Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv X
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Gerhards: "Lielākā daļa pašvaldību nespēj patstāvīgi nodrošināt savas funkcijas" 16

Politika
2016. gada 29. maijā 14:40 2016. gada 29. maijā 14:40
Lielākā daļa pašvaldību nespēj autonomi nodrošināt savas funkcijas, nav finansiāli pastāvīgas un saņem līdzekļus no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma, intervijā sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Viņš atzina, ka valstī ir vairākas pašvaldības, kuras neatbilst likumā noteiktajām normām. "Lielākā daļa pašvaldību nespēj autonomi nodrošināt savas funkcijas, tās nav finansiāli patstāvīgas un saņem līdzekļus no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma. Pašvaldību kapacitāte ir ļoti dažāda," sacīja Gerhards.

Ministrs norādīja, ka svarīgi ir saprast, ko iedzīvotājs var saņemt par savu samaksāto nodokļu naudu un cik viņam izmaksā pašvaldības uzturēšana, kādus pakalpojumus viņš var saņemt. "Ja ir maza pašvaldība un cilvēki ir gatavi maksāt lielu naudu, lai to uzturētu, kāpēc gan ne, bet, skatoties uz visu valsti kopumā un to, cik izmaksā šīs pašvaldības un ko par šo naudu iedzīvotājs iegūst, uzskatu, ka var panākt ievērojamus uzlabojumus," pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Svarīgs ir izglītības pieejamības jautājumus pašvaldībās. Ja izglītība netiks pietiekami kvalitatīvi nodrošināta visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad gaidāmas problēmas gan reģionālajā attīstībā, gan arī sabiedrības veidošanā. "Ir jāatrod kopsaucējs starp reģionālo attīstību, pašvaldībām un valsts finansējumu izglītības sistēmai. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd strādā pie jaunā modeļa. Novēlu viņiem panākumus, esam gatavi līdzdarboties. Savulaik esam veikuši pētījumu par perspektīvajām vidusskolām, mūsu priekšlikumi varbūt būtu pat radikālāki," teica Gerhards.

Ministrs informēja - šobrīd ir iecerēts, ka pašvaldības apvienosies, lai risinātu dažādus jautājumus pakalpojumu nodrošināšanai.

"Praktiski visas lielās pilsētās ir norobežojušās no apkārtējiem novadiem. Dažas vidējās pilsētās, piemēram, Ogre un Cēsis ir integrējušās apkārt esošajos novados, bet citas lielās pilsētas novelk stingru līniju, kur sākas novads. Ja lielās pilsētās ir gatavas palīdzēt ar finansējumu un sadarbību, tad blakus esošajiem novadiem nav tik daudz resursu, lai izveidotu tādu pašu infrastruktūru. Attiecīgi uzņēmējam ir jāpieņem lēmums, kur būvēt ražotni, un, protams, meklē sev izdevīgāko risinājumu, līdz ar to, ļoti iespējams, izlemj to darīt kaut kur Pierīgā. Mēs tomēr būtu ieinteresēti, lai ražošanas attīstība notiktu visā Latvijā," norādīja ministrs.

Pilnu intervijas tekstu vēlāk lasiet bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri/ Intervijas ".

BNS / Foto: Edijs Pālens/LETA

Citi šobrīd lasa

FOTOREPORTĀŽA: Latvijas labākie skatuves mākslinieki ierodas uz “Spēlmaņu nakts” ceremoniju 36
Par likumīgu autostāvvietas izmantošanu pie Mēbeļu nama Vladimiram izraksta sodu - 500 eiro 27
Ar vēzi slimais Valters Frīdenbergs tagad gaida ziņu no Berlīnes
Skatīt visus komentārus