Zaļzemnieka Kučinska valdības darbam pirmajās 100 dienās uzslavu maz

Politologs Jānis Ikstens stāsta, ka pirmās simt Kučinska valdības dienas uzskatāmas par visai mierīgām, galvenās problēmas un skandālus radījušas atsevišķas ministrijas. Lielākie valdības satricinājumi saistāmi ar VID skandālu, kā arī ar atsevišķu ministriju darbību, bet kopumā darbs ritējis visnotaļ mierīgi.

Ikstena skatījumā viens no nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem ir valdības rīcības plāna pieņemšana, tomēr politologs uzsver, ka šobrīd ir pāragri vērtēt šīs valdības darbu, ir jāskatās, kā valdība strādās tālāk, un tikai tad būs iespējams izteikt vērtējumu Kučinska valdībai.

Arī politologs Filips Rajevskis ir līdzīgās domās un stāsta, ka nav iemesla uzskatīt, ka valdība drīzumā varētu krist. "Valdība ir stabila, un viss liecina, ka tā būs ilgtspējīga, tomēr, kā rāda pagātne, nekad nav iespējams prognozēt, kas notiks rīt."

Abu politologu domas sakrīt arī jautājumā, kas varētu kļūt par lielāko pārbaudījumu valdībai un novest pie iespējamas valdības krišanas. Gan Rajevskis, gan Ikstens uzskata, ka būtiskākās problēmas valdībai sagādās ekonomiskie jautājumi, it īpaši valsts budžeta pieņemšana. Ikstens atklāj, ka, viņaprāt, tieši budžeta jautājums valdībai varētu izrādīties ļoti smags.

"Valstī jau divus ceturkšņus ir negatīvs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Kā rāda visā pasaulē pieņemta prakse, ja IKP pieaugums ir negatīvs trīs ceturkšņus pēc kārtas, tad valstī ir krīze," atzīst eksperts. Ikstens skaidro, ka negatīvs IKP pieaugums varētu radīt problēmas ar šī gada budžeta prognožu izpildi, kā arī ar jaunā budžeta plānošanu, un šī situācija var sašūpot Kučinska valdības vadītāja krēslu.

Valdība ir noteikusi termiņus, kādos jābūt paveiktiem noteiktiem mērķiem. Rajevskis paskaidro, ka tas ir visnotaļ noderīgi tieši sabiedrībai. "Valdība ir noteikusi termiņus, kuros kaut kādiem mērķiem jābūt sasniegtiem, tas dod iespēju sekot līdzi notiekošajam un pieprasīt atbildību no nozaru ministriem vai citām atbildīgajām personām, ja darbi netiek izpildīti noteiktajos termiņos."

Politologi arī atklāj, ka nav iemesla uzskatīt, ka valdībā varētu notikt ministru nomaiņa. Rajevskis skaidro, ka šobrīd varētu būt grūti atrast piemērotus aizvietotājus pašreizējiem ministriem. "Katrai no ministrijām ir savas problēmas, turklāt daudzām no tām atrast tūlītēju risinājumu nav iespējams. Tāpat jāņem vērā arī fakts, ka nav tik daudz cilvēku, kuri gribētu un būtu spējīgi pārņemt vadību problemātiskajās ministrijās, piemēram, Veselības ministrijā."

Savukārt aptaujātie sociologi atzīst, ka valdība ir stabila, tomēr iedzīvotāju uzticības līmenis tai joprojām ir ļoti zems. Sociologs un "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis stāsta, ka nav veikti jauni mērījumi saistībā ar iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz valdību, tomēr tas, visticamāk, saglabājas ļoti kritisks.

"Nav pamata uzskatīt, ka valdības vērtējums varētu būt ļoti mainījies, sabiedrība valdības darbu jau ilglaicīgi vērtējusi ļoti kritiski, un tik īsā laikā nav iespējamas krasas pārmaiņas," atzīst Freimanis un piebilst, ka paša premjera reitingi ir visai augsti, bet ministru reitingos vērojama izteikta polarizācija, proti, dažiem ministriem ir ļoti augsti reitingi, kamēr citiem tie ir katastrofāli zemi.

Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš paskaidro, ka aptauju rezultāti liecina, ka Kučinska valdībai nav izdevies mainīt sabiedrības uzticības līmeni valdībai. "Uzticības līmenis Straujumas valdībai bija sasniedzis kritiski zemu punktu, Kučinska valdībai to nav izdevies būtiski paaugstināt, un iedzīvotāju uzticības līmenis valdībai joprojām saglabājas zems."

Savukārt koalīcijas politiķi liek dažādus akcentus Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības pirmajām 100 dienām. No vienas puses tiek norādīts, ka valdība sākusi darbu pie tautsaimniecības attīstības, no otras puses izpildvaras darbība tiek vērtēta kā nepamanāma.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda, ka šajā laika posmā ir skaidri iezīmējies valdības darbs pie tautsaimniecības attīstības, tostarp saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta darbības sakārtošanu. Politiķis akcentēja, ka Kučinska valdības darba kontekstā īsti nevar runāt par darba periodu 100 dienas, jo atšķirībā no citiem ministru kabinetiem pašreizējai valdībai jau ar pirmo dienu bija spiediens rīkoties no sabiedrības, koalīcijas partneriem un sociālajām grupām.

"Valdībai nebija nekāda "iešūpošanās" laika, vienkārši vajadzēja strādāt," pauda politiķis. Viņš pozitīvi novērtēja "precīza" valdības rīcības plāna izveidošanu, kurā nav "sasolītas" neizpildāmas lietas.

Savukārt partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa sacīja, ka pirmajās 100 dienās valdība bija "ļoti nepamanāma". Viņa arī atgādināja par vairākām aktuālām problēmām, piemēram, situāciju veselības aprūpes nozarē, kas rezultējusies ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības aicinājumu Saeimai vērtēt premjera atbilstību amatam.

Daudzi ministri strādājuši arī iepriekšējā valdībā, tātad ir pieredzējuši, norādīja Āboltiņa, uzteicot izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sniegumu.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš netieši pozitīvi novērtēja Kučinska valdības pirmās 100 dienas, norādot, ka tās aizvadītas, valdībai izvirzot konkrētus mērķus un uzdevumus. Ministru kabinets ir definējis prioritātes, sagatavojis rīcības plānu un nacionālās apvienības ministri, kas strādāja arī iepriekšējā valdībā, ir turpinājuši sāktos darbus, norādīja Bērziņš.

Politiķis pauda, ka priekšā daudz darāmā - veselības sistēmas un pedagogu atalgojuma reformas ieviešana, kā arī apņemšanās turpināt iesāktos darbus demogrāfijas jomā.