, vai citi apstākļi.

Visbiežāk paveicas zagļiem

Likums nenosaka, kādā termiņā prezidentam jāizskata lūgums, taču ilgāk par gadu nav bijis jāgaida. Parasti šos lūgumus prezidents izskata vairākas reizes gadā. Presē par to parādās skopas ziņas.

Šā gada 23. janvārī Raimonds Vējonis izskatīja 28 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un apžēloja vienu notiesāto, daļēji atbrīvojot no pamatsoda izciešanas. Apžēlotais bija notiesāts par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu (tās var būt zādzības, laupīšanas, piesavināšanās). 

Pagājušā gada 5. septembrī Vējonis izskatīja 19 lūgumus un apžēloja vienu notiesāto, daļēji atbrīvojot no pamatsoda izciešanas. Arī viņš bija notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.

2015. gada 24. martā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš izskatīja 24 lūgumu un apžēloja vienu notiesāto, daļēji atbrīvojot no pamatsoda izciešanas. Arī šis lūdzējs bija notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.

2012. gada 24. maijā Bērziņš izskatīja 32 lūgumus un apžēloja divus cilvēkus, kas bija notiesāti par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu un satiksmes drošību, daļēji atbrīvojot no pamatsoda izciešanas. 

Tā paša gada 18. decembrī Bērziņš izskatīja vēl 28 lūgumus. Vienu cilvēku, kurš bija notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, prezidents pilnībā atbrīvoja no pamatsoda izciešanas. Bērziņš ir apžēlojis arī cilvēku, kurš bija notiesāts pret pārvaldības kārtību.

Agrāk atklāja pat vārdus

Deviņdesmitajos gados par apžēlotajiem sabiedrība saņēma plašāku informāciju. Toreizējā Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka Latvijas Vēstnesī raksta, ka 1997. gada 31. oktobrī Guntis Ulmanis izskatīja 117 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un apžēloja sešus notiesātos, to skaitā vienu sievieti, neizciesto brīvības atņemšanas sodu aizstājot ar nosacītu sodu. Nosaukti šo cilvēku vārdi, uzvārdi un dzimšanas gadi. 

Apžēlotie bija notiesāti par zādzībām, miesas bojājumu nodarīšanu un citiem noziegumiem. Tiesas piespriestais ieslodzījuma laiks nepārsniedza trīs gadus, viņi bija izcietuši soda lielāko daļu. Par viņiem labus raksturojumus sniegusi cietuma administrācija, ņemts vērā arī notiesāto veselības stāvoklis, ģimenes stāvoklis un citi apstākļi. Tagad personas dati tiek aizsargāti, un apžēloto uzvārdus minēt nedrīkst.

Vai uzticas arī slepkavām? 

Latvijā nāvessods pilnībā ir atcelts kopš 2012. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, bet moratorijs nāvessodam noteikts jau agrāk. Deviņdesmitajos gados prezidents Guntis Ulmanis apžēloja piecus uz nāvi notiesātos, nāvessodu aizstājot ar mūža ieslodzījumu. Tagad pagājuši 20 gadi, un šie noziedznieki var lūgt apžēlošanu. Cits jautājums, vai prezidents šo lūgumu apmierinās. Un vai par slepkavas atbrīvošanu priecāsies vēl kāds, izņemot pašu noziedznieku?
Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš ir apžēlojuši par slepkavību notiesātos, samazinot soda izciešanas termiņu. 

Andris Bērziņš 2014. gadā kādu 82 gadus vecu vīru, kurš 2009. gadā bija notiesāts par slepkavību, atbrīvoja pilnīgi, jo viņš jau bija izcietis vairāk par divām trešdaļām no piespriestā soda termiņa; vēl diviem citiem slepkavām samazināja soda termiņu. Viens no tiem bija notiesāts par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos.

Pārāk bargs vai pārāk maigs sods?

Mūsdienās sabiedrība uztraucas par dažkārt nesaprotami mīkstiem sodiem, kā arī par izmeklēšanas novilcināšanu, kad noziedznieki paliek uz brīvām kājām, jo iestājies noilgums. Tomēr prezidenta apžēlošana ir vēl viena iespēja mīkstināt tiesas dažkārt bargos spriedumus, īpaši tad, ja likums pārkāpts nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ. 

Lūk, trīs piemēri. Tie gan ir vairāk nekā desmit gadu veci notikumi.

Iļģuciema sieviešu cietumā sodu izcieta pusmūža sieviete, kas bija notiesāta par sava civilvīra slepkavību. “Ticiet man, es viņu negribēju nogalināt!” stāstīja izmisusī sieviete.

Dzīvesbiedrs sēdējis virtuvē pie šņabja glāzes. Telpā ienācis sievietes dēls invalīds. “Ko šis kroplis te vazājas?!” iereibušais vīrietis draudīgi slējies kājās. Sieviete, lai pasargātu dēlu, atgrūda piedzērušos vīrieti. Tas pakrita, nelaimīgā kārtā ar deniņiem atsitās pret galda stūri un nomira.

Kāds students vakarā pasēdēja draugu kompānijā, izdzēra pāris glāzes vīna. Piecos no rīta ar savu auto viņš brauca uz darbu. Lai nopelnītu naudu studijām, viņš piegādāja preces veikaliem, un darbs sākās agri. Alkohols vēl nebija izvadījies no organisma. Puisis bija neliela auguma, kalsns, cāļa svarā. 

Uz ceļa stāvēja policijas patruļa. Iepūšot alkometrā, izrādījās, ka pārsniegtas atļautās promiles – automašīnas vadīšana dzērumā. Līdzīgs gadījums bija noticis arī gada sākumā, tātad šis jau ir atkārtoti gada laikā, tāpēc krimināli sodāms. Kaut gan tiesa redzēja, ka puisis ir citādi labs, no soda nevarēja izvairīties, nācās piespriest nosacītu brīvības atņemšanu. Taču tā jau ir sodāmība, sabojāta biogrāfija.

Kāds azerbaidžānis Rīgas Centrālajā stacijā īrēja kiosku un pārdeva dažādus sīkumus. Viņš veica šaušalīgu noziegumu – blakus kioskam nolika nelielu stendu ar saulesbrillēm. Tirdzniecības noteikumu pārkāpums! Gribēdams situāciju atrisināt pa labam, azerbaidžānis sarunāja ar policistu tikšanos kafejnīcā, lai aprunātos. Līdzi bija aploksne ar naudu. Tātad kukuļdošanas mēģinājums! Policijai atradās arī iekārta, lai sarunu ierakstītu un nofilmētu. 

Uz tiesu azerbaidžānis ieradās pavisam nobijies, līdzi nesot lielu somu ar mantām, jo bija gatavs tūdaļ doties uz cietumu. Tiesas zālē sēdēja arī viņa lielā ģimene, uzmanīgi tverot katru tiesneses vārdu un žestu. Protams, kukuļdevējs tika cauri ar nosacītu sodu.

Nav zināms, vai kāds no šiem cilvēkiem prezidentam ir lūdzis apžēlošanu. Taču šādiem cilvēkiem, kuri pēc savas būtības nav noziedznieki, tā patiešām pienāktos.

Kā strādā Apžēlošanas dienests? 

Likums un Taisnība izvaicā Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāju Elenu Lodočkinu.

Kāpēc visvairāk apžēlo tos, kas notiesāti par noziegumiem pret īpašumu?

Šo cilvēku notiesāto vidū ir visvairāk, un arī viņu iesniegumu ir visvairāk.

Vai jūs personīgi tiekaties ar tiem, kas lūdz apžēlošanu?

Tāda iespēja ir, un dažos gadījumos iepriekšējo prezidentūru laikā esam tikušies ar notiesātajiem, kā arī ar viņu tuviniekiem. Taču lielākajā daļā gadījumu strādājam tikai ar dokumentiem.

Ko jūs pārbaudāt?

Vispirms pārliecināmies, vai lūguma iesniedzējam ir tiesības lūgt apžēlošanu atbilstoši Apžēlošanas likumam. Pēc tam lūdzam ziņas no cietuma – tiesas spriedumu, iepriekšējos spriedumus, ja cilvēks notiesāts atkārtoti, kā arī raksturojumu no cietuma.

Ko vēl noskaidrojat? 

Noskaidrojam notiesātā veselības stāvokli un to, kā viņš plāno veidot savu dzīvi pēc atbrīvošanas. Vai viņam ir, kur dzīvot, vai būs darbs. Citi pat atsūta potenciālā darba devēja piekrišanu pieņemt viņu darbā.

Dzīvesvieta parasti ir tiem, kam ir ģimene.

Ne vienmēr. Nereti ģimene kategoriski atsakās pieņemt šo cilvēku savās mājās.

Vai ir pastāvīgie klienti, kas, saņēmuši atteikumu, raksta atkal un atkal?

Jā, ir notiesātie, kas prezidenta žēlastību lūguši trīs un vairāk reižu. Nereti arī tie, kurus tiesa atbrīvo nosacīti pirms termiņa, drīz vien atkal nonāk cietumā. Un tad raksta prezidentam, lūdzot viņus apžēlot.
        
Vai var paredzēt, kurus lūgumus prezidents apmierinās? Varbūt, lasot dokumentus, jums rodas iespaids, ka šis cilvēks ir tīri lādzīgs un viņu vajadzētu apžēlot, toties šā briesmoņa iesniegumu gribas palikt kaudzes apakšā, jo viņu nevajag apžēlot nekādā ziņā?

Nē, prezidenta lēmumu neviens nedrīkst ietekmēt. Viņš lemj pats.

Pat neredzot šos cilvēkus vai viņu fotogrāfijas?

Daži notiesātie lūgumiem pievieno savas, kā arī savas ģimenes fotogrāfijas.

Vai prezidenta izrādītā žēlastība labvēlīgi ietekmē noziedzniekus, viņi novērtē dāvāto uzticēšanos un turpmāk vairs likumu nepārkāpj? 

Valsts prezidents dod iespēju. Apžēlošanas dienests drīkst lūgt ziņas par apžēloto cilvēku dzīvesveidu brīvībā. Iepriekšējo prezidentūru laikā to esam darījuši.