Āfrikas cūku mēra apkarošanai iztērēti miljoni, bet slimība arvien straujāk tuvojas Rīgai

Pašlaik ar Eiropas Savienības (ES) lēmumu Latvija ir sadalīta trīs zonās - vissmagākā ir trešā, tad ir otrā, no kuras nedrīkst eksportēt, un pirmā - tā saucamā buferzona. Bet ar katru dienu slimība virzās tuvāk Rīgai. Nesen ar ES lēmumu otrā zona tika paplašināta un tajā iekļauta arī Pierīga.

Šogad neviens mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri nav reģistrēts. Tomēr Pārtikas uz veterinārais dienests (PVD) brīdina: visbīstamākais mēnesis ir jūnijs. Tieši jūnijā mājas dzīvnieki saslima iepriekšējos gados.

"Tas ir saistīts ar cilvēka aktivitātēm. Tā ikdiena mainās vasarā - tieši piemājas saimniecību īpašnieku uzvedībā. Jo ir izaugusi zāle, ko labprāt ēd arī cūkas. Un tad piemājas saimniecībā nes šo zaļbarību kūtī. Un tas ir pierādījies iepriekšējo gados, ka tas ir vispopulārākais iemesls bijis, kāpēc cūkas ir saslimušas," stāsta PVD Veterināras uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Dienestam gandrīz katru mēnesi tiek ziņots par jauniem meža cūku saslimšanas gadījumiem. Slimība jau ir konstatēta Ogres, Lielvārdes rajonos un ir aizdomas, ka arī Jaunjelgavas novadā. Speciālisti prognozē, ka, neskatoties uz visiem apkarošanas pasākumiem, ar laiku Āfrikas cūku mēris skars visu Latviju.

"Mēs nevaram aizmirst, ka arī Lietuvā ir mēris un arī Lietuvā viņš lēnām izplatās. Agri vai vēlu, visticamāk, Kurzeme tiks skarta un Dienvidzemgale tiks skarta no Lietuvas puses. Tas tādā dabīgā ceļā, ja mežacūka mežacūkai nodod. Mēs nevienu brīdi nevaram izslēgt, ka cilvēks kāds var kļūdīties - apzināti vai neapzināti - un izplatīt to vienā dienā lielā attāluma," saka Lamberga.

Tirdzniecības ierobežojumu un pastiprināto biodrošības prasību dēļ daudzi 2. un 3.zonas cūku audzētāji patlaban cieš zaudējumus. Pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas datiem, tie jau ir sasnieguši 2,7 miljonus eiro.

"Šis zonējums ir ES izgudrojums. Jo no veterināra viedokļa ir pilnīgi savādāks šis dalījums. Bet šis finansiālas sekas diezgan pamatīgas ir uzveltas uz cūkaudzētāju pleciem," komentē asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Baltijas valstis pieprasa zaudējumu kompensāciju vismaz tiem, kas audzē cūkas 3.zonā, bet pagaidām ES atbilde esot strikts "nē".