foto: Juris Rozenbergs
Neredzēsi, neticēsi... Kādā Rīgas pagalmā slejas piemineklis, kurš kādreiz bija Mildas vietā
Dienasgaismu šis Krievijas vadoņa piemineklis pirmo reizi ieraudzījis 1910.gada 4.jūlijā, Rīgā. Kara laikā to mēģināts paglābt no vāciešiem, aizvedot uz Pēterburgu.
Kultūra
2017. gada 26. aprīlis, 06:11

Neredzēsi, neticēsi... Kādā Rīgas pagalmā slejas piemineklis, kurš kādreiz bija Mildas vietā

Kasjauns.lv

Dažiem būs pirmā dzirdēšana, taču Rīgā ir kāda vieta, kur aptuveni 4 metru augstumā slejas Krievijas bijušā cara un imperatora Pētera I piemineklis. Šī bronzas mākslasdarba liktenis ir bijis piedzīvojumiem bagāts – reiz tas stāvējis tur, kur tagad ir Brīvības piemineklis un kādu laiku pat pavadījis jūras dzelmē. Interesanti, ka jau daudzus gadus šis piemineklis stāv kāda dzīvokļu nama pagalma stāvvietā, Teikas rajonā.

Šis stāsts sākas pirms vairāk nekā 100 gadiem, 1910.gada 4.jūlijā. Todien notika Jātnieka Pētera I pieminekļa atklāšana Rīgā un starp tiem pirmajiem, kuru acu priekšā tika atsegts tēlnieka G.Šmita-Kasela mākslasdarbs, bija arī toreizējais Krievijas cars Nikolajs II.

Krievijas vadoņa Pētera I piemineklis Teikas namu pagalmā

Dažiem, iespējams, būs pirmā dzirdēšana, taču Rīgā ir kāda vieta, kur aptuveni 15metru augstumā slejas Krievijas bijušā cara un imperatora ...

gallery icon
19

Svinīgais notikums tika iemūžināts gan fotogrāfijās, gan videofilmā un šie vizuālie vēstures avoti ir saglabājušies līdz pat šodienai. Video ir atrodami iekš Youtube.com:

Kara laikā pieminekli paņem Baltijas jūra

Saskaņā ar vēstures datiem, pirmās lielās pārmaiņas pieminekli sagaidīja 1915.gadā, kad Pirmā pasaules kara frontes līnija pietuvojās Rīgai. Tie, kuriem bija lemšana par pilsētas kultūras vērtībām, nosprieda, ka pieminekli ir jāevakuē uz Pēterburgu.

Taču evakuācijas darbus piemeklēja nelaime – kuģis uz kura atradās Pētera I piemineklis nogrima kaut kur pie Igaunijas krastiem. Pēc kara šo mākslas darbu no Baltijas jūras dzelmes izcēla igauņu ūdenslīdēji un 1934.gadā nu jau neatkarīgās Latvijas galvaspilsētas Rīgas valde to atpirka par 15 000 Igaunijas kronu, ziņots Latvijas Krievu kultūras mantojuma institūta mājaslapā.

Bronzas Pētera I nākotne joprojām neskaidra

Padomju laikos piemineklis, saprotamu iemeslu dēļ, dienasgaismu tā arī neredzēja. Taču 2001. gadā to par savu naudu atjaunoja vietējais uzņēmējs, vēstures entuziasts Jevgēņijs Gombergs. Līdz šim tas publiskai apskatei izlikts vien 2001.gadā, Rīgas 800 jubilejas svētkos. Tolaik interesenti Pēteri I trīs dienas varēja aplūkot Kronvalda parkā, Rīgā.

Piemineklis joprojām ir Rīgas domes īpašumā, taču reālā tā atrašanās vieta – uzņēmējam Gombergam piederošo dzīvokļu māju “Teikas nami” pagalma teritorija (Brīvības gatve 223).

foto: Juris Rozenbergs
Šobrīd piemineklis stāv kādā pagalmā, Brīvības gatvē 223.

Kā sarunā ar portālu Kasjauns.lv paskaidroja pats Gombergs, šādi tas ir tādēļ, ka pilsētas dome neesot zinājusi, ko iesākt ar šo masīvo bronzas mākslasdarbu. “Lai to droši uzglabātu, bija nepieciešams noorganizēt apsardzi. Kā risinājumu piedāvājām “Teikas namu” teritoriju,” stāsta uzņēmējs.

Gombergs apstiprina, ka nākotnē viņam nav īpašu plānu attiecībā uz Pētera I pieminekli, liekot secināt, ka tas visticamāk turpinās netraucēti stāvēt Teikas dzīvojamo namu pagalmā.

Taču, kā noskaidroja Kasjauns.lv komanda, lai arī pagalmu ieskauj žogs un vārti, uz vietas dežurējošais apsargs ir laipns un neliedz ienākt nevienam, kurš uz īsu brīdi vēlas tuvāk apskatīt vai nofotografēt majestātisko pieminekli caram-reformatoram, kura vadībā tika lauztas daudzas jo daudzas novecojušas Krievijas sociālās un politiskās tradīcijas. 

Pēteris I Romanovs kā Krievijas cars nāca pie varas 1682.gada 7.maijā, pēcāk 1721.gada 2.novembrī pārtopot par Krievijas imperatoru. Savu nāvi valdnieks sagaidīja 1725.gada 8.februārī, Pēterburgā – pilsētā, kuru pats savulaik dibināja, dodot tai sava patrona Svētā Pētera vārdu.