Smēķētāji Rīgas parkos kūpina uz nebēdu. Agnese: "Nevar mierīgi atpūsties, lai sejā neiepūstu dūmus!"
Gadsimta sākumā parkos varējām justies visnotaļ brīvi – tajos drīkstēja gan uzsmēķēt, gan izdzert kādu alus pudeli. Tagad to vairs nedrīkst, un šie aizliegumi nu nostiprināti ne tikai pašvaldību saistošos noteikumos, bet arī valsts likumdošanā. Tomēr viena brīvība gan nākusi klāt – nu parkos var arī sauļoties.
Sabiedrība
2016. gada 3. jūnijs, 06:22

Smēķētāji Rīgas parkos kūpina uz nebēdu. Agnese: "Nevar mierīgi atpūsties, lai sejā neiepūstu dūmus!"

Jauns.lv

Kaut arī jau vairākus gadus ir aizliegts smēķēt parkos, skvēros un pludmalēs visā valsts teritorijā, cigaretes parkā uz soliņa kūpina uz nebēdu. „Tas nav izturams! Piemēram, Ziedoņdārzā pēcpusdienās pēc darba nav iespējams ne pastaigāt ar bērnu vai suni, ne pasportot, lai tev sejā kāds neiepūstu dūmu mutuli,” sūkstās rīdziniece Agnese.

Par smēķēšanu neatļautās vietās draud līdz 15 eiro liels naudas sods, bet smēķētāji to neņem vērā un cigareti mierīgi kūpina, apsēdušies uz soliņiem parkā. Vieni to dara, zinot likuma burtu un klaji ignorē nesmēķētāju labsajūtu. Citi atkal sakās, ka neko nezinot par šādu aizliegumu. Piemēram, ja galvaspilsētas centra parkos ir izliktas norādes, ka tur smēķēt nedrīkst, citur, piemēram, Ziedoņdārzā vai Dzegužkalnā tādu nav.

Pašvaldības policisti neaizraujas ar smēķētāju tvarstīšanu un sodīšanu

Kārtības sargi aizbildinās, ka pie katra soliņa parkā taču pašvaldības policistu nenoliksi un parkus apkabināt ar dažādām aizlieguma zīmēm ir pārāk dārgi. Pie tam tiek uzsvērts – šādi likumi jau pieņemti labu laiku atpakaļ un tie tā kā visiem būtu jāzina. Pašvaldības policisti pārkāpuma protokolus par smēķēšanu parkos praktiski nesastāda un nevienu nesoda. Mēnesī Rīgā vidēji tiek sastādīti mazāk par desmit protokoliem par smēķēšanu neatļautās vietās, pie tam ne jau parkos un dārzos.

Iznāk, ka smēķēt parkā uz soliņa var bez bēdu. Iespēja, ka par to tiks sastādīts administratīvais protokols un par to draudēs naudas sods, līdzinās nullei. Labākajā gadījumā smēķētājs saņems vien policista mutisku aizrādījumu nodzēst cigareti vai atstāt parka teritoriju.

Šogad Rīgā tikai 47 protokoli par smēķēšanu neatļautās vietās

Rīgas pašvaldības policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis Kasjauns.lv pastāstīja, ka no šī gada 1. janvāra līdz 26. maijam par smēķēšanu neatļautās vietās ir sastādīti vien 47 administratīvā pārkāpuma protokoli. Un tie pārsvarā nav par smēķēšanu parkos, bet gan, piemēram, par cigaretes kūpināšanu māju kāpņu telpās, kad kaimiņi policistiem žēlojušies par to, ka viņiem laiž dūmus acīs no blakusdzīvokļa.

Sadovskis atzīst, ka par smēķēšanu publiskās vietās – parkos un pludmalēs pārkāpuma protokolus sastādīt ir visnotaļ sarežģīti. „Piemēram, saņemam izsaukumu, ka kāds kaut kur smēķē. Kad policistu patruļa ierodas norādītājā vietā, cilvēks cigareti jau ir izsmēķējis. Kā pierādīsi, ka viņš bijis pārkāpējs? Rīgas parkos patrulē policisti, bet pludmalēs ir glābšanas stacijas, kurās strādā policijas darbinieki. Kad parādās policisti, smēķētāji parasti nomet cigareti, to pat necenšas aizkūpināt. Smēķētājiem parkos policisti aizrāda, ka tur nedrīkst smēķēt”.

Rīdzinieks Edmunds Kasjauns.lv pastāstīja: „Tikai vienreiz man pašvaldības policisti aizrādīja, ka nedrīkst smēķēt. Es to darīju skvērā pie Nacionālās operas. Nodzēsu cigareti un steidzīgi pametu parku, lai tikai, Dies’ nedod, man nesāk noformēt soda protokolu. Zinu, ka parkos nedrīkst smēķēt un to arī cenšos nedarīt. Baidos no soda par likuma pārkāpumu, kaut gan neesmu ne redzējis, ne dzirdējis, ka kāds cigaretes kūpinātājs, piemēram, Vērmaņdārzā tiktu sodīts”.

Vairāk soda „sīkos” smēķētājus

Ja pieaugušie var izvairīties no sodīšanas par smēķēšanu neatļautās vietās, tad no soda grūtāk izvairīties nepilngadīgajiem smēķētājiem, kuri cigareti kūpina noslēpušies aiz skolas stūra. Šogad jau sastādīts 231 protokols par nepilngadīgajiem, kuri smēķējuši. Parasti, mazie smēķētāji, kūpinot cigareti, notverti netālu no savām skolām, pastāstīja Sadovskis.

Te jāpiebilst, ka pašvaldības policisti paši uz vietas sodu neiekasē. Pārkāpumu izskata pašvaldības Administratīvās komisijas sēdē, uz kuru jādodas taisnoties nepilngadīgo vecākiem, kuriem tad arī nākas samaksāt sodu par savu atvašu nerātnībām.

Ko drīkst un ko nedrīkst parkos un pludmalēs?

Pārsvarā visā valstī noteikumi ir vienādi: parka zālājos drīkst gulšņāt, bet nevar smēķēt un dzert aliņu. Savukārt publiskajās peldvietās nedrīkst staidzināt un peldināt suņus. Vienīgi sods par šo noteikumu neievērošanu dažādās pašvaldībās var būt atšķirīgs. Vienviet šie sodi ir bargāki, citviet ne tik lieli. Tāpat pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumos var būt atrunātas arī kādas specifiskas lietas, piemēram, Jelgavas parkos uz soliņiem nedrīkst gulēt, tāpat arī var būt noliegts plunčāties parku dīķos, kā tas ir Jelgavā.

Liepājas pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš Kasjauns.lv skaidroja: „Parkos smēķēt un lietot alkoholu nedrīkst. Sods kā visā Latvijā ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par smēķēšanu neatļautās vietās - naudas sods līdz 15 eiro. Par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā - brīdinājums vai naudas sods līdz 140 eiro”.

Dažu pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumos ir atrunāti arī kādi specifiski aizliegumi, ko nedrīkst darīt parkos. Jelgavas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce Kasjauns.lv informēja: „Jelgavas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi nosaka, ka par sēdēšanu sabiedriskā vietā uz atpūtas soliņa atzveltnes un uz ielu brauktuves norobežojošajām konstrukcijām, kā arī staigāšanu vai stāvēšanu uz atpūtas soliņiem vai gulēšanu uz tiem – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 28,46 eiro”. Vairumā Latvijas pilsētu parkos nav aizliegts staigāt pa zālāju un gulšņāt zālīte, bet nedrīkst veikt darbības, kas izraisa apstādījumu bojāšanu, piegružošanu vai iznīcināšanu. Par to fiziskām personām var draudēt sods līdz 350 eiro. Tāpat parkos nedrīkst arī kurināt ugunskuru vai sarīkot grila svētkus, bet piknikus bez atklātas uguns var rīkot. Vienīgi pēc mielasta viss ir jāsakopj un nedrīkst atstāt atkritumus.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Zemene Kasjauns.lv skaidroja, ka galvaspilsētā aizliegts vien atrasties kanālmalas apstādījumu nogāzēs, kā arī zālienā un apstādījumos, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes. Par šo noteikumu pārkāpumiem paredzēts līdz 140 eiro liels sods.

„Siltajā laikā ir aktuāls jautājums par Rīgas peldvietām. Rīgas pilsētas peldvietās aizliegts ievest dzīvniekus, peldēt aiz peldvietu norobežojuma (bojām), celt teltis, kurināt ugunskurus, staigāt pa peldvietu kāpu aizsargstādījumiem, izrakt vai bojāt tos, kā arī iebraukt peldvietās ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem, veikt rakšanas darbus un iegūt smiltis. Par šo prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 71 eiro,” skaidro Zemene.

Piemēram, Ventspils sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedz peldēšanos ostas akvatorijā, strūklaku baseinā, par ko draud sods līdz 15 eiro. Toties, ja sadomāsiet plunčāties kādā Jūrmalas strūklakā vai pilsētas apstādījumu dīķī var nākties samaksāt divreiz lielāku sodu.

Jāteic, ka tas, ko nedrīkst darīt parkos un pludmalēs nav pašvaldību izgudrojums. Daudzi aizliegumi nostiprināti valsts likumos. Piemēram, likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” noteikts, ka nedrīkst smēķēt parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Tāpat Administratīvo pārkāpumu kodeksā aizliegts publiskās vietās lietot alkoholu, izņemot vietas, kur pašvaldība to īpaši atļāvusi. Savukārt valdības noteikumos „Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība” noteikts, ka peldvietu apsaimniekotājam jānodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu, piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki.

Pašvaldībai vien dotas tiesības tos papildināt vai noteikt sodu par kādu konkrētu noteikumu neievērošanu apmēru.

Ko drīkst un nedrīkst Rīgas parkos


Elmārs Barkāns/ Foto: Rojs Maizītis, Ieva Čīka/LETA, Lita Krone/LETA

Tēmas