Mākslas speci un sabiedrības krējums satiekas "Gara radiniekos". FOTO

Vērienīgā vācu mākslinieku izstāde "Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts", kas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma tikai divus vasaras mēnešus, iepazīstinās ar svarīgākajām tendencēm un parādībām, kuras raksturo vācu mākslu periodā no 1960.gada līdz mūsdienām. Tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās mākslas retrospekcija, kāda "Arsenālā" būs skatāma līdz 21.augustam, līdz šim Rīgā nav bijusi, šodien preses konferencē akcentēja LNMM direktore Māra Lāce. Tomēr nav arī bijis tā, ka līdz šim Rīgā nav bijušas vācu mākslinieku izstādes, jo pirmā izstāde Rīgā tika rīkota tālajā 1990.gadā, kad skatītāji tika iepazīstināti ar Rietumvācijas mākslinieku darbiem, kas tapuši no 1960.gada līdz 1990.gadam. Šī izstāde bija atsauce uz Latvijas mākslinieku izstādi Vācijā 1988.gadā. Tāpat Rīgā vācu mākslinieku izstādes tikušas rīkotas 2002.gadā un 2003.gadā.  "Par šo izstādi varu teikt, ka tā ir visvērienīgākā, visplašākā un visaugstākās kvalitātes izstāde, kas parāda vācu laikmetīgo mākslu pēdējā pusgadsimta laikā. Mēs muzejā protam to novērtēt un ceram, ka to pratīs novērtēt arī Latvijas skatītājs," sacīja Lāce. Viņa atklāja, ka 2015.gada pirmajā pusē, kad muzejā vērsās ieinteresētas personās no "Forta Medical", vēloties sevi apliecināt kā mecenāti laikmetīgajā mākslā un kad Rīgā ieradās tolaik iespējamais izstādes kurators Marks Gisborns, muzejs saprata, ka piedāvātais izstāžu projekts ir vērienīgs un tas būs interesants gan mākslas nozares profesionāļiem, gan skatītājiem.

Izstādes kurators Marks Gisborns stāstīja, ka izstādes nosaukums aizgūts no vācu rakstnieka Johana Volfganga fon Gētes vāciešiem labi zināmā darba "Gara radinieki", kas vēsta par cilvēciskām attiecībām. Savukārt Gēte šo nosaukumu aizguvis no alķīmijas.

Izstādē eksponēti 53 autoru 77 lielformāta mākslas darbi. Ekspozīciju veido glezniecība, zīmējumi, skulptūras, fotogrāfijas, videoinstalācijas, kā arī daži konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu, ņemot vērā, ka ierobežotais darbu skaits ir nepietiekams un nevar atklāt Vācijas laikmetīgās mākslas parādību dziļumu, dažādību un sarežģītību. Lai izvairītos no lineāra un didaktiska secīga vēstījuma, izstāde ir brīvi konfigurēta četrās sadaļās - viena no sadaļām ir ekspresija, iztēle un subjektivitāte, otra - vēsture un naratīvs, tāpat - abstrakcija un koncepcija, kā arī prezentācija un kritika, vēstīja Gisborns.