Eksprezidente par naudu valsts simtgadei: "Nevajag strīdēties un ņaudēt par santīmiem"
Latvijas simtgade ir ļoti nozīmīga, un diskusijas par nepieciešamību atvēlēt svinībām lielu finansējumu ir bezjēdzīgas, intervijā Latvijas Radio pauda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kasjauns.lv jau vairākkārt vēstījis, ka diskusijas par to, cik daudz naudas (un vai vispār?) svētkiem jātērē, aizgājušas jau līdz absurdam.
"Latviešiem tā ir slimība, padomju laikā viņiem iestāstīja, ka viss nāk par velti, bet nav tādas lietas kā brīvas pusdienas. Visam ir sava cena," izteicās Vīķe-Freiberga. "Vēl arvien cilvēki nevar iedabūt sev galvā, ka, ja tu kaut ko dari, tas prasa pūles vai naudu, visbiežāk - abus kopā. Bez pūlēm un līdzekļiem neko taču nevar panākt," uzsvēra eksprezidente.
Viņa sacīja, ka nevajag "sākt strīdēties un ņaudēt par santīmiem". "Drīz varēs teikt, ka varbūt elpot mums nevajag - tas mums prasa lielu piepūli jeb varbūt gaiss maksā naudu. Es nezinu. Tas nonāk līdz absurdam," viņa izteicās, paužot, ka "vai nu mēs sevi cienām kā valsts, vai necienām, vai mums neatkarība kaut ko nozīmē, vai nē".
Vaicāta, ko līdz simtgadei valstij vēl vajadzētu pagūt izdarīt, eksprezidente uzsvēra, ka būtu jāsakārto izglītības un veselības sistēmas, kā arī jāturpina ieviest uzlabojumus tieslietu sistēmā.
Citi šobrīd lasa
Kasjauns.lv jau vēstījis, ka Latvijas simtgades svinībām papildu piešķirtais finansējums nākamajiem trijiem gadiem ir 22,3 miljoni eiro, bet pārējie simtgades svinību tēriņi ir ietverti esošā budžeta līdzekļos. Tas ir vidēji trīs eiro uz vienu iedzīvotāju gadā un divreiz mazāk, nekā tika tērēts pasākumiem, kad Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē, iepriekš skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde.
"Valsts simtgades lielie tēriņi ir viens ļoti klasisks Latvijas mediju kvalitātes jeb kvalitātes trūkuma darbs. Faktiski tas ir ļoti skaidrs pierādījums tam, ka patiesība vairs nav vērtība, bet vērtība ir skandalozi virsraksti, ar kuriem vairot lasītāju skaitu," teica Melbārde.
Viņa uzsvēra, ka finansējums Latvijas simtgades svinībām piešķirts, pamatojoties uz detalizēti izstrādātu pasākumu plānu, kas aptver ne tikai kultūras jomu, bet visas nozares valstī. Pasākumu plāns ietver arī starptautisko programmu un sadarbību ar latviešiem ārzemēs. Simtgades svinībām papildu nepieciešamie finanšu līdzekļi ir sabalansēti un plānoti ilgtermiņa pasākumiem, kas ir viens no stingriem finansējuma saņemšanas nosacījumiem.
Ministre sacīja, ka 40% no plānotā finansējuma tiks novirzīti projektam "Latvijas skolas soma", kas būs ieguldījums vairāk nekā 200 000 bērnu un jauniešu. Ir arī citas izdevumu grupas, kas aptver atbalstu tautsaimniecībai. Liela daļa izdevumu saistīti ar publisko vēsturi, sociālās atmiņas veidošanu, starptautisko kultūras programmu, pasākumiem sabiedriskajos medijos un daudzveidīgu kultūras piedāvājumu dažādās Latvijas vietās.
