Reirs pat nevarot normāli strādāt. Labklājības ministrija skaidro, kādēļ brūk tās ēka
Ja arī Labklājības ministrija no ārpuses izskatās glauni, tad tās iekšpuse ir satrūdējusi – sienas sapuvušas un griesti cauri.
Sabiedrība
2017. gada 30. marts, 06:20

Reirs pat nevarot normāli strādāt. Labklājības ministrija skaidro, kādēļ brūk tās ēka

Kasjauns.lv

Labklājības un Ekonomikas ministrijas gadiem strādājušas ēkās, kuras grūst. Tagad, kad no fasādēm cilvēkiem uz galvas sāk krist apmetums un sienas jau galīgi sapuvušas, atbildīgie ministri attapušies un valdībā sākuši diedelēt naudu no līdzekļiem neparedzētiem līdzekļiem, lai nami galīgi nesabruktu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Gan Labklājības ministrijas ēka Skolas ielā, gan Ekonomikas ministrijas nams Ģertrūdes un Brīvības ielu stūrī ir pašu ministriju apsaimniekošanā un tās iepriekšējos gados savu ministriju budžetos nav atradušas līdzekļus ēku remontiem. Tagad tajās jau kļuvis bīstami gan uzturēties, gan strādāt. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka abas ministrijas valdības ārkārtas sēdē 23. martā ārkārtas sēdē prasīja naudu steidzīgam remontam.

Domājot par citu labklājību, aizmirst paši par savu drošību

Labklājības ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) pat bijis spiests izvākties no sava darba kabineta Skolas ielas namā un saspiesties kopā ar citiem kolēģiem vienā kabinetā. „Mēs krītam viens otram virsū cauri griestiem. Darbs paralizēts aptuveni ceturtajā daļā darba vietu. Man arī nav kabineta, nav iespējas normāli strādāt,” atzinis Reirs. Ministrijas ēkas apsekošanai un remontam Labklājības ministrija valdībai pieprasījusi gandrīz 80 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Atklājies, ka daļa ministrijas ēkas starpsienu ir sapuvušas.

Jāteic, ka Labklājības ministrija ēku apsaimnieko pašas ministrijas uzņēmums „Šampētera nams”. Tas nozīmē, ka ministrija nav spējusi apsaimniekot un novērst avārijas situāciju pašas pārvaldītajā namā.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa portālam Kasjauns.lv skaidroja:

„Ir tikai pašsaprotami, ka ēkām, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā (ministrijas ēka celta 1900. gadā), regulāri ir nepieciešami noteikta veida infrastruktūras atjaunojumi. 2016. gadā apsaimniekošanas maksa par ministrijas ēku Skolas ielā 28 no janvāra līdz martam bija 2,59 eiro (ar PVN) par m2, bet no aprīļa līdz decembrim – 3,09 eiro par m2.

Apsaimniekošanas maksas izdevumi 2016. gadā kopumā bija 153 tūkstoši eiro. To pamatā veido fiziskās apsardzes (22,4%) un telpu uzkopšanas (22,4%) izdevumi, kā arī citi ar ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīti pakalpojumu veidi (ventilācijas sistēmu apkope, saimniecības preces, kondicionieru apkope, inženierkomunikāciju apkope, logu mazgāšana, sniega izvešana, jumtu tīrīšana no sniega, teritorijas uzkopšana, elektriķa pakalpojumi, ugunsdrošības signalizācijas apkope, remontstrādnieka pakalpojumi un tamlīdzīgi).

Līdz ar to ministrijai nav pietiekamu resursu, lai apsaimniekošanas maksas ietvaros nodrošinātu finansējumu uzkrājumiem remontdarbu nodrošināšanai.
 
Lai Labklājības ministrija risinātu jautājumu par finansējuma piesaisti ēkas remontdarbu nodrošināšanai, gan 2015. gada budžeta plānošanas procesā, gan arī 2017. gada budžeta plānošanas procesā ministrija ir pieprasījusi papildu finansējumu ēkas kapitālo remontu uzkrājumu veidošanai. Tomēr, minētais priekšlikums kā budžeta prioritāte atbalstu nav guvusi.
 
Labklājības ministrijai budžeta plānošanas procesā, virzot nozares prioritātes papildu finansējuma pieprasījumam, parasti prioritāri tiek virzīti jautājumi pakalpojumu nodrošināšanai nozares mērķa grupām - invalīdiem, pensionāriem, ģimenēm ar bērniem un citiem. Tāpēc finansējuma pieprasīšana savu ērtību nodrošināšanai parasti nav pirmajā vietā.

Labklājības ministrijas ēku apsaimniekotājs valsts SIA „Šampētera nams” spēj apsaimniekot ministrijas īpašumus tādā apjomā, kādā ministrija var samaksāt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros”.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Ar savas ēkas apsaimniekošanu netiek galā arī Ekonomikas ministrija

Savukārt Ekonomikas ministrijas ēkas īpašniece ir valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” īpašums, bet tā ēku bez maksas nodevusi apsaimniekošanā pašai ministrijai, Kasjauns.lv  pastāstīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Līdz ar VNĪ par mājas tehnisko stāvokli atbildību no sevis novēlusi.

Būvniecības valsts kontroles birojs uzdevis līdz šī gada 11. novembrim ministrijas ēkas fasādi sakārtot. Bīstamās fasādes apmetuma daļas, kuras agrāk krita virsū cilvēkiem, jau ir nokaltas, taču pilnvērtīgs ēkas fasādes un jumta remonts izmaksātu aptuveni miljonu eiro. Tik lielas izmaksas valsts nevar atļauties.

„Jāsaka, ka mēs diezgan bieži pārsteidzam Brīvības ielas lietotājus ar to, ka esam spiesti apturēt kustību, jo no fasādes krīt akmeņi. Mēs esam spiesti māju lēnām demontēt,” stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”).

Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Urpena Kasjauns.lv pastāstīja: „2010. gada oktobrī starp VNĪ un Ekonomikas ministriju tika noslēgts Ēkas apsaimniekošanas un lietošanas līgums, kura darbības termiņš ir pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.

Tā kā ēkas apsaimniekošanas funkciju veic Ekonomikas ministrija, maksājumi VNĪ par apsaimniekošanu un uzkrājumu veidošanu ēkas tālākiem remontiem netiek veikti.

Ekonomikas ministrija ir vairākkārtīgi vērsusies pie VNĪ ar lūgumu veikt nepieciešamos ēkas remonta darbus un novērst ēkas kritisko tehnisko stāvokli. Līdz šim ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai finansiālais atbalsts nav saņemts.

Avārijas situācijas Ekonomikas ministrija novērš pašu spēkiem, bet tas ir tikai pagaidu risinājums. Vairākkārtīgi uz ietvēm Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā tika konstatēti nokrituši apmetuma un dekoratīvo elementu gabali, radot bīstamu situāciju ēkas garāmgājējiem. Pašlaik ēkas fasāžu karnīžu (frontonu) un balkonu apmetuma nobiršanas novēršanai pa ielas perimetru ir nostiprināti aizsargtīkli nobiruma uztveršanai, tas ir - veikti pasākumi konkrētās bīstamības novēršanai.

VNĪ norādījuši ēkas provizoriskās renovācijas darbu izmaksas 972 851 eiro apmērā, tai skaitā: jumta renovācija – 108 900 eiro; ēkas pamatu hidroizolācijas izveide, iestrādājot telpisko ģeomembrānu – 78 650 eiro; lietus kanalizācijas rekonstrukcija – 193 600 eiro; projektēšanas darbi – 49 610 eiro; ielas fasādes renovācija (tai skaitā logu nomaiņa) – 298 148 eiro; pagalma fasādes renovācija –243 943 eiro.

VNĪ arī piedāvājusi Ekonomikas ministriju un tās padotības iestādes izvietot citās ēkās, taču visās līdz šim VNĪ piedāvātajās telpās ir nepieciešami vērienīgi remonta darbi, kuriem trūkst finansējuma”.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) valdības sēdē norādīja, ka jautājums par ministriju ēku remontu ir jāskata budžeta iespēju robežās un diez vai naudu ministrijas remontiem varēs atrast nākamā gada budžetā, bet 2019. gadā šim mērķim varētu novirzīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Tikmēr ministrijas turpina strādāt faktiski avārijas stāvoklī esošajās ēkās un to vadība nav vērsušās ar lūgumu VNĪ tām piemeklēt citas telpas, teica Blodons. Ja tādi tiks saņemti, tad VNĪ meklēšot iespējas ministrijām sameklēt citas ēkas.