Par spīti Rasnača iebildumiem, valdība atbalsta Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai

Ministru kabinets otrdien izskatīja jautājumu par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai un Tieslietu ministrijas izstrādāto juridisko analīzi par pievienošanos konvencijai. Saskaņā ar MK lēmumu, labklājības ministrs Jānis Reirs tiek pilnvarots parakstīt Stambulas konvenciju jeb konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Tieslietu ministrija (TM) uzskatīja, ka Latvijai nav jāparaksta Stambulas konvencija.

"Juridiskā analīze sagrauj dažus mītus, kuri tiek sabiedrībā izplatīti. Viens no mītiem, ko izplata arī Labklājības ministrija, ir tas, ka Latvijā ir augsts vardarbības līmenis pret sievietēm. Taču manā rīcībā ir dokuments, kas norāda, ka četras valstīs, kurās ir visaugstākais vardarbības līmenis pret sievietēm, ir parakstījušas Stambulas konvenciju," sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, norādot, ka šie rādītāji pierāda to, ka konvencija nav brīnumlīdzeklis, svarīgāka ir valdības griba darboties šā jautājuma risināšanā. "Mums nav jāpievienojas konvencijai," sacīja tieslietu ministrs.

Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") aicināja atbalstīt konvenciju ar ministrijas sagatavoto deklarāciju. Reirs uzsvēra, ka konvenciju nav parakstījušas tikai atsevišķas valstis, kuras bieži neietilpst Eiropas vērtību kontekstā, piemēram Armēnija, Azerbaidžāna, Moldova un Krievija.

Tāpat Reirs uzsvēra, ka Labklājības ministrijai bija dots laiks tikai viena diena, lai iebilstu pret TM izstrādāto juridisko analīzi, ko TM izstrādāja trīs mēnešus. "Analīze veidota balstoties uz safabricētiem faktiem, Krievijas mājaslapās atrodamiem, apšaubāmiem faktiem," sacīja Reirs.

Kā iemeslus parakstīšanai Reirs minēja, ka konvencijas veidotāji ir īpaši uzsvēruši vardarbību ģimenē, ne tikai vardarbību pret sievietēm. "Konvencija ir veids kā kopīgi cīnīties pret vardarbību ģimenē. Lai arī Latvija līdz šim ir konsekventi strādājusi, lai izpildītu konvencijā teikto, vēl daudz kas ir jāizdara," sacīja Reirs. Ministrs uzsvēra, ka Igaunijā nav plašas diskusijas par šo jautājumu, jo viņi saprot konvencijas svarīgumu. Igaunijā lielākās problēmas šobrīd ir atrast finansējumu par ko palīdzēt no vardarbības cietušajām personām. Latvija šajā jautājumā jau ir soli priekšā – mēs finansējumu esam šim jau piešķīruši.

Viņam piekrita ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), sakot: "Mēs pilnībā atbalstām pievienošanos konvencijai. Latvijā vidējais rādītājs vardarbībā pret sievietēm un vardarbību ģimenē ir augstāks nekā vidēji Latvijā. Lai arī tikai 13 valstis ir ratificējušas, daudzās valstīs šis process notiek un drīz šis skaitlis mainīsies. Konvencijas parakstīšana ir valsts starptautiskās reputācijas jautājums."

Pirms balsojuma, Rasnačs vēlreiz uzsvēra, ka pat ar konvencijai pievienoto deklarāciju netiek novērstas bažas, ka tiek pārkāpta Latvijas Satversme. "Līdz šim ministrijas ir paveikušas lielu darbu, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē un nav pamata uzskatīt, ka šis darbs turpmāk mazināsies vai netiks veikts arī bez Latvijas pievienošanās konvencijai," sacīja tieslietu ministrs.

Valdības sēdē piedalījās arī dažādu organizāciju pārstāvji, kuri pauda gan atbalstu, gan noraidošu viedokli par Latvijas pievienošanos konvencijai.

Vvairāku Saeimas frakciju deputāti un atsevišķas organizācijas ir aicinājušas Ministru kabinetu nevirzīt parakstīšanai tā dēvēto Stambulas konvenciju un ir apņēmušies neatbalstīt tās ratificēšanu Saeimā, liecina vairāku deputātu parakstītā vēstule.

Bet vairākas NVO aicināja Latviju parakstīt deklarāciju, apšaubot TM veikto analīzi, apsverot arī iespēju izteikt Rasnačam neuzticību.

TM informatīvajā ziņojumā bija norādīts, ka Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta "gender" definīcija sociālās teorijas izpratnē. "Konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz "gender" jeb dzimtes pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt Satversmes 110.pantu, kā arī CL 35.panta otro daļu "gender" sociālās teorijas gaismā. Tas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110.panta 1.teikuma redakciju," pauda ministrs Rasnačs.