Muzeju nakts, svētki Līvas ciemā un Slutišķos, Mikas koncerts: ko darīt 21. un 22.maijā?
Centrālais šo brīvdienu notikums neapšaubāmi ir Muzeju nakts, kuras laikā sestdien pēcpusdienā uz dažādiem pasākumiem – ekspozīcijām, performancēm, izrādēm, koncertiem, vakarēšanām, spēlēm un citām aktivitātēm aicinās ap 150 muzeju un desmitiem citu kultūras iestāžu.
Pilnā sparā rit brīvdabas svētku un festivālu laiks: no galējiem rietumiem, Liepājas Līvas ciema svētkiem, līdz galējiem austrumiem – Augšdaugavas festivāla Slutišķu sādžā. Vēl šajā nedēļas nogalē: Reņģēdāju festivāls Salacgrīvā, Latgales šmakovkas dedzinātavas atklāšana Malnavā, Saldus 160. jubilejas svētki, Viduslaiku apmetne Mežotnes pilskalnā, Leļļu festivāls Preiļos, Vidzemes Uzņēmēju dienas Valmierā un daudz citu aizraujošu pasākumu.
Kultūru varam baudīt ne tikai brīvdabā, bet arī zem jumtiem. „Arēnā Rīga” uzstāsies britu mūziķis Mika. Bet teātros vairākas pirmizrādes – Dailē Bergmaņa „Laulības dzīves ainas”, bet Valmierā - pēc Aleksandra Suhovo - Kobiļina lugu „Tarelkina nāve” un „Krečinska kāzas” motīviem veidotā izrāde „Razpļujeva sapņi” un pēc Tolstoja „Kreicera sonātes” veidotā luga „Kāpēc es nogalināju sievu”. Daudz jaunumu arī galvaspilsētas izstāžu zālēs. Šoreiz tās varam apmeklēt Rīgas Fotomēneša noskaņās, apskatot gan aizpērnā gadsimta eksotiskos foto, gan modernās urbānās ainas.
1. Muzeju nakts devīze – „Durvis”
Sestdienas, 21. maija, vakarā būs klāt kārtējā muzeju nakts. Oficiāli muzeji un citas kultūras iestādes savas durvis vērs vaļā septiņos vakaros, bet daudzas jau būs atvērtas agrāk – dažviet no sestdienas agras pēcpusdienas līdz pat svētdienas agram rītam. Muzejnieki par šī gada Muzeja nakts atslēgvārdu izraudzījušies „Durvis”. Viņi aicina tās pavērt un palūkoties, kādas lietas aiz tām slēpjas. Daudzas no tām raksturos mūsu tautas dzīvesziņu, apliecinās mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu, amata prasmi vai mūžīgi mainīgo modi. Visu plašo programmu pat neuzskaitīt. Lūk, tikai daži pieturpunkti:
* Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola (Alejas ielā 18) no pulksten 20.00 līdz 23.00 aicina uz pasākumu „Durvis uz mākslas bezgalību”. kas caur vispusīgu izstāžu, instalāciju, performanču, video un mūzikas dimensiju ļauj ieslīgt mākslas pasaulē. Pasākuma centrālais notikums – modes skate.
* Savukārt Liepājas Jauniešu māja (Kungu ielā 24) no pulksten 20.00 notiks daudz aktivitāšu, kurās būs iespējams izpausties ar krāsu un ķermeņa palīdzību. Paredzēta lielo burbuļu darbnīca, meditācija, ielu vingrotāju paraugdemonstrējumi. Bungu aplis un noslēgumā apmeklētājus priecēs grupas „Bohēma CVN” koncerts.
* 21. maijā starptautiskajā akcijā "Muzeju nakts" Liepājā iesaistīsies daudzi radoši cilvēki, organizācijas un iestādes. Šogad akcijā piedalās arī uzņēmums "Novus Novuss" un atvērtais birojs "Novus S" Graudu ielā 34.
* Valmierieši un pilsētas viesi daudzveidīgu un aizraujošu pasākumu programmu Muzeju naktī varēs izbaudīt Valmieras muzejā, Valmieras teātrī, 5.vidusskolā, mākslas galerijā „Laipa” un tirdzniecības centrā „Valleta”. Savukārt desmitos vakarā Valmieras pilsdrupu estrādē norisināsies Muzeju nakts koncerts, kurā uzstāsies vīru vokālais kvartets „Harmonija Rīgai”, kas ir viens no retajiem kolektīviem, kas pārsteidz klausītājus ar „barbershop” (frizieru mūzika) stilu. Ir vērts doties uzzināt, kā tad skan frizieru mūzika! Vai, ne?
* Nesen atjaunotā Lūznavas muiža (Rēzeknes novadā) uz Muzeju nakti aicinās pirmo reizi. Sešos vakarā sāksies plaša kultūras programma, kurā apmeklētājus gaida laikmetīgas dejas izrāde, dzejas un mūzikas kopprojekts, ansambļa „Manta” koncerts, Latvijas jauno režisoru īsfilmu programma. Pirmo reizi apmeklētājiem durvis vērs muižas bēniņi, kuros priecēs akustiskais latgaliešu mūzikas koncerts. Muzeju nakts Lūznavā sāksies ar ekskursijām pa muižu, bet noslēgsies pusnaktī ar nakts zupas baudīšanu muižas parkā.
* Rīgā, Francijas institūts (Elizabetes ielā 59) no pulksten 17.00 līdz 23.00 pavērs durvis uz Francijas dienvidiem, lai atklātu Vidusjūras smaržas un krāsas. Būs ainavu mozaīku projekcijās, izklaidējošās darbnīcās un Ievas Epneres fotoizstāde.
* Dzelzceļa vēstures muzejs 20. maijā no pulksten 14.00 līdz 21.00 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, 21. maijā no pulksten 15.00 līdz 1.00 un 22. maijā no pulksten 12.00 līdz 19.00 Daugavpils stacijā aicina uz ekskluzīvu Dzelzceļa transportlīdzekļu parādi, kuras laikā būs iespējams ne vien paviesoties lokomotīves iekšpusē, aplūkot iespaidīgās sliežu ceļa uzturēšanas darba mašīnas un iejusties restorānvagona viesa godā, bet arī baudīt grupas „Dzelzs vilks” uzstāšanos un izmēģināt „Dzelzceļa spēli”.
Savu Muzeju nakts promenādi varat sastādīt, iepazīstoties ar tās programmu sīkāk internetā: www.muzeju-nakts.lv.
2. Reņģēdāju festivāls Salacgrīvā
Salacgrīvā sestdien, 21.maijā, norisināsies pirmais Reņģēdāju festivāls, kurš piedāvās plašu programmu visas dienas garumā. Festivālam izraudzīts laiks, kurā reņģu Rīgas jūras līcī un zvejnieku stāvvados ir visvairāk.
Festivāls sāksies pulksten 10.00 ar politologa, Latvijas Universitātes asociētā profesora Ivara Ījaba ziņojumu „Reņģēdāju sociālais fenomens”, kam sekos muzikālas, teatrālas, sportiskas un dažādas citas aktivitātes. Tiks rīkotas pavāru sacensības, kurās pusotras stundas laikā būs jāpagatavo kāds ēdiens no reņģēm, ar zvejošanas tēmai veltītām izrādēm piedalīsies Lielupes, Ainažu, Viļķenes un Salacgrīvas amatierteātri, notiks šaha simultānspēle, kurā piedalīsies finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola, būs arī virves vilkšana un laušanās ar rokām, aktivitātes bērniem un citas jautrības.
Viena no aktivitātēm būs svaigu reņģu smelšana tieši no zvejnieku laivām. Pirmais reņģu spainītis katram būs bez maskas, bet par nākamo jau būs jāmaksā simboliska summa - viens eiro. Pirmā zvejnieku laiva ar lomu piebrauks pulksten 10.30, bet otra laiva ar jaunu lomu būs klāt jau pulksten 13.30.
Reņģēdājiem svētki saistās arī ar labdabīgu lielīšanos, tādēļ arī festivāla rīkotāji būs parūpējušies par šādu iespēju, dodot vaļu lielīties ne tikai fiziskā, bet arī garīgā aspektā. Lielīšanās paraugdemonstrējumus vietējā dialektā sniegts aktrise Irina Tomsone, Svētciema sievas un arī pats festivāla idejas autors Dzintris Kolāts.
Pēcpusdienā būs iespēja apmeklēt koncertu un vakarā - zaļumballi. Koncertā uzstāsies „Lauku muzikanti”, romu ansamblis „Dzheski Gloss” un grupa „Jumprava”, bet zaļumballē spēlēs grupa „Roja” un „Rumbas kvartets”..
Biļetes jāiegādājas uz koncertu un zaļumballi. Biļešu cenas: 6 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.salacriva.lv.
Pirmo reizi Salacgrīvā norisināsies Reņģēdāju festivāls3. Augšdaugavas festivāls Slutišķu sādžā
Daugavpils novada Naujenas pagasta Slutišķu sādžā svētdien, 22. maijā, pulksten 12.00 sāksies starptautiskais tautas mākslas festivāls „Augšdaugava 2016”. Šogad pasākumā tiks akcentēta Augšdaugavas simboliskā nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Pagājuši 30 gadi, kopš žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips uzsāka publicēt leģendāro rakstu sēriju „Par Daugavas likteni domājot”, norādot uz zaudējumiem, ko radītu Daugavpils HES celtniecība gleznainajos Daugavas lokos. Šī gada festivāla programmā paredzēts piemiņas brīdis, atceroties kustību pret Daugavpils HES celtniecību. Īpašs notikums būs Slutišķu Dabas un kultūras studiju aplis skolu jaunatnei, ko vadīs ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki.
Pasākuma apmeklētājus priecēs mākslinieka Igora Pliča lielformāta fotogrāfiju izstāde „Daugav' abas malas...”, kas tiks eksponēta Slutišķu sādžas vidē. Būs iespēja publiski skatīties filmu „Viens ciems. Visa Latvija. Slutišķi” un tikties ar filmas scenārija autori Noru Ikstenu. Festivāla programmā paredzēti vairāki koncerti. Notiks arī plašs amatnieku produkcijas un lauku labumu tirdziņš, tautas sporta sacensības, vides izglītības aktivitātes un radošās darbnīcas. Festivāla lielkoncerts „Smelies iedvesmu Augšdaugavā!” sāksies piecos pēcpusdienā.
Sīkāk internetā: www.augsdaugava.lv.
Tautas mākslas festivāls „Augšdaugava”4. Līvas ciema svētki Liepājā
Liepājā sestdien un svētdien, 21. mn 22. maijā, pilsētas Promenādē notiks vērienīgie Līvas ciema svētki, kuros uz divām skatuvēm tautas mūzikas svētkos “Līvas upe” apmeklētājus priecēs pazīstamas un iemīļotas tautas mūziķu apvienības, koklētāji, folkloras kopas, postfolkloras grupas un kapelas. Līvas ciema svētku muzikālās programmas vadmotīvs šogad ir kokles visā to dažādībā, vēršot uzmanību uz etnogrāfiskajām koklēm tradicionālā skanējumā, koncertkoklēm un elektroakustiskajām koklēm laikmetīgos skaņdarbos.
Svētkos uz lielās skatuves Promenādē muzicēs apvienība „Tairi” – starptautisku atzinību guvusī koklētāja Laima Jansone kopā ar DJ Monstu un kontrabasistu Tomu Poišu. Viņu sniegumā būs novērtējuma laikmetu saplūsme – senās kokles un mūsdienu elektroniskā mūzika vienotā harmoniskā veselumā. Savukārt ar koncertkoklēm un kokļu mūzikas dažādību klausītājus iepazīstinās koklētāju ansambļi „Cantata” un „Teiksma” no Rīgas, kā arī tuvējā novada ansamblis „Grobiņa”. Etnogrāfisko kokļu skanējumu dzirdēsim gan pazīstamās folkloras draugu kopas „Skandinieki” koncertprogrammā, gan vērienīgā vīru kopu „Vilki” un „Vilkači” kopā veidotā priekšnesumā sestdienas pēcpusdienā.
Individuālu koklētāju priekšnesumus būs iespējams baudīt Meistaru ielas skatuvē, kas atradīsies pie viesnīcas „Promenade Hotel”. Īpašs notikums būs jaunā kokļu mūzikas albuma un grāmatiņas „Trejdeviņi koklētāji” izdošana, kā arī kokles spēles meistarklases gan pie Valda Muktupāvela, gan pie Julgī Staltes sestdien no pulksten 11.00 līdz 15.00.
Svētkus bagātinās arī spriganās liepājnieces – folkloras apvienība „Atštaukas”, folkloras kopas „Saknes” un „Vēlava”, kā arī Lieģu kultūras nama lauku kapela, Rucavas lauku kapela „Paurupīte”, mūzikas kapela „Młody toruń” no Polijas, tautas dziesmu ansamblis “Voļņica” un svētku atklāšanā – pūtēju orķestris „Liepāja”.
Būs arī tradicionālais Līvas tirgus, spēles un dažādas radošās aktivitātes. Līvas ciema svētki sestdien, 21. maijā, noritēs no pulksten 10.00 līdz 19.00, bet svētdien, 22. maijā, no pulksten 11.00 līdz 15.00. Sīkāk internetā: www.liepajaskc.lv.
„Arēnā Rīga” svētdien, 22. maijā, pulksten 19.30 sava jaunākā albuma koncerttūres ietvaros uzstāsies britu mūziķis un komponists Mika. Šī atraktīvā mākslinieka uzstāšanās vienmēr ir pārpilna enerģijas un burtiski dzirkstī no daudzkrāsainiem pozitīvu emociju kokteiļiem. Viņa dziesmas aptver plašu amplitūdu - no nebēdnīga prieka līdz sentimentālām skumjām, no ekstravaganta kiča līdz bērnišķīgai vaļsirdībai.
Libānā dzimušā brita Mikas īstajā vārdā Maikla Holbrūka Penimena jaunākā karjera sākās 2007.gadā. Panākumus viņam atnesa debijas hits „Grace Kelly”. Lielbritānijas topa 1. vietā tas noturējās piecas nedēļas un līdzīgus panākumus sasniedza vēl sešu citu valstu topos. Šī gada jūnijā klajā nācis Mikas ceturtais albums „No Place In Heaven”, no kura visatpazīstamākā kompozīcija ir „Talk About You”.
Mika dažkārt salīdzināts ar leģendāro Frediju Merkūriju, ekstravaganto Eltonu Džonu vai amerikāņu glampopa zvaigznēm „Scissor Sisters”. Tā vai citādi, bet katra koncerta laikā viņš liek noticēt, ka pasaule var pārtapt mirdzošā atrakciju parkā. Kā izteicies pats Mika: „Tā ir brīnumaina pasaule, kurā jūs varat dzīvot. Paralēla pasaule cilvēkiem, kura ir vienlaikus iluzora un valdzinoša, un pārsteidzoša”.
Biļešu cenas: 25 – 49 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: arenariga.com.
Mika: „Talk About You”6. Laulības dzīves ainas Dailes teātrī
Dailes teātrī piektdien, 20. maijā, pulksten 19.00, sestdien, 21. maijā, pulksten 18.00 un svētdien, 22. maijā, pulksten 15.00 notiks Ingmara Bergmaņa lugas „Laulības dzīves ainas”, pasakas par laulības dzīvi divās daļās, pirmizrāde (dramatizējuma un tulkojuma autors - Regnārs Vaivars).
Lugas sižets: Reiz dzīvoja vīrs un sieva – Jūhans un Marianna, un viss viņiem bija. Viņš – zinātņu docents, viņa – advokāte. Inteliģenti, veiksmīgi un izskatās jaunāki par saviem gadiem. Un arī viņu vecāki ir tādi paši. Tātad veiksminieki jau otrajā paaudzē. Ir māja, ir mašīnas, un ir arī bērns. Ko vēl vairāk vajag, jūs teiksiet!
Bet Jūhanam vajag. Jūhanam šķiet, ka viņš vēl nav pietiekami apliecinājies kā vīrietis, un tāpēc viņš aiziet pie jaunākas sievietes. Mariannas dzīve sabrūk. Pēc kāda laika Jūhans gan saprot, ka ir kļūdījies un vēl joprojām mīl Mariannu, bet kā tagad tuvoties? Marianna ir atguvusi savu pašlepnumu, un arī Jūhana pašlepnums neļauj lūgties pieņemt viņu atpakaļ. Sākas ilgstošs šķiršanās process, kuru patiesībā nevēlas ne viens, ne otrs, tikai kaunas to atzīt. Paiet laiks, abi atkal ir veiksmīgi precējušies un satiekas jaunā statusā – šoreiz kā mīļākie.
Jūhana lomā būs Juris Žagars, Mariannu atveidos Ilze Ķuzule - Skrastiņa. Pārējās lomās - Ģirts Ķesteris, Kristīne Nevarauska, Rēzija Kalniņa, Ieva Segliņa, Kaspars Zāle, Mirdza Martinsone, Anete Krasovska, Ieva Florence, Niklāvs Kurpnieks un Pauls Iklāvs, kā arī Anna Jansone vai Elizabete Luīze Cukanova (Ariēla).
Nākamās izrādes: 29. maijā, 3., 4. un 5. jūnijā. Biļešu cenas: 5 - 22 eiro (“Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.
Ingmara Bergmaņa „Laulības dzīves ainas” Dailes teātrī
* Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdz 30. maijam Rīgas Fotomēneša ietvaros skatāma izstāde „Gleznas un skulptūras”, kas iepazīstina ar trīs dažādu paaudžu fotomākslinieku - - Eduarda Gaiķa (1881 – 1961), Valtera Jāņa Ezeriņa (dz. 1938) un Līgas Spundes (dz. 1990) - eksperimentiem ar fotogrāfiju. Katrs no autoriem savā unikālā veidā atklāj medija robežu meklējumus gadsimta griezumā. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.
* Toties turpat līdzās Gaismas pilij - Dzelzceļa vēstures muzejā (Uzvaras bulvārī 2/4, Pārdaugavā) Rīgas Fotomēneša ietvaros līdz 16. jūnijam skatāmas izstādes „Teritorijas” un „Self Publish Riga”. Tajās redzamajiem darbiem ir gan sociālpolitisks, gan personisks raksturs. Būs redzamas gan Uzvaras dienas svinības Baltkrievijā, gan jauniešu uzdzīve pamestās ēkās, gan modernās Eiropas un padomju laika sastapšanās. Tāpat muzejā arī skatāma fotogrāmatu izstāde „Self Publish Riga”. Sīkāk internetā: www.rigaphotomonth.com.
Rīgas Fotomēnesis
* Savukārt mākslas muzejā „Rīgas birža” līdz 26. jūnijam skatāma Osmaņu impērijas laika fotogrāfiju izstāde no Mikolaja Konstantīna Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Lietuva) krājuma un Jana Bortkeviča (Polija) privātās kolekcijas. Izstāde sniedz ieskatu 19. gadsimta otrās puses – 20. gadsimta sākuma fotomākslā Osmaņu impērijā. Ekspozīcijā aplūkojami trīs armēņu un viena franču izcelsmes fotogrāfa darbi. Osmaņu impērijā pirmie fotogrāfi lielākoties bija eiropieši un kristieši. 19. gadsimtā pieauga interese par Tuvajiem Austrumiem, un fotogrāfija bija tā, kas deva iespēju, neizbraucot no Eiropas, iepazīties ar svešo, eksotisko zemju pilsētvidi, vēsturiskajiem pieminekļiem, iedzīvotāju etniskajiem un sociālajiem tipiem. Sīkāk: www.lnmm.lv.
* Vecrīgas mākslas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) līdz 4. jūnijam skatāma izstāde „Putnu dienas Alksnāja ielā”. Putni vienmēr saistījuši garīgā darba pārstāvjus. Glezniecībā tiem piedēvētā simboliska nozīme, piemēram, būt par vidutājiem starp debesīm un zemi. Izstādē 15 dažādu latviešu mākslinieku eksponētajos darbos putnu figūras izmantotas dažādās kompozīcijās un atšķirīgās jēdzieniskajās nozīmēs. Izstādē skatāmi tādu mākslinieku kā Maijas Tabakas, Birutas Delles, Kaspara Zariņu un citu gleznas. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.
* Savukārt otrā galerijas „Daugava” telpā, klusajā centrā - Ausekļa ielā 1, līdz 2. Jūlijam skatāma Daces Lielās (dz. 1957.) personālizstāde „Jūra”. Dace Lielā glezno figurālas kompozīcijas, ainavas, tajā skaitā jūru. Tā ir mūžīga matērija, šķietami nemainīga, monotona un reizēm pat depresīva, bet tāda tā ir tikai paviršam, gadījuma rakstura relaksāciju meklējošam pludmales staigātājam, tikai ne gleznotājas Daces Lielās gadījumā. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.
