Karavīriem amatpersonas deklarācijās nebūs jānorāda pilns amata nosaukums
Grozījuma mērķis, ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju, ir preventīvos nolūkos novērst identificētos riskus attiecībā uz valsts noslēpumu un pašu karavīru drošību, pirms tie iestājas un rada nelabvēlīgas sekas, proti, ierobežot informācijas publicēšanu par NBS profesionālā dienesta karavīriem, bet vienlaikus nodrošināt likumā noteikto prasību izpildi.
Sabiedrība
2016. gada 10. maijs, 23:21

Karavīriem amatpersonas deklarācijās nebūs jānorāda pilns amata nosaukums

Jauns.lv

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka karavīriem turpmāk valsts amatpersonu deklarācijās nevajadzēs norādīt pilnu amata nosaukumu, lai izvairītos no iespējama ārvalstu izlūkdienestu vai teroristu apdraudējuma,

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālā dienesta karavīrs ir valsts amatpersona, uz kuru ir attiecināmi likumā noteiktie pienākumi, tostarp valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšana.

Valsts amatpersona, aizpildot deklarāciju norāda savu vārdu, uzvārdu, kā arī pilnu darbavietas un valsts amatpersonas amata nosaukumu. Savukārt saskaņā ar Militārā dienesta likumu, virsnieku, izņemot augstāko, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošu amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina NBS komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības ministrija norāda, ka, lai arī karavīra amats un vienība, kurā viņš dien, nav klasificēta informācija, tomēr, ņemot vērā NBS vienību standartizēto struktūru, publicējot valsts amatpersonas deklarācijas publiskajā daļā pilnu NBS dienesta karavīra amatu un vienību, kurā viņš pilda dienestu, var pastarpināti iegūt visaptverošu informāciju par NBS un kaujas gatavību, kas saistīta ar valsts drošību.

Pēc publiskojamās informācijas iespējams aptuveni identificēt, kādus uzdevumus veic attiecīgais karavīrs un kāda līmeņa valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija tam pieejami. Attiecīgi ārvalstu izlūkdienestiem ir pietiekami viegli identificēt potenciālos mērķus, tas atvieglo darbības, kas vērstas pret Latvijas interesēm. Ņemot vērā arī to, ka NBS karavīri piedalās NATO misijās reģionos, kur ir augsts terorisma līmenis, šie karavīri var kļūt arī par teroristu mērķiem.

Grozījuma mērķis, ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju, ir preventīvos nolūkos novērst identificētos riskus attiecībā uz valsts noslēpumu un pašu karavīru drošību, pirms tie iestājas un rada nelabvēlīgas sekas, proti, ierobežot informācijas publicēšanu par NBS profesionālā dienesta karavīriem, bet vienlaikus nodrošināt likumā noteikto prasību izpildi.

Ministrija norāda, ka karavīra amats nav izšķirošs darba samaksas noteikšanā. Karavīra darba samaksa ir atkarīga no dienesta pakāpes, izdienas stāža un dienesta pakāpei atbilstošas iegūtās militārās izglītības. Savukārt piemaksas ir paredzētas par specifisku dienesta pienākumu izpildi. Līdz ar to izšķirošais ir profesionālā dienesta karavīra tiesiskā statusa esamība, kas ir pamats valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanai, nevis amats, kurā karavīrs iecelts.

Paredzēts, ka turpmāk karavīrs, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, norādīs savu vārdu, uzvārdu, darbavietu "Nacionālie bruņotie spēku", bet amatpersonas amata nosaukuma vietā - tiesisko statusu "karavīrs".

Grozījumi attieksies arī uz zemessargu, kurš saskaņā ar papildu līgumu pildīs ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta karavīra amata pienākumus NBS.

Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

BNS / Foto: Zane Bitere/LETA