Producents Rešetovs: "Uz Liepājas koncertzāli nav kauns vest pasaules līmeņa mūziķus"

Galvaspilsētā "teorētiski vislabākā ir "Arēna Rīga". Ja ir jāsavāc labi ieņēmumi, tad tikai tur var vest māksliniekus, jo citu lielu zāļu mums nav. Kaut arī akustisko kvalitāšu ziņā nekāda īpašā zāle tā nav," skaidroja Rešetovs.

Pēc viņa teiktā, arēnā ir jāizvieto ļoti nopietna skaņu aparatūra, jānolīgst ļoti nopietns skaņu režisors, kurš varētu šajā telpā radīt pilnvērtīgu skanējumu. Īrēt visus 10 000 vietu neesot nepieciešams, tāpēc koncertu rīkotāji parasti ņemot trešdaļu vai pusi, norādīja producents, skaidrojot, ka īres maksa tiek iekasētas par katru vietu.

Sevi atpelnot arī koncerti Domā, jo tur ir neliela īres maksa, stāstīja eksperts, norādot, ka Kongresu nams nav koncertzāle. "Tas tika būvēts kā izglītības nams, tāpēc tur, piemēram, telpa aiz skatuves ir ļoti maza. Grimētava ir plika istaba ar spoguļiem, uz to ir jābrauc uz ceturto stāvu. Tualete koridorā, dušas telpu vispār nav," sūrojās Rešetovs.

Viņš atminējās, ka savulaik grasījies savest kārtībā Kongresu namu, bet pēc tam par šo ideju aizmirsuši. Tur varēja iztikt bez radikālām pārbūvēm - pacelt jumtu, padarīt zāli augstāku, pievienot amfiteātri, uzlabot akustiku.

"Bet Rīgai normāla zāle ir ļoti vajadzīga. Zāļu Rīgā vispār nav. Jaunu neko nav uzcēluši. Liepājā uzcēla jaunu zāli, tagad tur nav kauns vest pasaules līmeņa mūziķus," rezumēja Rešetovs.

Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars" projektējis austriešu arhitekts Folkers Gīnke. Koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Liepājas simbols - dzintars.

Vairāk nekā 14 000 kvadrātmetru plašajā astoņu stāvu ēkā ir trīs koncertzāles: lielā zāle ar 1010 skatītāju vietām, kamerzāle ar 200 vietām un eksperimentālā skatuve ar 150 vietām.