Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv X
Pastāv liela varbūtība, ka nāksies "grūst naudu" 100 gadus vecās slimnīcas telpu remontos, jo slimnīcas jaunā korpusa būve varētu tikt pabeigt vien 2024.gadā.

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa tapšana draud izvērsties kārtējā bēdu sāgā 19

Sabiedrība
2016. gada 7. jūnijā 07:52 2016. gada 7. jūnijā 07:52
Vēl nav izlemts, vai par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību tiks sludināts jauns konkurss vai arī līgums tiks noslēgts ar jau esošo būvnieku pilnsabiedrību SBRE, tomēr, izsludinot jaunu konkursu, jārēķinās, ka ieilgs būvniecības pabeigšana un būs nepieciešams ieguldīt papildu naudu esošajās telpās, norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Viņš skaidroja, ka šobrīd kopā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (V) strādā pie šī jautājuma. Ministrs skaidroja, ka abiem variantiem - izsludināt jaunu konkursu vai noslēgt līgumu ar jau esošo būvnieku - ir savi riski. Finanšu ministre norādot, ka otrās kārtas būvniecību uzticot jau esošajiem būvniekiem, Eiropas Komisija (EK) var atprasīt jau korpusa pirmajā kārtā ieguldītos līdzekļus, stāstīja Belēvičs.

"Es savukārt runāju par riskiem, kas iestātos, ja vispār netiktu slimnīca uzbūvēta," sacīja Belēvičs. Ministrs pauda, ka tad iestātos katastrofa, jo 52% no slimnīcas pacientiem ir no reģioniem, kā arī slimnīca piedāvā unikālas ārstniecības programmas, kuras nav iespējams saņemt citur Latvijā, piemēram, orgānu transplantāciju.

Belēvičs arī norādīja uz vēl vienu risku, proti, izsludinot konkursu no jauna, slimnīcas jaunā korpusa otrā kārta varētu tikt pabeigta vien 2023.gadā vai 2024.gadā. Savukārt esošie korpusi ir būvēti pirms vairāk nekā 100 gadiem un ir morāli un fiziski nokalpojuši. Līdz ar to, lai "nodzīvotu" līdz 2023.gadam, nāksies šajos korpusos arī ieguldīt, klāstīja ministrs.

Pagaidām gan lēmums par tālāko rīcību nav pieņemts, vēlreiz uzsvēra Belēvičs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" ministrs norādīja, ka uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai pretendē arī pašvaldību slimnīcas. Ja summē universitāšu slimnīcu un pašvaldību vēlmes, nepieciešams divreiz vairāk līdzekļu, nekā paredzēts. Debates par ES fondu naudas izlietojumu politiķiem vēl ir priekšā, piebilda Belēvičs.


LETA/Foto: Evija Trifanonva/LETA

Citi šobrīd lasa

Fotoreportāža: kā tapa un cik izmaksāja Latvijas valsts svētku salūts? 12
Vienas dienas laikā Valteram Frīdenbergam saziedo 85 tūkstošus eiro
Caur atslēgas caurumu: ieskats Baltkrievijas ciemos, kur 21. gadsimts nav lielā cieņā
Skatīt visus komentārus