Svetlanai atņemtās audžumeitas īstā māte: "Ko gribu, to daru!"

Meitenes māte septiņus gadus pavadīja cietumā. Vairāk nekā pusgadu pēc atbrīvošanās no apcietinājuma viņa pieprasīja, lai atdod meitu. Vecumnieku novada bāriņtiesa atjaunoja viņai visu trīs meitu aizgādības tiesības (meitenei ir arī divas vecākās māsas).

Aizved no audžuģimenes

Meitene negribēja dzīvot kopā ar bioloģisko māti, bet vēlējās palikt Saitovu ģimenē, jo uzskatīja viņus par saviem vecākiem. Tad Rīgas bāriņtiesa izdomāja, ka Saitovu ģimenē meitene “cieš no emocionālas vardarbības un tiek zombēta”.

23. martā pretēji bērna gribai viņu ar varu izņēma no ģimenes un ievietoja Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrā, lai liegtu saskarsmi ar Saitoviem. Audžuvecāki lūdza Tiesībsarga biroja palīdzību. Kā notikumi attīstījās tālāk un kā tagad klājas meitenei?

Mātes draugs mājo cietumā

13. aprīlī notika Tiesībsarga biroja sēde, kurā iesaistītās institūcijas sniedza savu skaidrojumu un pamatojumu par attiecīgo situāciju, kā arī atbildēja uz tiesībsarga uzdotajiem jautājumiem. Šobrīd zināms, ka Tiesībsargs lēmis par pārbaudes lietas ierosināšanu, kuras izskatīšanas termiņš ir 2016.gada 16.augusts.

Jau nākamajā dienā pēc 13.aprīļa sēdes, meiteni izlaida no krīzes centra.

Bioloģiskā māte bērnu aizveda uz savu tagadējo dzīvesvietu Vecumniekos. Novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Evita Caune stāsta, ka meitene tagad dzīvo savā bioloģiskajā ģimenē.

Tā ir tikai daļēja patiesība, jo bērnu tēvs un sievietes vīrs kopā ar divām vecākajām meitām dzīvo savas mātes dzīvoklī Rīgā.

Bioloģiskā māte sameklējusi dzīvesvietu Vecumniekos, jo Vecumnieku atklātā tipa cietumā atrodas viņas draugs. Sociālajos tīklos ievietotajos attēlos redzams, ka viņi kopā ar trim meitām pavada dažas brīvdienas. Vecākās meitas staro no prieka, bet jaunākā diez ko laimīga neizskatās.

Nelaiž uz skolu

Kas notiek ikdienā? Pēc izņemšanas no krīzes centra māte jaunāko meitu ir ieslēgusi dzīvoklī, skolā nelaiž un stāsta, ka meitene “mācās attālināti”.

Vecumnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Evita Caune uz jautājumiem atbild nelabprāt.

–    Vai meitene iet skolā?

–    Viņa iegūst izglītību. (Tātad skolu neapmeklē!)

–    Kāpēc vesels, aktīvs un sabiedrisks bērns neapmeklē skolu?

–    Tā ir mātes izvēle. Var izmantot dažādas izglītošanās iespējas.

–    Kāds tam ir pamatojums? Meitene taču nav slima!

–    Tam ir pamatojums. Man jums paskaidrojumi nav jāsniedz.

–    Varbūt māte gluži vienkārši meitenei nav nopirkusi visu skolai nepieciešamo? Vai bāriņtiesas darbinieki bija Veras dzīvoklī un pārbaudīja, kādos apstākļos meitene dzīvo?

–    Man jums paskaidrojumi nav jāsniedz.

–    Vai tīri cilvēcīgi jums ir mierīga sirds, ka ar meiteni viss kārtībā?

–    Man jums paskaidrojumi nav jāsniedz.

Dzīvojot pie Saitoviem, meitene mācījās Rīgas 34. vidusskolā, vienā no labākajām Rīgas skolām ar krievu mācībvalodu, sekmes bija ļoti labas.

Ko gribu, to daru!

Bioloģiskā māte uz mūsu jautājumiem atbild strupi:

–    Kurā skolā meitene mācās?

–    Kāda jums starpība? Es esmu māte, ko gribu, to daru!

–    Kāpēc meitene neapmeklē skolu?

–    Uz redzēšanos!

Kāpēc meitenei, kura pēc rakstura ir ļoti sabiedriska, aktīva, kustīga un ar līderes dotībām, māte ikdienā liedz saskarsmi ar citiem bērniem? Kāpēc bērns faktiski atrodas „mājas arestā”? Vai astoņgadīgs bērns ir drošībā, paliekot dzīvoklī viens, kad māte aiziet uz darbu? Kā attālināti var piedalīties, piemēram, sporta un dziedāšanas stundās?

Vai mātes apgalvojums par mācībām attālināti vispār atbilst patiesībai? Varbūt viņa vienkārši bērnu nelaiž uz skolu? Kad bāriņtiesas darbinieki meiteni pēdējo reizi redzējuši?

Meitenes vecmāmiņa no tēva puses saka: “Mēs visi dzīvojam kopā.” Kur tad īsti meitene dzīvo – Rīgā vai Vecumniekos?

Vecumnieku bāriņtiesa ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildi nesniedz. Kā meitenei klājas, var tikai minēt.